Uzlabos paliatīvās aprūpes pakalpojumus

Lai uzlabotu paliatīvās aprūpes pakalpojumus Latvijā, turpmākajos gados Veselības ministrija kopā ar Labklājības ministriju plāno īstenot vairākus pasākumus, tostarp izveidot mobilo paliatīvās aprūpes komandu pieaugušajiem. Tas uzlabos pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, kompleksi nodrošinot gan veselības aprūpes pakalpojumus, gan psihosociālu atbalstu.

Šodien, 10. decembrī, valdība izskatīja konceptuālo ziņojumu “Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.”

Pieaug nepieciešamība

Šobrīd pieaug un nākotnē ievērojami palielināsies to cilvēku skaits, kuriem būs nepieciešama paliatīvā aprūpe. To ietekmē iedzīvotāju novecošanās, onkoloģisko un citu slimību pieaugums, kā arī diagnostikas un ārstēšanas iespēju straujā attīstība, kas dod iespēju pagarināt cilvēku dzīves ilgumu. Līdz ar to šobrīd ir ļoti būtiski uzlabot paliatīvās aprūpes pakalpojumus. Kopā ar Labklājības ministriju mūsu mērķis ir radīt visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi. Tas nozīmētu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā cilvēkiem pieejamus pakalpojumus, tai skaitā psihoemocionālo atbalstu dzīves nogalē gan cilvēkam, gan viņa ģimenei.

Apzinot esošo situāciju, secināts, ka jāpilnveido ir vairāki aspekti. Diemžēl šobrīd valsts apmaksāto paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmērs pieaugušajiem un bērniem ir nevienlīdzīgs. Tāpat atšķiras iespējas saņemt šos pakalpojumus Rīgā un reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem. Vienlaikus arī speciālistu skaits ilgstoši ir nepietiekams un esošie veselības aprūpes apmaksas tarifi neatbilst šī brīža faktiskajām izmaksām. Tāpat arī cilvēkiem trūkst informācijas par paliatīvās aprūpes saņemšanas iespējām. 

Pakalpojumi visā Latvijā

Lai šīs problēmas risinātu, turpmākajos gados darbs notiks vairākos virzienos. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus paliatīvās aprūpes pakalpojumus visā Latvijā gan pieaugušajiem, gan bērniem, plānots izveidot mobilo paliatīvās aprūpes komandu. Šādu komandu veidotu dažādu jomu speciālisti – ārsti, medicīnas māsas, kapelāni, sociālie darbinieki, psihologi un psihoterapeiti). Mērķis būtu nodrošināt atbalstu pacientam un viņa ģimenei visu diennakti, gan dodoties pie pacienta uz mājām, gan īstenojot attālinātās konsultācijas, gan sniedzot pakalpojumu ambulatori. Šāda komanda darbu pilotprojektā varētu uzsākt nākošā gada laikā, sākotnēji pakalpojumus nodrošinot vismaz vienu gadu noteiktā reģionā. Finansējums būs pieejams no ES fondu līdzekļiem. 

Lai atvieglotu pacientu ikdienu, plānots, ka uz vairākām ģimenes ārstu praksēm būs speciāli piesaistīts koordinators. Šie cilvēki pārzinātu paliatīvās aprūpes iespējas veselības aprūpes sistēmā, tai skaitā palīdzētu organizēt valsts kompensējamo medikamentu, izmeklējumu un citu pakalpojumu saņemšanu, pārzinātu arī sociālos pakalpojumus – palīdzētu koordinēt tehnisko palīglīdzekļu, psihosociālā atbalstasaņemšanu, un konkrētajā pašvaldībā pieejamo atbalstu. Viņi spētu atbildēt arī uz pacientu un viņa ģimenes locekļu jautājumiem un atbilstošā brīdī piedāvāt nepieciešamos pakalpojumus. Arī pacienta dzīvesvietā paliatīvo aprūpi organizētu koordinators, kurš apsekotu pacienta vajadzības un iesaistītos problēmu risināšanā. Šādu sistēmu pilotprojektā  plānots ieviest līdz 2022. gadam. 

Veselības ministrijas ieskatā šobrīd būtiski ir arī pārskatīti paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifus gan stacionārajiem, gan ambulatorajiem pakalpojumiem, jo esošie tarifi nesedz faktiskās izmaksas. Savukārt, lai piesaistītu jaunus, zinošus paliatīvās aprūpes speciālistus, kā arī lai uzlabotu paliatīvajā aprūpē strādājošo darba apstākļus,  iecerēts nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un atbalstu, ņemot vērā darba specifiku un lielo izdegšanas risku. Vienlaikus paredzēts uzlabot ārstniecības personu zināšanas paliatīvās aprūpes jautājumos, pārskatot medicīnas studiju programmas.

Veselības ministrija arī turpinās darbu, lai uzlabotu ilgstoši kopjamo paliatīvās aprūpes pacientu aprūpi. Nākotnē plānots attīstīt hospisa un “atelpas brīža” pakalpojumus speciāli izveidotā vidē ar speciālistu pieejamību 24/7 režīmā.  Ar jēdzienu “hospisa aprūpe” saprot visaptverošas palīdzības sniegšanu pacientiem ar neizārstējamām slimībām pēdējos dzīves mēnešos. Savukārt “atelpas brīža” pakalpojumi nepieciešami, lai atslogotu ģimeni un piederīgos no smagās, atbildību un lielu spēku prasošās aprūpes pienākumu veikšanas. Šajā jomā Latvijai ir iespēja adaptēt kādu Eiropā esošu paliatīvās aprūpes modeli. Plānots ka šim mērķim būs pieejams Eiropas fondu finansējums. 

Vairāki uzlabojumi gaidāmi arī sociālajā jomā, iesaistoties Labklājības ministrijai, piemēram, plānots nodrošināt psihoemocionālo atbalstu pieaugušajiem paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenēm. Tāpat tiks vērtēta iespēja samazināt gaidīšanas rindu, lai saņemtu tehniskos palīglīdzekļus, un Labklājības ministrija izskatīs iespēju nodrošināt jaunu īpašas kopšanas pabalstu paliatīvās aprūpes pacientiem, kā arī paredzēs atvieglojumus strādājošam, kas personīgi aprūpē vai atbalsta personu, kurai noteikts, ka nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.

Kopumā šo un citu mērķu īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā – 18 miljoni eiro, 2023. gadā – 18 miljoni eiro un 2024. gadā un turpmāk ik gadu – 20 miljoni eiro.

Plašāk ar šiem un citiem priekšlikumiem var iepazīties te: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40494322&mode=mk&date=2020-12-10