Apvienotās Karalistes valdībai ir detalizēts plāns pa stundām un minūtēm, kam jānotiek karalienes nāves dienā un pēc tam, raksta “Politico”.
Šāds rīcības plāns eksistē jau vairākus gadus, bet līdz šim tikai fragmentāri zināms, kā Lielbritānija paziņos par karalienes nāvi un kā notiks gatavošanās viņas bērēm. Izdevuma “Politico” rīcībā nonākuši jaunākie dokumenti, kas liecina, ka operācijā “Londonas tilts” ir ieviestas arī izmaiņas. Tās primāri skar ar koronavīrusa pandēmiju saistītus jautājumus, jo, ja Elizabete mūža miegā aizmieg pandēmijas apstākļos, britu dienestiem liels slogs var izrādīties miljoniem sērotāju, kas ieradīsies Londonā atvadīties no karalienes.
Tāda iespēja britiem būs – paredzēts, ka sestajā dienā pēc nāves šķirsts ar Elizabetes II mirstīgajām atliekām trīs dienas atradīsies Vestminsteras pils zālē. Apmeklētājiem tā būs atvērta 23 stundas diennaktī.
Kā raksta “Politico”, noplūdušajos materiālos par grafiku pēc karalienes nāves atklājas arī smieklīgas lietas. Piemēram, vienā dokumentā Dauningstrīta pauž bažas, vai nesastapsies ar pūļa dusmām, ja neuzspēs noteikto desmit minūšu laikā valsts karogus nolaist pusmastā. Tā var gadīties, ja karaliene nomirst “nelaikā”. Taču šim jautājumam nu ir piesaistīts ārpakalpojuma sniedzējs un visam vajadzētu būt labi. Tāpat “Politico” par dīvainu atzīst noteikumu, ka vēsti par viņas nāvi valdības vīriem ir aizliegts retvītot, līdz to nav atļāvusi komunikācijas priekšniecība.
D-Day
Bet par visu pēc kārtas. Pati nāves diena operācijas “Londonas tilts” dokumentos nodēvēta par D-dienu (D-Day jeb Death (Nāves) diena), un visas tālāk sekojošās attiecīgi ir D+1, D+2, D+3 – tā līdz pat desmitajai dienai, kad paredzēta karalienes apbedīšana.
Dažas stundas pēc karalienes nāves par to ar viņas privātā sekretāra zvanu tiks informēts Lielbritānijas premjerministrs, tālāk kabineta sekretārs, vairāki ministri un augstākā ranga ierēdņi. “Cienījamie kolēģi, ar skumjām informēju jūs par Viņas Majestātes Karalienes nāvi,” – šāda ir e-pasta sagatave. Ziņu saņems arī likumdevēji Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā, un šajā brīdī valdības namos 10 minūšu laikā karogi jānolaiž pusmastā.
Mūsdienu laikmets paredz zibenīgu reakciju arī sociālajos tīklos, arī šeit visam jānotiek strikti pēc plāna. Gan karaliskās ģimenes oficiālā mājaslapa, gan Apvienotās Karalistes valdības tīmekļa vietne iegūs tumšus toņus ar īsu sēru vēsts paziņojumu šo vietņu augšpuses baneros. Visos valdības sociālo tīklu kontos profila bilde tiks mainīta uz melnu. Savos privātajos profilos ierēdņi nedrīkst informāciju pārpublicēt, kamēr savu runu nav teicis valdības vadītājs premjers. Tāpat valdības vīri un sievas nedrīkst medijiem neko komentēt, līdz premjers nav runājis.
Aizsardzības ministrija sāk organizēt salutēšanu. Tiek izsludināta klusuma minūte visā karalistē.
Pēc tam premjerministrs tiekas ar jauno karali, kas, visticamāk, būs pašreizējais princis Čārlzs. Čārlzs ar runu uzstāsies televīzijā, pārraide paredzēta pulksten 18. Paralēli tam tiek organizēts piemiņas dievkalpojums Svētā Pāvila katedrālē Londonas centrā, kurā piedalīsies premjers un neliels skaits valdības cilvēku. Dievkalpojums būs “spontāns”, izriet no “Politico” rīcībā nonākušajiem dokumentiem.
D-Day+1
Nākamajā dienā pēc Elizabetes II nāves pulksten 10 Svētā Jēkaba pilī valdības augstāko amatpersonu lokā princis Čārlzs tiek pasludināts par karali. Atnākušajiem jābūt tērptiem melnā, taču ne grezni. Pēc tam Čārlza jaunais statuss tiek izziņots arī Londonas pilsētas Karaliskajā biržā. Visi pārējie parlamenta darbi tiek apturēti uz desmit dienām. 15:30 premjers un ministri tiekas ar jauno karali. Ministri aicināti uz tikšanos neņemt līdzi savus dzīvesbiedrus.
