Covid-19 krīze atstājusi ievērojamu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem – līdzekļus “drošības spilvena” izveidei šogad novirzīja 56% iedzīvotāju, kas ir par 3%. mazāk nekā pēdējo trīs gadu laikā, liecina nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati. Eksperti šo tendenci skaidro gan ar iedzīvotāju ienākumu samazināšanos, gan dzīvesstila izmaiņām Covid-19 ietekmē.
Nepilni 36% iedzīvotāju uzkrājumus šogad veidojuši neregulāri, savukārt 20% noteiktu naudas summu atlikuši katru vai gandrīz katru mēnesi. Kopumā lielākais naudas kritums starp uzkrājuma mērķiem novērots uzkrājumiem kādam konkrētam pirkumam, piemēram, izglītībai un veselībai, kā arī tādiem notikumiem kā ceļojumi un kāzas. Tādējādi vīrusa uzliesmojums ne tikai vairo iedzīvotāju piesardzību, bet arī kavē viņu aktivitāti.
“Pandēmijas izraisītās sekas būtiski ietekmējušas to, cik daudz un kam tērējam savus līdzekļus. Iedzīvotāji kļuvuši daudz piesardzīgāki, ne vien rūpīgi plānojot savus pirkumus un īpašu uzmanību pievēršot cenām un izdevīgiem piedāvājumiem, bet arī neaizmirstot par drošības pasākumiem veikalā. Korekcijas Latvijas iedzīvotāju ikdienā veicinājusi arī robežu slēgšana un citi stingrie ierobežojumi, par ko liecina arī “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati – ja pēdējos divos gados vidēji 37% iedzīvotāju atlika naudu kādam konkrētam pakalpojumam – izglītībai, vai notikumam, piemēram, kāzas vai ceļojums, šogad šādu iedzīvotāju skaits ir samazinājies līdz pat 23,5%, kas tikai apliecina, ka cilvēki šiem uzkrājumiem nesaskata vajadzību un koncentrējas uz šī brīža situāciju,” komentē Jeļena Popjonoka, „Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.
Eksperte norāda, ka iedzīvotāji atlikuši arī dārgāku pirkumu veikšanu – šogad šim mērķim krājuši nepilni 35%, kamēr iepriekšējos divos gados uzkrājumus veidoja veseli 45%. “Prioritāšu izmaiņas attiecībā uz uzkrājumu mērķiem varētu skaidrot ne vien ar ierobežojumiem valstī, bet arī ienākumu samazināšanos un esošo uzkrājumu sarukumu pirmā pandēmijas “viļņa” laikā, kad nebija iespējas tos atjaunot pārāk īsajā laika starp vīrusa uzliesmojumiem,” uzsver J. Popjonoka.
Pētot šī gada uzkrājumu mērķus, gandrīz puse iedzīvotāju (48,5%) atlikusi naudu “nebaltai dienai”, jo nav bijuši pārliecināti par nākotnes ekonomisko situāciju, savukārt vecumdienām uzkrājumus veidojuši tikai 23,4%, kas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā. Ārkārtējā situācija un ierobežojumi šo tendenci visdrīzāk pastiprinās, tādēļ savlaicīgs un efektīvs iedzīvotāju atbalsts būs īpaši svarīgs, lai atjaunotu ekonomisko aktivitāti.
Lai atbalstītu iedzīvotājus un nodrošinātu viņiem kvalitatīvus pārtikas produktus par zemām cenām, “Maxima Latvija” samazinājusi PVN augļiem, dārzeņiem un ogām. Uzņēmums pie šī apstāties neplāno un jau tuvākajā nākotnē paredzējis samazināt PVN visai svaigajai pārtikai, tajā skaitā maizei, piena produktiem, gaļai u.c., tādējādi sniedzot iespēju iegādāties uzturvērtībām bagātu maltīti ikvienam, neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumu vai uzkrāto līdzekļu līmeņa.
