Dzīves dārdzībai palielinoties, tiek apdraudēta iedzīvotāju, īpaši mazaizsargāto grupu, spēja iegādāties ārstu nozīmētās zāļu terapijas. Samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) zālēm uzlabos to pieejamību mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām – pirms pensijas vecuma cilvēkiem, senioriem un arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām, kam ikdienā nepieciešams regulāri lietot vairākus medikamentus.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotajiem datiem par patēriņa apjomu kompensējamajiem medikamentiem, plašākā auditorija, kurai ir regulāri jālieto dažādi medikamenti, ir cilvēki vecumā no 56 gadiem līdz 75 gadiem, kā arī cilvēki ar dažādām hroniskām slimībām.
Dati par kompensējamo medikamentu patēriņu liecina, ka galvenie ieguvēji no samazināta PVN zālēm būtu apdraudētākās iedzīvotāju riska grupas. Piemēram, iedzīvotāji vecuma grupā no 56 līdz 60 gadiem 2021.gadā būtu varējuši ietaupīt 1,1 miljonu eiro, ja PVN kompensējamajiem medikamentiem būtu 5% esošo 12% vietā. Savukārt iedzīvotāji vecuma grupā no 61 – 65; no 65-70 gadiem un no 71 līdz 75 gadiem, katrā no minētajām vecuma grupām ietaupītu aptuveni 1,4 miljonus eiro. Tādēļ Veselības ministrija PVN samazinājumu zālēm redz kā būtisku veidu, kā esošajos apstākļos tiešā veidā mazināt iedzīvotāju izdevumus par viņiem nepieciešamajiem medikamentiem, turklāt sasniedzot tieši vislielākajam riskam pakļautos iedzīvotājus.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija ir sagatavojusi Konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, kur paredzēti pieci veidi, kā samazināt pacientu maksājumus par medikamentiem.
• Samazināt PVN likmi no līdzšinējiem 12% līdz 5%, tādējādi samazinot zāļu cenu, par kādu tās iegādājas iedzīvotāji.
• Noteikt lieltirgotavas pieļaujamo piecenojumu dārgākajām zālēm (virs 200 eiro) nevis procentuāli no ražotāja cenas, bet fiksētā līmenī un lieltirgotavas piecenojums nedrīkstētu pārsniegt 6 eiro – tāpat, kā tas ir noteikts Lietuvā un Igaunijā.
• Noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta līdzmaksājuma summu par kompensējamajām zālēm kalendārā gada laikā – 250 eiro – virs kura turpmāk pacienta līdzmaksājums nebūtu jāveic.
• Pārskatīt zāļu cenu veidošanās principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem. To būtu iespējams panākt, nosakot, ka medikamenta cena kompensējamo zāļu sistēmā un ārpus tās ir vienāda un tiek veikts šīs cenas salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
• Lai mazinātu pacientu izdevumus par zālēm, ieviest zāļu vispārīgā nosaukuma izrakstīšanas principu receptēs nekompensējamām recepšu zālēm.
