Lai rūpētos par vidi un ilgtspējīgāk apsaimniekotu resursus, Rīgas pašvaldība pēdējo gadu laikā aktīvi pievērsusies atkritumu šķirošanas un materiālu atkārtotas izmantošanas veicināšanai galvaspilsētā. Viena no vietām, kur tiek radīts ievērojams atkritumu daudzums, ir kapsētas, tāpēc izstrādātas instrukcijas iedzīvotājiem atkritumu šķirošanai tajās, kā arī nupat sākts pilotprojekts, izvietojot kapsētās īpašas koka tvertnes zaļo atkritumu kompostēšanai. Tāpat kapsētās paplašināts atkritumu šķirošanas konteineru klāsts, materiālu atkārtotai izmantošanai tiek šķeldoti lielākie zari un nolietotās betona apmales.
“Nešķiroto atkritumu izvešana no Rīgas kapsētām izmaksā ļoti dārgi – aptuveni pusotru miljonu eiro gadā. Lielu daļu no tiem veido bioloģiskie atkritumi, kurus iespējams sašķirot un izmantot atkārtoti. Ļoti ceram uz sabiedrības iesaistīšanos, aktīvi un pareizi šķirojot – tas ne vien palīdzēs saudzēt vidi, bet arī ieekonomēs pašvaldības līdzekļus, kurus varēs izmantot kapsētu labiekārtošanai. Tagad esam izvietojuši 25 tvertnes – īpašas koka kastes – bioloģisko atkritumu kompostēšanai Meža un Raiņa kapos, un, ja šis pilotprojekts būs veiksmīgs, turpināsim to realizēt arī citās kapsētās,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla.
Atbilstoši izvietotajām instrukcijām, šajās tvertnēs drīkst izmest dabīgos augus un to saknes, grieztos ziedus, nezāles, nopļauto zāli, lapas, kā arī sīkus krūmu un koku zaru fragmentus diametrā līdz diviem centimetriem un garumā līdz desmit centimetriem.
Savukārt komposta tvertnēs nedrīkst izmest mākslīgos ziedus un citus sintētiskos materiālus, vainagus un citus floristikas izstrādājumus, lentas, tūjas, lielus krūmu un koku zarus, stiklu un keramiku, plastmasu, papīru, kartonu, salvetes, būvgružus, sveces, akmeņus, augsni, dažādus dārzkopības materiālus, izsmēķus un citus neatļautus atkritumus.
Koka tvertnēs savāktos bioatkritumus kompostēs un iegūto kompostu izmantos kapsētu apzaļumošanai, tādējādi gan ietaupot maksu par atkritumu izvešanu, gan samazinot nepieciešamību melnzemes iegādei.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem pareizi šķirot atkritumus, pie pieminēto kapsētu ieejām izvietoti arī vieglā iepakojuma un stikla iepakojuma šķirošanas konteineri un pieejami informatīvie materiāli par pareizu šķirošanu. Tāpat kā līdz šim, kapos būs pieejami arī brūnie bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas konteineri, kuros savāktos bioatkritumus izvedīs uz SIA “Getliņi EKO” poligonu un izmantos biogāzes un rūpnieciskā komposta ieguvei.
Lai veicinātu ilgtspējīgāku atkritumu apsaimniekošanu Rīgas kapsētās, no šī gada pievērsta uzmanība arī lielāka izmēra atkritumu pārstrādei – mulčas veidošanai tiek škeldoti zari un koksne, kā arī ir noslēgts līgums vēsturiski uzkrāto betona apmaļu smalcināšanai. Procesā iegūtos materiālus izmantos celiņu labošanai turpat kapsētās. Kapa vietu sakopšanā radušos resnos koku un krūmu zarus diametrā virs diviem centimetriem un garumā virs desmit centimetriem pašvaldība aicina novietot pie kapsētu sadzīves atkritumu konteineriem, nevis tajos.
Tomēr kapavietu izbūves atkritumus – demontētās apmales, kapu pieminekļus, sētiņas un citus lielgabarīta atkritumus – no kapsētas teritorijas izvest un utilizēt ir pārbūves veicēja pienākums. Šādu atkritumu atstāšana kapsētas teritorijā nav pieļaujama. Par atkritumu novietošanu tam neparedzētās vietās var tikt piemērota administratīvā atbildība.
Tāpat Rīgas kapsētu apmeklētāji aicināti samazināt nepārstrādājamo atkritumu radīšanu kapsētā, piemēram, izvēloties dabiskos, ne mākslīgos ziedus, kā arī kapa vietu sakopšanas laikā radušos zaļos atkritumus šķirot un izmest tam paredzētajos biokonteineros vai koka tvertnēs, pirms tam no tiem atšķirojot sintētiskos materiālus (auduma lentas, drātis utt.).
Jau tuvāko gadu laikā Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā – valsts un ES līmenī būs jāsasniedz aprites ekonomikas un klimatneitralitātes mērķi, kuru sasniegšanā Rīgai ir nozīmīga loma. Nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas turpinās pieaugt arī nākotnē, savukārt atkritumu šķirošana un pārstrāde palīdzēs mazināt ietekmi uz vidi un izdevumiem. Tāpēc Rīga plāno kļūt par sertificētu Zero Waste jeb bezatkritumu pilsētu, un pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai. Māju apsaimniekotājiem noteikts pienākums sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem nodrošināt vieglā un stikla iepakojuma šķirošanu daudzdzīvokļu ēkās, izvietojot attiecīgus konteinerus, bet komersantiem jānodrošina atkritumu šķirošana iedzīvotājiem pie tirdzniecības vietām, degvielas uzpildes stacijām un pašapkalpošanās automazgātavām, piedāvājot vismaz vieglā iepakojuma un stikla atkritumu dalītu savākšanu.
Patlaban notiek astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana, turpinās darbs pie publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas. Rīgas pašvaldība un trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi iedzīvotāju ērtībām kopīgi izveidojuši vienotu ceļvedi, kas palīdz vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā. Ceļvedis pieejams un lejuplādējams Rīgas pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis
Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators
