Jaunā onkoloģijas veselības aprūpes uzlabošanas plāna centrā ir pacients, kuram, saskaroties ar onkoloģisku slimību, ir pieejama pilnīga informācija, laikus saņemti diagnostikas izmeklējumi un ārstēšana, pieejams psihoemociāls atbalsts un rehabilitācija, kā arī vajadzības gadījumā paliatīvā aprūpe, paredz šodien, 5.jūlijā, Ministru kabinetā apstiprinātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. – 2024. gadam.
“Šogad vēža ārstēšanai piešķirts vēsturiski lielākais budžets un šodien apstiprināts arī vēža pacientiem pieejamo pakalpojumu uzlabošanas plāns, kuru Veselības ministrija jau ir sākusi īstenot. Iedarbināts “dzeltenais koridors” vēža recidīva gadījumos, sievietēm valsts pilnībā apmaksā krūšu rekontrukcijas operācijas, kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas jaunas, inovatīvas zāles. Ir izšķirīgi uzsāktos darbus turpināt, lai nodrošinātu arvien pieejamāku un uz pacientu orientētu onkoloģisko veselības aprūpi,” saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Plānā ietvertais galvenais mērķis – attīstīt uz cilvēku centrētus, integrētus veselības aprūpes pakalpojumus, kas novērš priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām. Latvijā ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis iedzīvotāju vidū, veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem. Ik gadu aptuveni 11 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, un aptuveni seši tūkstoši ik gadu nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ.
Turpmākajos gados jāpanāk, ka cilvēks, saskaroties ar onkoloģisku slimību, var būt drošs par to, ka saņems atbilstošus kvalitatīvus pakalpojumus.
Profilakse. Jābūt nodrošinātai pilnīgai informācijai par to, kā novērst dažādus riska faktorus, lai mazinātu onkoloģiskas slimības iespēju (neveselīgs dzīvesveids, t.sk., atkarību izraisošu vielu lietošana, nesabalansēts uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte). Tāpat būtiskas ir profilaktiskās pārbaudes – vēža skrīnings, kā arī vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu meitenēm un zēniem. Ir svarīgi, ka par profilaktiskajiem pasākumiem cilvēku informē arī viņa ģimenes ārsts, savukārt pats pakalpojums neatkarīgi no tā saņemšanas vietas ir kvalitatīvs un salīdzināms.
Savlaicīga diagnostika. Viens no mērķiem ir pilnveidot diagnostikas iespējas, kā rezultātā cilvēks laikus var saņemt vajadzīgos izmeklējumus sevis izvēlētā ārstniecības iestāde – tas nozīmē, ka pakalpojuma kvalitāte nedrīkst būt atkarīga no atrašanās vietas.
Atbilstoša ārstēšana. Lai nodrošinātu personalizētu un mērķtiecīgu ārstēšanu, jāuzlabo jaunu medikamentu pieejamībaonkoloģiskajiem pacientiem. Tāpat svarīgi ārstniecības procesā iesaistīt multidisciplināru komandu, lai pacients saņemtu visu nepieciešamo palīdzību. Kā arī nepieciešams ieviest vienotas vadlīnijas un algoritmus, lai cilvēks saņemtu izmeklēšanu, ārstēšanu, kontroli un aprūpi pēc vienotiem kvalitātes standartiem, kādi ir definēti Eiropā.
Atbalsts un rehabilitācija. Lai sekmētu to, ka pacienti ar onkoloģiskajām slimībām var pēc iespējas optimāli pārdzīvot terapijas procesu un pēc iespējas kvalitatīvāk atgriezties sociālajā un ekonomiskajā apritē, jānodrošina ne tikai terapiju, bet arī psihosociālo rehabilitāciju. Lai to nodrošinātu Veselības ministrija kopā ar Labklājības ministriju (LM), kā arī piesaistot citus sadarbības partnerus, turpinās uzsāktās aktivitātes veselības aprūpes pakalpojuma cilvēkiem ar onkoloģisku slimību satura pilnveidošanā, lai izveidotu un sniegtu starpnozaru atbalstu un pakalpojumus, t.sk. psiholoģiskā atbalsta jomā.
Paliatīvā aprūpe. Arī paliatīvā aprūpe ir daļa no kopējā ārstēšanas un aprūpes procesa, tāpat kā rehabilitācija. VM un LM mērķis ir izveidot visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi, kas neatkarīgi no iedzīvotāju sociālekonomiskā stāvokļa nodrošinātu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā pieejamus pakalpojumus, tai skaitā psihoemocionālo atbalstu dzīves nogalē gan cilvēkam, gan viņa ģimenei. Lai gan kopumā paliatīvās aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, paliatīvās aprūpes pakalpojumu jomu nepieciešams attīstīt un pilnveidot multidisciplināri, uzlabojot pakalpojuma pieejamību un aprūpes nepārtrauktību, kā arī nepieciešams uzlabot ārstniecības personu un sociālās jomas speciālistu sadarbību.
Pieejami speciālisti. Ļoti būtisks aspekts ir veicināt speciālistu pieejamību visā Latvijā, veidojot cilvēkresursus “kartējumu” onkoloģijas jomā. Rezultātā vajadzīgais speciālists būs pieejams cilvēkam ērtā vietā. Savukārt uzlabojot ārstniecības personu darba samaksu, kā arī citus apstākļus, tai skaitā, iespējas pilnveidot zināšanas, mediķi būs apmierināti ar darba vidi, kas veicinās labāku savstarpējo komunikāciju un ārstēšanu. Jāuzsver, ka ne mazāk būtiska ir pacientu apmierinātība, tāpēc jāveicina ieklausīšanās pacientu viedoklī un pieredzē, lai uzlabotu pakalpojumus.
Kā ziņots, pateicoties onkoloģijai līdz šim lielākajam papildu piešķirtajam finansējumam veselības nozares budžetā – 30 miljoniem eiro – šogad pacientiem pieejami jauni ārstnieciskie pakalpojumi, īsākā laikā var piekļūt izmeklējumiem slimības recidīva gadījumā, kā arī ir nodrošināta ārstēšana ar jauniem inovatīviem medikamentiem.
Lai īstenotu minētos pasākumus, 2023. gadā indikatīvi būtu papildus nepieciešami 98,8 miljoni eiro, 2024. gadā – 113,2 miljoni eiro, 2025. gadā – 113,8 miljoni eiro.
