Vasaras vidus ir laiks, kad Latvijā notiek visvairāk zibens izlāžu, aktualizējot jautājumu, kā pasargāt sev piederošo īpašumu no zibens postījumiem. Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati, pērn vidējā apdrošināšanas atlīdzība par zibens nodarīto kaitējumu īpašumam bijusi 3000 eiro, bet ievērojamākie – izmaksu ziņā līdz pat desmit reizēm apjomīgāki – postījumi piedzīvotikomercīpašumos.
“Latvijā gada laikā notiek aptuveni 1000 negaisu ar zibens izlādi,” norāda asociētais profesorsRaimonds Kasparinskis, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs. “Pērkona negaisu sezona visbiežāk ir no marta līdz oktobrim, bet maksimālais pērkona negaisu dienu skaits ar zibens izlādēm raksturīgs jūnijā un jūlijā. Klimata pārmaiņu ietekmē, t.sk. paaugstinoties gaisa temperatūrai, iztvaikojumam un gaisa mitrumam, norisinās intensīvāka pērkona negaisa mākoņu veidošanās, tādēļ augsta zibens izlādes aktivitāte ir novērojama arī augustā, kas agrāk nebija tipiski.”
Atlīdzības par zibens postījumiem – ievērojamas
“Kā apdrošinātājs secinām, ka bieži vien zibensaizsardzības uzstādīšanai un savlaicīgai apkopei nav tikusi pievērsta pietiekami liela vērība, kā rezultātā ēkām tiek nodarīti zibens postījumi. Aktīvākais atlīdzību pieteikumu saņemšanas laikstradicionāli ir jūnijs, jūlijs, augusts. Pērn ar zibeni saistīto apdrošināšanas gadījumu skaits bijis vienlīdz liels gan privātīpašuma, gan komercīpašuma sektorā, kopējai izmaksātajaiatlīdzību summai sasniedzot teju 70 000 eiro. Lielākie un finansiāli dārgākie postījumi parasti notiek komercīpašumos. Arī pērn lielākā atlīdzība – 28 500 eiro – izmaksāta pēc tam, kad zibens spēriena dēļ komercīpašumā tika bojātas elektroierīces, ieskaitot tās, kas ir būtiskas informācijas tehnoloģiju darbības nodrošināšanai: komutatori, serveri, datori. Otra lielākā atlīdzības summa bijusi 7650 eiro un izmaksāta pēc tam, kad zibens spēriena rezultātā ēkām tika pārtraukta elektroenerģijas padeve, nodarot bojājumus elektroierīcēm,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
Zibens visbiežāk sastopams Vidzemē un Zemgalē
“Zemgales līdzenumā un Vidzemes centrālajā augstienē pērkona negaisi un zibens izlādesnorisinās relatīvi biežāk nekā rietumu rajonos,” stāsta R. Kasparinskis.
“Zibens izlāde, kas izraisa ugunsgrēku, visbiežāk notiek lielos kokos, bet nereti arī saimniecības un dzīvojamajās ēkās, tādēļ aicinām ikvienu iedzīvotāju šo risku neignorēt, bet parūpēties, lai īpašumā tiktu ievēroti drošības pamatnoteikumi, kā arī izpildītas ugunsdrošības prasības, kuras noteiktas Ugunsdrošības noteikumos,” aicinaSandra Vējiņa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore.
Zibensaizsardzība nekustamajā īpašumā
“Aizsardzība pret zibeni ir obligāta visām dzīvojamajām ēkām, kam ir vairāk nekā pieci stāvi virszemē un viens stāvs pazemē, kā arī publiskām ēkām ar iespēju tajās uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem. Citās ēkās zibensaizsardzības ierīkošanas nepieciešamība tiek noteikta, balstoties uz riska novērtējumu. Papildus zibensaizsardzība ir obligāta ēkām, kas ir pakļautas pieminekļu aizsardzībai,” stāsta Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpildirektors.
“Jāņem vērā, vai ēkā atrodas ugunsnedrošas vai eksplozīvas vielas, piemēram, gāzveida kurināmā rezervuārs. Atbilstoši identificētajiem riskiem būtu jāizvēlas arī piemērotākā sistēma – attiecīgi I, II, III vai IV klases zibensaizsardzības sistēma. I klase nodrošina augstāko aizsardzību, bet IV klase – zemāko.
Ja risku pārbaudē secināts, ka zibens riski ir augsti un uzstādīta augstākās – I vai II klases –zibensaizsardzības sistēma, tās vizuālā pārbaude jāveic vismaz reizi gadā, bet pilnīga pārbaude –reizi divos gados. Pat, ja zibensaizsardzības pielietojums konkrētā ēkā nav obligāts, būtu svarīgi pārliecināties, vai lēmums šādu sistēmu neuzstādīt ir pieņemts pamatoti, izvērtējot visus riskus. Par zibensaizsardzības esamību ēkā pārliecinās VUGD, veicot ēkas ugunsdrošības pārbaudi, konstatējot, vai veiktas elektroinstalāciju, pārspriegumaizsardzības un zibensaizsardzībassistēmu pārbaudes. Zibensaizsardzība var nebūt nepieciešama, ja ēka atrodas tai blakus esošas ēkas zibensaizsardzības sistēmas ietekmes attālumā.”
Elektroinstalāciju pārbaude
“Ēku elektroinstalāciju ugunsdrošības pārbaudejāveic vismaz reizi 10 gados,” norāda G. Valdmanis, vienlaikus iesakot tās veikt biežāk, ņemot vērā gan ēkas un elektroinstalācijas vecumu, gan arī zibens un pārsprieguma riskus.“Zibensaizsardzības sistēmas tehnisko stāvokli var ietekmēt arī tas, vai sistēmai ir nācies saskarties ar zibens izlādi, tādēļ svarīgi pārliecināties, ka sistēma ir saglabājusi savu darba spēju. Domājot par elektroinstalācijas vispārējo pārbaudi, ir vērts paturēt prātā arī citus faktorus: mitruma, temperatūras svārstību, putekļu, mehāniskas iedarbības, faktiskās slodzes ietekmi uz elektroinstalācijas tehnisko stāvokli. Atkarībā no šo faktoru klātbūtnes jālemj par to, vai nav nepieciešama biežāka sistēmu pārbaude.”
Nodrošinājums pret zibens radītu risku
“Apdrošināšanas sabiedrība ERGO aicina veikt savlaicīgu zibensaizsardzības sistēmu uzstādīšanu un apkopi, kā arī piedāvā īpašumu apdrošināšanu gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kas sedz arī zibens izlādes radītos zaudējumus,” uzsver R. Čaklis. “Aicinām pārliecināties, vai jūsu esošā īpašumu apdrošināšanas polise sedz zibens radīto postījumu risku, un veikt preventīvus pasākumus, lai šo risku samazinātu līdz minimumam.”
