Pārskatot pēdējo 2 dienu notikumus, uzskatu, ka man plašāk ir jāizskaidro lēmums atcelt Andu Nulli no VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” (turpmāk “Vaivari”) valdes priekšsēdētājas amata.
Ar neuzticības uzteikšanu nekādā veidā netiek vērtēts cilvēks Anda Nulle, netiek vērtēts profesionālis, Veselības ministrijas galvenais speciālists fizikālās un rehabilitācijas medicīnas jomā, ārsts, rehabilitologs un pat ne ģimenes ārsts Anda Nulle. Vērtējums un neuzticība ir izteikta valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājai. Lēmums ir balstīts faktos un vērsts uz to, lai nodrošinātu labu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.
Šobrīd publiskajā telpā un arī Andas Nulles reakcijās netiek nošķirtas šīs divas dažādās lietas – kas viņa ir kā cilvēks vai profesionālis medicīnā un kas viņa ir kā valsts amatpersona, kam ir uzticēta valsts kapitālsabiedrības vadīšana un ievērojami valsts budžeta līdzekļi, kā arī vara un atbildība ar tiem sasniegt noteiktus mērķus. Demokrātiska sabiedrība, kādu Latvijā veidojam pēdējos 30 gadus un vēlamies tās neatgriezenisku nostiprināšanos, gan no tiesību normu konstrukcijas, gan praksē pieprasa no valsts amatpersonām efektīvu, godīgu un personisko interešu neietekmētu rīcību. Lai panāktu šādu stāvokli, tiesību normas nosaka, ka valsts amatpersonas tiek izraudzītas publiskā un atklātā sacensībā, kurā atlasa amatam piemērotāko kandidātu, amatpersonām ir jāievēro likumā noteikti ierobežojumi un amatpersonu rīcību kontrolē gan augstākas amatpersonas, gan tiesībsargājošās iestādes, gan sabiedrība, tajā skaitā – ar analītiskās žurnālistikas instrumentiem.
Mans kā valsts sekretāres pienākums ir uzraudzīt Veselības ministrijai padotās 13 kapitālsabiedrības. Esmu visās šajās sabiedrībās kapitāla daļu turētāja un tā ir mana atbildība –izveidot sistēmu, kas identificē un novērš riskus visu valstij piederošo slimnīcu pārvaldībā. Man ir jārīkojas, ja redzu riskus.Pat ja vēl nekas slikts nav noticis, man ir jābūt pārliecībā, ka kapitālsabiedrībās risku nav vai tie tiek vadīti pienācīgā līmenī.Šo darbu daru kopā ar slimnīcu padomēm, valdēm un Veselības ministrijas Kapitālsabiedrību un investīciju uzraudzības nodaļu, kurā strādā 5 cilvēki. Savstarpēja sadarbība un uzticēšanās ir svarīgi elementi, lai nodrošinātu sabiedrības intereses. Protams, ka ne es, ne kolēģi Veselības ministrijā nevar un neiejaucas uzņēmuma pārvaldībā – valde uz uzticības pamata ir pilnvarota organizēt ikdienas darbu.
Covid -19 pandēmijas laikā Veselības ministrija visus resursus izmantoja krīzes pārvaldībai, līdz ar to tika kavēti citi plānos iekļauti darbi. Starp tiem – gan kapitālsabiedrību darbības pārraudzības maiņa, gan citu resursu, tajā skaitā – nekustamo īpašumu inventarizācija un sakārtošana, tajā skaitā – “Vaivariem” pārvaldīšanā nodotais īpašums. Pēc kolēģu vizītes “Vaivaros” no viņu novērojumiem sapratu, ka ir jāveido pārbaudes komija, lai noskaidrotu situāciju šajā uzņēmumā. Dienesta pārbaude tika veikta mēneša garumā un komisijas ziņojums ir publiski pieejams, kā arī presē atstāstīts. No ziņojuma ir redzams, ka “Vaivaros” ir izveidots stāvoklis, kurā riski vairs nav pārvaldāmi. Ja riskus nevar vadīt pieņemamā līmenī, tad atbildību par šāda stāvokļa ilgstošu pastāvēšanunevaru uzņemties. “Vaivaros” pamata risks ir tāds, ka valdes priekšsēdētāja nevar strādāt labākajās rehabilitācijas centra interesēs, jo iesaistītas ir viņas privātās intereses. Savukārt valsts kapitālsabiedrība strādā nevis savu un sev uzdoto mērķu realizācijai, bet gan plāno savu rīcību saistībā ar sava personāla interesēm. Uz to arī norāda pieteikumi projektiem, kas ir tieši gatavoti ar valdi saistīta nomnieka interesēs, turklāt izskatās, ka bez izsvērtas (un dokumentētas) idejas, kādēļ tieši šādiem projektiem pieteikumi tiek gatavoti. Nacionālais rehabilitācijas centrs ir specializēta slimnīca un tās funkcijās un uzdevumosneietilpst sniegt atbalstu primārajai veselības aprūpei, konkrēti atbalstot tikai vienu – Andas Nulles ģimenes ārsta praksi. Netiekrealizēti citi potenciāli projekti, kas “Vaivaru” situācijā būtu piemērotāki – slimnīcas ēkas atjaunošana, pagrabstāva sakārtošana, tehnisko palīglīdzekļu centra ēkas rekonstrukcija – “Vaivaros” ir daudz, ko darīt.
