VSIA “Latvijas Koncerti” aicina uz vācu baroka un renesanses garīgo dziedājumu koncertu 8. jūlija vakarā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Koncertprogrammā Johana Sebastiāna Baha, Dītriha Bukstehūdes un Franca Tundera mūzika, ko izpildīs Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš – šobrīd viens no starptautiski vispazīstamākajiem latviešu kordiriģentiem un franču ērģelnieks Fredijs Eihelbergers.
Dītrihs Bukstehūde bija izslavēts ērģeļvirtuozs un viņa prasmes nākamajām paaudzēm tika nodotas tieši caur prelūdiju kopijām, kas saglabājušās no 18. gadsimta. Līdzās korāļprelūdijām, kurās pamata balstu veido korālis, prelūdijas jeb preambulas ir daudz brīvākas struktūrā un atrisē. Koncertā būs dzirdama “laminora prelūdija”, kuru krāšņo divas izvērstas fūgas un noslēdz neliela koda. Tā pirmo reizi publicēta tikai 20. gadsimta pašā sākumā, taču par prelūdijas tapšanas laiku uzskata Dītriha Bukstehūdes agrīnos gadus Lībekā. Programmā būs dzirdami arī citi komponista skaņdarbi, piemēram, “Mazā mesa” jeb “Missa alla brevis” –apjomā neliela, tajā izkārtotas tikai divas mesas cikla daļas: Kyrie un Gloria. Tā ir vienīgā no Dītriha Bukstehūdes mesām, kas veidota senajā jeb tā sauktajā stilo antico atbalsojot renesanses daiļuma tīrību. Pēc Dūbena kolekcijas datiem mesa komponēta ap 1675. gadu. Garīgā kantāte “Domine, salvum fac Regem”, kas noslēgs koncertu, komponēta ar 19. psalma rindām. Kantāte izkārtota piecām balsīm un tās dublē instrumenti – šajā gadījumā ērģeles. Kantātes atrisē īpaši košā akordu tutti izklāstā tiek izcelts vārds regem – karalis, kas vedina domāt par šī darba pasūtinājumu kādam ceremoniālam nolūkam valstī. Ir visai ticami, ka šo kantāti Dītriham Bukstehūdem pasūtījis viņa draugs – jau minētais Gustavs Dūbens, kurš gandrīz 30 gadu bija Zviedrijas karaļa kapelmeistars.
Savukārt Franca Tundera korālis “Christ lag in Todesbanden”,kas iekļauts koncertprogrammā, pieder pie Lieldienu korāļu grupas un tā teksts vēstī par Kristus augšāmcelšanos un atbrīvošanos no nāves skavām, tamdēļ melodisko līniju un tēmu virzība šajā prelūdijā ir augšupejošā, dažviet caur hromatismiem virzīta. Korāļprelūdijas atrise visai cieši seko paša korāļa tekstam, tā saturu iezīmējot arī ar muzikāli atšķirīgiem paņēmieniem, ko izskaņā noslēdz nepārprotamas ‘aleluja’ gaviles.
Pats Francs Tunders bijis viens no nozīmīgākajiem Ziemeļvācijas baznīcas mūziķiem: komponists un ērģelnieks, Dītriha Bukstehūdes tiešs priekšgājējs. Viņam bijusi nozīmīga loma starp agrīno vācu baroku, kas balstījies uz Venēcijas skolu, un vēlāko baroka stilu, kas uzplaucis J. S. Baha mūzikā; turklāt Tunders devis lielu ieguldījumu korāļkantātes attīstībā.
Johans Sebastiāns Bahs bijis krietni jaunāks par Dītrihu Bukstehūdi, taču viņš nekļūdīgi atpazinis meistara rokrakstu vecākā kolēģa mūzikā. Nostāsti vēstī, ka abu dižgaru satikšanās izvērtusies par būtisku notikumu. Johans Sebastiāns Bahs pat atstājis ērģelnieka vietu Sv. Bonifācija baznīcā Arnštatē, lai kājām dotos uz 400 kilometru attālo Lībeku klausīties Dītriha Bukstehūdes ērģeļspēli. Viņa mūzika un stilistika bijis vērtīgs izziņas avots, kas iegūlis par pamatu jaunā Johana Sebastiāna Baha agrīnajām kompozīcijām.
Motetes Baha laikā dziedāja, ievadot rīta vai vakara dievkalpojumu, vai arī kādam īpašam notikumam par godu. Tās tika rakstītas korim un basso continuo – ērģelēm, klavesīnam, kā arī citiem instrumentiem pēc izvēles, kas dublēja balsis. Agrāk Baham piedēvēja vairākas citas motetes, taču šodien Baha mūzikas pētnieki vienojušies, ka Johans Sebastiāns Bahs noteikti komponējis septiņas motetes, no kurām divas saglabājušās rokrakstā, bet pārējās – kopijās.
Trešā no sešām Baha sēru motetēm – “Jēzus, mans prieks”, kas izskanēs koncertā, sacerēta 1723. gadā Leipcigā, iespējams, pilsētas pasta pārziņa sievas Johannas Marijas Kēzinas bērēm. Izvērstā 11 daļu motete veidota, savijot Johana Franka (Johann Franck) tekstu un Johana Krīgera (Johann Krüger) melodiju/pamattēmu, kas kā korāli ar visdažādākajiem Baha pārveidiem, izskan viscaur motetei. Pie kam, pēc katra Franka dzejas panta skan rinda no Jaunās Derības Apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (Rom.8: 1,4,2,9-11). Savukārt muzikālo formu Bahs izkārtojas perfekti simetriski, centrā ietverot kora dubultfūgu.
“Senās mūzikas festivāla” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
6. jūlijā Lielajā ģildē “Senās mūzikas festivālu” atklās itāļu, angļu un spāņu baroka mūzika zviedru kamerorķestra “O/Modernt”izpildījumā. Orķestris ir viens no vadošajiem Skandināvijā un regulāri koncertē visā Eiropā, izpildot baroka un 20., 21. gadsimta mūziku. “Senās mūzikas festivālā” kamerorķestris izpildīs Domeniko Pellegrini, Henrija Pērsela, Johana Sebastiāna Baha skaņdarbus, kā arī baroka mūziku no Meksikas reģiona. Koncerta solisti būs čīliešu izcelsmes spāņu mecosoprāns – Lusiana Mančīni un izcilais vijolnieks, kamerorķestra vadītājs – Hugo Tičati.
7. jūlijā Mazajā ģildē skanēs itāļu baroka mūzikas šedevri, ko izpildīs kontrtenors Marnikss de Kats, vijolniece Agnese Kanniņa, klavesīniste Ieva Saliete un Romina Liška – viola da gamba.
8. jūlijā Rīgas Domā nakts koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, kas izpilda seno mūziku, īpaši gregoriskā korāļa autentisko dziedāšanu. Grupas dziedātāji ir profesionāli mūziķi, kurus vieno mīlestība pret seno mūziku un vēlme atskaņot to saskaņā ar jaunākajām atziņām autentiskas interpretācijas jomā.
9.jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks radošās darbnīcas un koncertuzvedums bērniem “Karalis Strazdubārda”. Pazīstamā Brāļu Grimmu pasaka izskanēs senās mūzikas skaņās – angļu komponista Henrija Pērsela skaņdarbos. Koncertā piedalīsies dziedātāji – Beāte Zviedre, Jānis Kurševs, Kalvis Kalniņš, Ilona Bagele, Juris Kaukulis, kā arī Latvijas Radio kora solisti – Agate Pooka, Kārlis Rūtentāls, Jānis Kokins. Muzikālo pavadījumu veidos klavesīnists Pēteris Vaickovskis, baroka vijolnieks Raimonds Melderis, baroka čellists Ainārs Paukšēns, baroka altiste Zane Dziesma, lautists Lenards Gotlubs un seno pūšaminstrumentu meistare Ieva Nīmane. Daždās lomās iejutīsies arī Rīgas Baleta skolas audzēkņi, koncertu vadīs atraktīvā Karina Bērziņa.
Savukārt 9.jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijoļkoncertu cikls “Gadalaiki” – viens no populārākajiem klasiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē, kā arī komponistu Mišela Rišāra Delalāna, Žana Batista Lullī, Džuzepes Samartīni un Žana Filipa Ramo skaņdarbi. Kopā ar Sinfonietta Rīga, Normunda Šnē vadībā, koncertā piedalīsies arī izcilā vijolniece, pasaules vadošo orķestru soliste Kristīne Balanas.
Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
„Senās mūzikas festivāla“ interneta mājas lapa www.smf.lv