D-Day+2
Karalienes zārks nonāk Bekingemas pilī, kur viņu sagaida premjers un ministri. Ja karaliene mirst savā rezidencē Norfolkas pilī Anglijas austrumdaļā, viņas ķermeni ar karaļnama vilcienu nogādā Londonā. Ja viņa aiziet mūžībā Balmorālā, Skotijā, tiek aktivizēta operācija “Unicorn”, kas arī paredz pārvietošanu ar vilcienu. Savukārt operācija “Overstudy” paredz, ka zārks tiek pārvietots ar lidmašīnu. Parlamentā turpinās sēras.
D-Day+3
Trešās dienas rītā karalis Čārlzs Bekingemas pilī, kur uz paaugstinājuma novietots mātes šķirsts, pieņem līdzjūtības apliecinājumus. Pēc tam viņš dodas uz Skotiju, kur ierodas parlamentā un tad uz dievkalpojumu katedrālē Edinburgā.
D-Day+4
Karalis Čārlzs ierodas Ziemeļīrijā, Hilsboro pilī, kur turpina pieņemt līdzjūtības. Belfāstas Svētās Annas katedrālē notiek vēl viens dievkalpojums. Tikmēr Londonā notiek izmēģinājums operācijai “Lauva” – zārka ceļš no Bekingemas pils līdz Vestminsteras pilij.
D-Day+5
Gājiens no Bekingemas pils līdz Vestminsterai notiek svinīgi, katafalka maršruts ved cauri Londonai. Pēc zārka ierašanās Vestminsteras pilī notiek dievkalpojums.
D-Day+6 līdz D-Day+9
Operācija ar kodētu nosaukumu “Feather”. Karaliene trīs dienas guļ Vestminsteras halles vidū uz postamenta. Zāle atvērta apmeklētājiem 23 stundas katru dienu. Īpašas ieejas biļetes paredzētas VIP cilvēkiem, lai viņi var saskaņot apmeklējuma laikus. Sestajā dienā paralēli notiek bēru gājiena mēģinājums. Septītajā dienā karalis Čārlzs ierodas Velsā, kur apmeklē Velsas parlamentu un vēlāk dievkalpojumu Kārdifas katedrālē.
Šajā periodā valsts departamenti būs gatavojušies pašām bērēm. “Politico” aplūkotie dokumenti liecina, ka valdība kopumā uzskata: bēru norise būs veiksmīgi organizēta, taču ir arī bažas par atsevišķiem aspektiem. Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Transporta departaments ziņo par iespējamām problēmām, piemēram, kā organizēt citu valstu augstāko amatpersonu ierašanos, kā arī ko darīt ar milzīgu tūristu pieplūdumu, ja pandēmija joprojām ir aktuāla. Liela uzmanība pievērsta arī teroraktu draudiem un sabiedriskā transporta pārslodzei Londonā.
Premjerministrs un karaliene ir vienojušies, ka viņas bēru diena – desmitā diena pēc nāves – būs nacionālā sēru diena, un šis aspekts arīdzan liek lauzīt galvas Lielbritānijas struktūrām. Tai it kā ir jābūt brīvdienai, taču, ja bēres iekrīt nedēļas nogalē vai kādā svētku dienā, papildu brīvdienu pilsoņiem nav plānots piešķirt. Ja bēres iekrīt darba dienā, valdība neplāno likt darba devējiem noteikt to kā brīvdienu strādājošajiem. Taču dokumenti paredz, ka nodarbinātie drīkstēs ar darba devēju vienoties par brīvdienu sērošanai.
D-Day+10
Vestminsteras abatijā notiek valsts nozīmes bēres. Pusdienlaikā visā Apvienotajā Karalistē tiek noturēts divu minūšu klusuma brīdis. Karaliene tiek apglabāta Vindzoras pilī Svētā Džordža kapelā.
Bekingemas pils nav komentējusi “Politico” pieejamos dokumentus ar tajos izklāstīto detalizēto plānu karalienes nāves gadījumā. Atgādinām, ka karaliene Elizabete valda kopš 1952. gada, un karaliskā pēctecība paredz viņas dēla Velsas prinča Čārlza kāpšanu tronī kā nākamajam monarham. Princim Čārlzam šobrīd ir 72 gadi.