Valdes priekšsēdētājai nekad šādā situācijā nevarēja dot atļauju savienot amatus, tas, acīmredzot, ir iemesls, kāpēc Anda Nulle nekad to Veselības ministrijai nav arī prasījusi. Grūti ir situācijā, kurā cilvēks strādā divus pilnas slodzes darbus, kas abi tiek pilnībā apmaksāti no valsts budžeta, un vēl ir uzņemtas saistības apmācīt divus ģimenes ārsta specialitātes rezidentus, kas arī tiek apmaksāts atsevišķi, lavierēt starp patiesību un meliem attiecībā uz katram darbam veltīto laiku. Šis arī ir viens no uzticības zaudēšanas iemesliem – godīgas izvēles trūkums un mēģinājums parādīt, ka Anda Nulle var apvienot neapvienojamo. Anda Nulle vai nu melo par katrā no amatiem pavadīto laiku, vai pārkāpj Ministru Kabineta (MK) noteikumos noteiktās prasības par ģimenes ārsta darba organizāciju un līgumos noteikto par rezidentu apmācību. Šāds stāvoklis ir konceptuāli nepieļaujams kaut vai tāpēc, ka gan ārsta prakse gan valsts kapitālsabiedrība saņem valsts finansējumu un visam, kas notiek tā ietvaros, ir jābūt kristāldzidri caurspīdīgam, jo tas attiecas uz visas pārvaldes reputāciju un budžeta līdzekļu izlietošanu veselības aprūpē. Publiskā sektora jomā nav vietas savu personīgo karalistu būvēšanai, kas ietver arī bērnu un tuvāko radinieku iecelšanu vadības līmeņa amatos bez publiska konkursa.
Andas Nulles izteikumi publiskajā telpā liecina par neizpratni un nespēju nošķirt viņas kā valsts amatpersonas pienākumus, ierobežojumus un atbildību, no tā, ko viņa varētu darīt privātā uzņēmumā, savā privātpraksē, nevalstiskajā organizācijā vai citā – mazāk regulētā jomā, kas neprasa tādu caurspīdības līmeni. Interešu konflikts nav situācija, kuru var vienreiz pirms 8 gadiem atrisināt un turpmāk rīkoties tā, it kā šīs situācijas nepastāvētu. Izteikumi masu medijiem, ka: “Viņa esot atturējusies no lēmuma pieņemšanas par dalību šajā projektā. Lemšana tika uzticēta otram valdes loceklim. Taču dokumentus viņa parakstīja, jo nebija citas iespējas.” (lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arstu-biedriba-iebilst-pret-andas-nulles-atsauksanu-no-rehabilitacijas-centra-vaivari-vaditajas-amata.a478652/, 19.10.2022) tikai rāda, cik liela ir valdes priekšsēdētājas neizpratne par pārvaldības procesu un atbildību tajā. Secinājumi un mācības no 2013. gada situācijas, kurā arī Veselības ministrija bija iesaistījusi KNAB, netika atbilstoši izdarīti.
Izsaku nožēlu par to, ka Anda Nulle ir izvēlējusies personiska uzbrukuma taktiku, nerunājot par faktiem un izvairoties no jautājuma būtības. Anda Nulle arī ir maldinājusi Latvijas Ārstu biedrību, apgalvojot, ka runa ir par “8 gadus veciem notikumiem”, lai gan labi apzinājās, ka pārmetumi tiek izteikti par 2019. un 2021. gadā uzsāktiem projektiem un situācijām, kuras ir turpinājušās līdz atcelšanai no amata. LĀB vēstulē runā par nelielu darba ņēmēja slodzi kā ģimenes ārstam, kam nekādinevaru piekrist, ņemot vērā Andas Nulles ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaitu – 1580 Latvijas iedzīvotāji, kas uzskatāma par pilnu ģimenes ārsta praksi un saņem pilnu finansējumu. Tāpat Anda Nulle ir maldinājusi LĀB unsabiedrību, ka ir pieteikusi sevi kā pārliecinošu pretendentu amatam, jo Veselības ministrija vēl nav izsludinājusi konkursu “Vaivaru” valdes locekļu amatiem.
Papildus izmaiņām valdes sastāvā, Andas Nulles darbības ir radījušas pamatu veikt pārbaudes, lai noskaidrotu esošo situāciju un tās atbilstību valsts finansētajiem pasākumiem:
– Primārās veselības aprūpes jomā – par ģimenes ārstu darbības noteikumiem un to izpildi, kā arī izpildes uzraudzību. A. Nulle ir vienīgais sertificētais ģimenes ārsts savā praksē, taču savos skaidrojumos norāda, ka kā ģimenes ārsts strādā 7 stundas nedēļā, kuru laikā tiek veikta: “3. gada ģimenes medicīnas specialitātes rezidenta darba pārraudzība ar klīnisko gadījumu analīzi, attālinātas pacientu konsultēšanas, darbs ar medicīnisko dokumentāciju, plānveida mājas vizītes un citi ģimenes ārsta kompetencē risināmi jautājumi un konsultācijas pēc nepieciešamības” – citāts no A. Nulles skaidrojuma. MK noteikumu Nr.555 39.punkts nosaka ģimenes ārsta darba laiku, kam jābūt ievērojami lielākam. Situācijā, kad ar primāro veselības aprūpi neapmierinātību izsaka visi iesaistītie – ģimenes ārsti sūdzas par lielu darba apjomu un pārgurumu, pacienti – ka nevar nokļūt pie ģimenes ārsta, veselības aprūpes nozare – par papildus noslodzi NMPD un slimnīcām, nav iespējama tolerance attiecībā uz ģimenes ārstu, kurš apgalvo, ka savu darbu var paveikt faktiski vienā nedēļas dienā.
– Rezidentu apmācības procesā – vai ir pieļaujama un iespējama situācija, ka apmācīttiesīga ģimenes ārsta pieņemšanas nodrošina tikai rezidenti, kam algu maksā valsts no budžeta, bet ģimenes ārsts rezidenta darbu pārskata laikā no plkst. 17 – 18, vienlaikus nodrošinot dokumentācijas kārtošanu, kontaktus ar pacientiem, mājas vizītes un tml. Kādu apmācību kvalitāti šādā veidā var panākt un kādi ir pacientu drošības aspekti – vai darbam ir kāda garantija? Ņemot vērā to, ka apmācībā ir 2 rezidenti, laikam, kas tiek veltīts apmācībai, būtu jābūt regulētam.
Esošo situāciju ir veicinājusi iespēja kapitālsabiedrību valdes locekļiem ilgstoši ieņemt amatus, bez obligātas nepieciešamības vismaz publiskā konkursā parādīt savu konkurētspēju un pierādīt, ka joprojām ir labākais vadītājs, ko kapitālsabiedrība var atlasīt. Tāpat arī ietekme ir likumā noteiktai normai, ka valsts amatpersonām formāli nav jāsaskaņo amatu apvienošana ar ārsta darbu, kas šajā gadījumā iepriekšējiem valsts sekretāriem nav devis iespēju paskatīties uz situāciju kompleksi un novērt tos riskus, ko Anda Nulle pati nav apzinājusies.
Uzskatu, ka neuzticības izteikšana šādā situācijā ir neizbēgams solis un tas ir vērsts nozares iekšējās sakārtošanas un attīrīšanās virzienā. Labai pārvaldībai ir jābūt visos valsts organizētos un finansētos uzņēmumos, un te nav vietas tolerancei un atkāpēm no likuma prasībām, pat ja iet runa par visu cienītu ārstu.
