VSIA “Latvijas Koncerti” organizētā festivāla “Vīnes klasika” ietvaros, šī gada 4.martā, Sv. Jāņa baznīcā, izskanēs viens no grandiozākājiem Volfganga Amadeja Mocarta darbiem –“Rekviēms” un viens no spēcīgākajiem Artura Maskata vokalinstrumentālajiem skaņdarbiem – “Lacrimosa”.Diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā izpildījumā piedalīsies “Latvijas Radio koris” orķestris “Sinfonietta Rīga”, kopā ar izciliem Latvijas solistiem – soprānu Guntu Gelgoti, mecosporānu Ievu Paršu, tenoru Jāni Kurševu un basu Paulu Putniņu.
Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēms” ir viens no mūzikas literatūras noslēpumainākajiem un apbrīnotākajiem skaņdarbiem, kas cauri gadsimtiem aizkustinājis cilvēku sirdis un rosinājis uz klusinātām pārdomām par dzīvi, nāvi un mūžību. Ģēnija pēdējo darbu skaņdarbu apvijušas leģendas un diskusijas par tā tapšanu, un cik daudz no sarakstītā pieder pašam Mocartam. Tās atkāpjas brīdī, kad šī partitūra atdzīvojas skaņās un ir skaidrs, ka Mocarta ģēnijs šeit bijis klātesošs.
“Es esmu pieķēris sevi pie sajūtas, ka Mocarta “Rekviēms” ir viens no tiem skaņdarbiem, kurā mājo sevišķa vilkme, kāds sevišķs magnets un vēlme to uzvest”, tā par skaņdarbu stāsta diriģents Sigvards Kļava,”jo katra nots, kas ir uzrakstīta šajā opusā ir ar lielu iekšēju spridzekli, ar lielu vēstijumu, kurš pārkapj pāri jebkurai vienkāršai ģenialitātes izpausmei un taisni tagad, man šķiet, ir brīdis, kad tik ārkārtīgi gribās lūgties par mums visiem.”
Līdzās Volfganga Amadeja Mocarta “Rekviēmam” likta viena no emocionāli jaudīgākajām lūgšanām latviešu vokāli instrumentālajā mūzikā – Artura Maskata ‘‘Lacrimosa’’, kas tika rakstīta, pieminot prāmja ‘‘Estonia’’ traģēdijā bojāgājušos 1994. gadā. Nepilnu desmit minūšu laikā skaņdarbā aptverts rekviēma ietilpīgums ar ciešanu jūru, nāves nenovēršamību un stiklainu samierināšanos, aizlūdzot reizē arī par mums visiem.
5. martā festivālu noslēgs skaistākās dziesmas un operetes no Vīnes “Zelta laikmeta”. Koncertā piedalīsies Latvijas Nacionālās operas solisti – Marlēna Keine un Rinalds Kandalincevs kopā ar čellisti Ievu Upatnieci, klarnetistu Mārtiņu Circeni un pianisti Agnesi Egliņu.
No šī gada 1. marta, beidzoties ārkārtējai situācijai, kultūrvietāstiks atcelta lielākā daļa šobrīd spēkā esošo epidemioloģiskās drošības pasākumu, tai skaitā publiskos pasākumos vairs nebūs nosacījuma apmeklētājus izvietot distancētās, fiksētās un personalizētās sēdvietās, tiks atcelta arī biļešu personalizācijas un reģistrācijas prasība. Maksimālais apmeklētāju skaits publiskos pasākumos drīkstēs būt līdz 3000 cilvēku. Pasākumos būs jāuzrāda derīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, izņemot bērnus līdz 17 gadu vecumam, un jālieto medicīniskās sejas maskas.
