Trešdien, 3.martā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē deputāti apstiprināja Rīgas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu.
Rīgas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns ir plānošanas dokuments, kas sagatavots, ņemot vērā risku novērtējumu, un tajā noteikti pašvaldības iespējamas katastrofas pārvaldīšanas pasākumi un to īstenotāji.
“Lai arī šis plāns vēl nav pilnīgs, mēs esam uz pareizā ceļa – katrai pilsētai ir nepieciešams savs civilās aizsardzības plāns, kurš ir ceļvedis gadījumos, kurus patiesi ceram nekad nepiedzīvot. Šī plāna mērķis ir būt par ceļvedi, vadot avārijas, katastrofas un citus apdraudējuma gadījumus, lai visas iesaistītās puses spēj strādāt vienoti un operatīvi. Esam likuši lielu uzsvaru uz kvalitatīvas starpinstitūciju sadarbības iedzīvināšanu galvaspilsētā, kas līdz šim ir iztrūcis,” sacīja Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola.
Civilās aizsardzības plānā apkopota informācija par iespējamajiem apdraudējuma veidiem, to avotiem, kaitīgās izpausmes veidiem un riska līmeni galvaspilsētā.
Plāna ievadā teikts, ka Rīgas iedzīvotāju drošība ir atkarīga no valsts, pašvaldību, komersantu un iestāžu spējām īstenot pasākumus avārijas, katastrofas vai ārkārtējas situācijas gadījumā. Viens no svarīgākajiem valsts pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem ir iespējamo apdraudējumu apzināšanas un risku novērtējums.
Ārkārtējo situāciju un katastrofu pārvaldība ieņem svarīgu un nozīmīgu vietu valsts drošības sistēmā, kura tiek regulēta ar daudzu normatīvo aktu un plānošanas dokumentu palīdzību, un to galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts un sabiedrības drošību, labklājību un stabilu attīstību.
Rīgas aktuālie apdraudējumi atbilstoši katastrofas cēloņiem ir antropogēnas un dabas katastrofas. Antropogēnie apdraudējumi saistīti ar pārveidoto dabas vidi pret tehnogēno vidi, piemēram, cilvēku izraisītās jeb tehnogēnās katastrofas ir ražošanas avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu noplūdi, ugunsgrēki, sprādzieni, transporta avārijas, dambju pārrāvumi, ēku un būvju sabrukšana.
Savukārt pie dabas katastrofām plānā minētas zemestrīces, zemes nogruvumi, pali un plūdi, stiprs salds, karstums, sausums, ugunsgrēki un citas, tostarp arī epidēmijas, kuras iekļautas augsta riska grupā.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass norādīja, ka plāns paredz arī katras pašvaldības iestādes preventīvo lomu aizsardzības pasākumu īstenošanā. Lūkass pastāstīja, ka plānots rīkot apmācības, katastrofu situāciju izspēles, lai praksē nostiprinātu atbildīgo dienestu zināšanas un rīcību realitātei pietuvinātos apstākļos.
Civilās aizsardzības plāns vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.
