Veselības ministrija iepazinusies ar Valsts kontroles ziņojumā minētajām problēmām un līdzīgus secinājumus konstatējusi, vērtējot ārstniecības personu atalgojumu starp dažādām ārstniecības iestādēm.
Šī iemesla dēļ kopš gada sākuma sadarbībā ar Valsts kanceleju, nozares profesionālajām asociācijām un ārstniecības iestādēm izstrādāts jauns ārstniecības personu atalgojuma modelis, kas būs ne vien efektīvs, bet arī caurskatāms – ikviens varētu izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu.
Jaunais atalgojuma modelis, kuru drīzuma skatīs Ministru kabinetā, šobrīd nodots starp ministriju saskaņošanā. Plānots, ka no nākošā gada jauno atalgojuma sistēmu varētu pakāpeniski sākt ieviest. Tas nenotiks uzreiz – plānots to pilnībā ieviest divu gadu laikā.
Jau ziņots, ka jaunajā atalgojuma modelī tiktu palielināta ārstniecības personu darba samaksas pastāvīgā daļa. Ja šobrīd samērā lielu daļu mediķu atalgojuma veido piemaksas, tad mērķis ir panākt, ka vismaz 70% no darba samaksas ir pastāvīgi fiksēta un uz to ārstniecības persona var paļauties. 30% var būt mainīgā daļa, kas dod papildu motivāciju uzlabot darba kvalitāti, no kā iegūst arī pacients.
Jaunā atalgojumu modeļa pamatalgā ir skaidri noteikti tajā ietilpstošie elementi, sasniedzamā mērķa alga, kas atbilst gan amata novērtējumam, gan amata konkurētspējai. Tāpat noteikts ir maksimālais mainīgā darba samaksas daļa un individuālās algas noteikšanas kritēriji. Vienlaikus jāuzsver, ka jaunā atalgojuma modeļa mērķis nav absolūti unificētas darba samaksas piedāvājums, bet skaidra sistēma un kritēriji, pamatojoties uz ko atalgojums var atšķirties starp līdzīgu amatu veicējiem.
Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai tas vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.
