Veselības ministrijas (VM) izveidotā un Veselības inspekcijas (VI) vadītā darba grupa sagatavojusi priekšlikumus, tostarp normatīvo aktu izmaiņām, kas stiprina uz cilvēktiesībām balstītas veselības aprūpes principu un fokusā izvirza par savu tiesību aizsardzību drošu pacientu. Cilvēktiesībās balstītas ārstniecības stūrakmens ir cieņpilnas attiecības. Lai jauno tiesisko kultūru īstenotu, nepieciešamas izpratnes un attieksmes izmaiņas pret pacientu jeb evolūcija visā nozarē.
“Pacienta tiesības saņemt cieņpilnu veselības aprūpi ir cilvēktiesības un ikviena pacienta pamatvajadzība. Kopā ar ārstiem, nozares organizācijām, ārstniecības iestādēm un pacientiem esam sākuši ceļu uz jaunu pacientu un ārstniecības personu tiesisko kultūru, kurā pacientu tiesības tiek ievērotas, aizsargātas un īstenotas,” uzsver veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Darba grupa pacientu tiesību ekspertu, pacientu organizāciju pārstāvju, docētāju, profesoru, juristu, ārstu sastāvā, ir vienisprātis, ka veselības aprūpes kopējai ceļa kartei jābalstās cilvēktiesību pamatprincipā “Respect, protect, fulfil” jeb “ievērot, aizsargāt, īstenot”.
Darba grupas eksperte, Upsalas universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektore Santa Slokenberga norāda, ka patlaban veselības aprūpē ir plaisa starp likumu un praktisko izpildi: “Valstij cilvēktiesību perspektīvā ir trīspusējs pienākums: ievērot tiesības jeb atturēties no darbībām, kas pacientam savas tiesības traucē baudīt. Aizsargāt jeb nodrošināt, ka pacienti kā grupa un individuāli netiek pakļauti cilvēktiesību aizskārumiem, ko izdara citi veselības aprūpes vidē. Visbeidzot – īstenot prasa, ka tiek izveidoti mehānismi, lai atvieglotu pacientu tiesību baudīšanu. Šāda trīspusēja pienākuma analoģiska pārnešana uz veselības nozari un pacientu tiesībām tiecas nodrošināt ne vien formālu pacientu aizsardzību caur likuma normu esību, bet rada priekšnosacījumus, lai tiesības funkcionētu praksē.”
Pamatprincipa īstenošanai par sākotnējo soli uzskatāma pacientu tiesību izpratnes veidošana ārstniecības personām, paredzot, ka pacientu tiesības iekļautas jau mediķu studiju programmās, un vēlāk papildinātas tālākizglītībā. Savukārt pacientam nodrošināta viegli piekļūstama un ērti lietojama informācija par viņa tiesībām. Lai izpildītos pacientu tiesību reāla aizsardzība, ārstniecības iestādēs ieviešams pacienta tiesību īstenošanas plāns savukārt lielākajās iestādēs arī pacientu tiesību aizsardzības speciālists.
Ārstniecības atbalsta institūts jeb Pacientu tiesību aizsardzības speciālists ir pacienta atbalsta persona viņa tiesību aizsardzībā. Speciālists veicinātu konfliktsituāciju mazināšanos un gadījumos, kur tādas veidojas, sekmētu to tūlītēju risinājumu pašā ārstniecības iestādē “uz vietas” – tuvāk situācijai, pacientam un ārstam. Pacientu tiesību aizsardzības speciālists gan pacientam, gan personālam sniegtu padomus, konsultācijas un ieteikumus, izskaidrotu pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus un, ja vajadzīgs, palīdzētu ar iebildumu un sūdzību iesniegšanu.
Pacientu statusa stiprināšanas darba grupas izstrādātie priekšlikumi kopumā precizē pacienta un ārstniecības personāla tiesības un pienākumus, stiprina pacienta statusu ārstniecībā, definē administratīvās un profesionālās disciplināratbildības stiprināšanu, paredzot kompetentajās iestādēs ētikas komisijas, profesionālās darbības izvērtēšanas komisijas, kā arī disciplinārsodus- brīdinājumus, piezīmes, rājienus, sertifikāta darbības apturēšanu, un pienākumu apmeklēt tālākizglītības kursus pacientu tiesību jomā noteiktā apjomā. Tāpat priekšlikumu kopums stiprina pacientu tiesību aizsardzības kontroli un uzraudzību Veselības inspekcijas personā.
