Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās 42 852 iedzīvotāji un konkursa ietvaros atbalstīti 12 projekti.
Līdzdalības budžeta programma ir veids, kā iedzīvotāji var piedalīties pašvaldības darbībā, tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Apkaimju iedzīvotāji, iesniedzot apkaimju attīstības ieceres un piedaloties publiskā balsošanā, programmas ietvaros lemj, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta. Šogad līdzdalības budžeta finansējuma apmērs ir 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro. Balsošana par visām 30 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kur tika saņemta 121 balss. Katrs iedzīvotājs, atbalstot vienu projektu, varēja nobalsot tikai vienu reizi. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.
Konkursa rezultātus 8. novembrī apstiprināja Rīgas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa komisija. Visvairāk iedzīvotāju balsu 2022. gada konkursā ieguvuši un tiks īstenoti šādi projekti:
- Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtais projekts “Dārziņu mežs – priekam un atpūtai”, kas paredz pastaigu taku labiekārtošanu Dārziņu mežā. Projektam paredzētais finansējums ir 70 000 eiro
- Latvijas Skeitbordistu kolektīva iesniegtais projekts “Skeitparku kultūras telpa”, tas paredz izveidot urbāno sporta veidu laukumu Gustava Zemgala Gatves tilta posmā starp Sarkandaugavu un Mežaparku. Projektam paredzētās izmaksas ir 62 000 eiro.
- Bieriņu apkaimes attīstības biedrības iesniegtais projekts “Bērnu laukumam Bieriņos būt”, tā ietvaros paredzēts izveidot bērnu rotaļu laukumu Ozolplacī, Bieriņos. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
- Juglas attīstības biedrības iesniegtais projekts “Juglas ezera pastaigu taka “Sajūti Juglu””, kas paredz izveidot pastaigu takas gar Juglas ezeru. Projekta izmaksas ir 50 000 eiro.
- Čiekurkalna attīstības biedrības iesniegtais projekts “Ķīšezera piknika pļava Čiekurkalnā”, kura rezultātā taps atpūtas vieta pie Ķīšezera. Projekta izmaksas 70 000 eiro.
- Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības projekts “Zunds un Nameja krastmala dzīvo”, kas paredz Nameja krastmalas labiekārtošanu pie Zunda kanāla. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
- Leldes Jevstigņejevas iesniegtais projekts “Suņu laukums aktīvai un drošai atpūtai parkā”, kura rezultātā tiks izveidots suņu pastaigu laukums Nordeķu parkā. Projekta izmaksas ir 21 000 eiro.
- Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrības iesniegtais projekts “Vecmīlgrāvja skeitparks”, kas paredz izveidot jaunu skeitparku līdzās kultūras pilij “Ziemeļblāzma”. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
- Ziepniekkalna apkaimes biedrības projekts “Bērnu rotaļu laukums Ziepniekkalna kāpās”, kas paredz ierīkot bērnu rotaļu laukumu Ziepniekkalna kāpas teritorijā Staburaga ielā 14. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
- Aijas Šauriņas iesniegtais projekts “Rotaļu laukums Mīlgrāvī”, kas paredz izveidot jaunu bērnu rotaļu laukumu pie Lādes un Lēdurgas ielas. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
- Karīnas Hļiboiko iesniegtais projekts “Vingrošanas un sportiskais centrs bērniem”, kura rezultātā tiktu izveidots rotaļu un sporta laukums Maskavas ielā 250. Projekta izmaksas ir 70 000 eiro.
- Purvciema attīstības biedrības projekts “Purvciema atpūtas stūrītis”, tā ietvaros tiks izveidota atpūtas zona tuvējo māju iedzīvotājiem, pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kā arī suņu īpašniekiem un viņu mājdzīvniekiem. Projekta izmaksas ir 67 600 eiro. Konkursa komisija lēma lūgt piešķirt papildus finansējumu šī projekta īstenošanai.
Apstiprinātos projektus divu gadu laikā īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.
Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 17. marta līdz 31. maijam. Pirmo gadu projektu iesniegšanas fāzē iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Pēc konkursa komisijas un atbildīgo iestāžu izvērtējuma balsojumam šogad bija nodoti 30 no 36 iesniegtajiem projektiem.
Informāciju sagatavoja: Solvita Brence-Kauste, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore
