Trešdien, 14. decembrī, Rīgas domes deputātiapstiprināja pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijulīdz 2030. gadam. Koncepcijas ietvaros identificētas galvenās veloinfrastruktūras problēmas Rīgā, kā arī izstrādāti uzdevumi, lai veicinātu velosatiksmesattīstību. Pēc koncepcijas izstrādes un pieņemšanas Rīgai ir definēta skaidra velosatiksmes attīstības vīzija, mērķis un galvenie uzdevumi tā sasniegšanai, lai veicinātu integrētu velosatiksmes attīstību pilsētā.
Rīgas velosatiksmes attīstības vīzijas sasniegšanai izstrādāti trīs rīcības plāni: īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa. Īstermiņa plāns, kas realizējams līdz 2024. gadam, paredz, ka prioritāte ir attīstīt veloinfastruktūru pilsētas centrā un apkaimēs, īpaši mikrorajonos. Savukārt vidēja termiņa plāns, kas realizējams līdz 2027. gadam, paredz, ka prioritāte ir attīstīt pilsētas centra savienojamību ar tuvākajām apkaimēm. Attiecīgi ilgtermiņa plāns, kas realizējams līdz 2030. gadam, paredz, ka prioritāte ir attīstīt starpapkaimjusavienojumus.
Paralēli koncepcijā izstrādātajiem rīcības plāniem, norit darbs pie būvprojektu izstrādes Jorģa Zemitāna tiltam, satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Gustava Zemgala gatvēun Gaisa tiltam. Arī šo projektu ietvaros, uz minētajiem objektiem paredzēts ierīkot veloinfrastruktūru.
Tāpat velosatiksmes koncepcijā, ņemot vērā citu Eiropas valstu piemēru, ir izstrādāts perspektīvo veloinfrastruktūrutrasējums gar dzelzceļu, kas līdz šim pilsētai nav bijis. Veloinfrastruktūŗas izbūvei gar dzelzceļu ir vairāki ieguvumi, tomēr būtiskākais ir drošības palielināšanas aspekts. Izbūvējot atbilstošu veloinfrastruktūru gar sliežu ceļiem, velo satiksme tiek novirzīta nost no augstas intensitātes ielām un auto ceļiem, tādējādi radot drošu vidi velobraucējiem.
Koncepcijas izstrādes ietvaros tika iesaistīti Rīgas iedzīvotāji, veicot aptauju, kurā piedalījās 1747 respondenti. Aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju un viesu viedokli par pārvietošanās paradumiem, iemesliem, kādēļ velosipēds tiek vai netiek izmantots, kā arī par esošo un plānoto veloinfrastruktūru Rīgā. Iegūtie dati liecina, ka no velo braucējiem ar velosipēdu pavasarī pārvietojas 79%, vasarā 100%, rudenī 75%, ziemā 30%. Tāpat no velo braucējiem 54% ar velo pārvietojas trīs vai vairāk reizes nedēļā. Iegūtie dati apstiprina, cik būtiski ir attīstīt pilsētas veloinfrastruktūru, padarot to drošu un ērtu tās lietotājiem visos gadalaikos.
Informāciju sagatavoja: Lelde Rudzika, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore
