Rīgas industriālais mantojums bieži ir vāji integrēts attīstītāju projektos un praktiski neaizsargāts, tā tika konstatēts ceturtdien, 11. februārī, notikušajā Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas sēdē.
Komisijā tika uzklausīti dažādu ekspertu viedokļi par problēmām, iespējām un izaicinājumiem Rīgas industriālā mantojuma aizsardzībā, kā arī minēti piemēri saistībā ar bijušo eļļas spiestuvi Vienības gatvē 24 vai Rīgas Vagonbūves rūpnīcu Brīvības gatvē. Šī brīža prakse rāda, ka attīstītāji iegādājas industriālās teritorijas, lai tur veidotu ātri būvējamu un ātri pārdodamu dzīvojamu vai biroju resursu.
“Attīstītāju mērķis ir nopelnīt un industriālā mantojuma teritorija ir parocīga vieta, kur būvēt,” saka Rita Našeniece, Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja. ”Jāatrod veids, kā saglabāt vērtīgās būves un integrēt mantojumu attīstītāju projektos.”
Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvalde gatavo normatīvus priekšlikumus, kas palīdzētu aizsargāt industriālā mantojuma objektus. Arhitektūras pārvaldes vadītāja Viktorija Belerte sēdes laikā uzsvēra, ka objekti ārpus Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes noteiktā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta un ārpus Rīgas apbūves aizsardzības teritorijām ir praktiski neaizsargāti, līdz ar to ļoti svarīgi ir rast attiecīgu risinājumu jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā. Šī brīža redakcija ietver kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu ēkām apbūves aizsardzības teritorijās, kas varētu būt apmēram 5000 ēkas. Šāda procedūra jāattiecina arī uz vēsturiskām ēkām, kas atrodas ārpus apbūves aizsardzības teritorijām.
Sēdē izskanēja ideja veidot Rīgas Industriālā mantojuma muzeju, kā arī apzināt vēsturiskus pilsētvides objektus un tiem ieviest īpašu reģistru. Komisija nolēma turpināt darbu pie šo jautājumu risināšanas.
Pateicoties industrijas straujajai attīstībai kopš 19. gadsimta vidus un izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam, Latvijā un īpaši Rīgā ir īpaši liela industriālā mantojuma koncentrācija – vēsturiskās rūpnīcas, bākas, sūkņu stacijas un ūdenstorņi, dzirnavas, spēkstacijas, ceļi, tilti, dzelzceļi. Pasaulē industriālais mantojums pēdējās desmitgadēs kļūst aizvien populārāks, piesaistot gan pētnieku, gan tūristu, gan vietējo iedzīvotāju uzmanību. Aktuāla ir industriālo objektu integrēšana pilsētvidē, kad senas rūpnīcu ēkas spēj pārtapt par interesantām izstāžu un koncertu zālēm, birojiem, dzīvokļu un veikalu namiem un muzejiem.
