“Zemnieku saeima”: Lielākie gājputnu nodarītie postījumi graudaugu sējumiem vēl var sekot

0

Patlaban Latvijā dažviet ir novēroti pirmie gājputni, tostarp zosis, taču līdz ar siltākiem laika apstākļiem gājputni aktīvi šķēršos valsti, tāpēc lielākie gājputnu nodarītie postījumi graudaugu sējumiem vēl var sekot, aģentūrai LETA pieļāva biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa sacītā, ja laiks, kad gājputni aktīvi šķēršos Latviju, sakritīs ar vasarāju sēju un graudaugu dīgšanas fāzi, putni šeit uzturēsies ilgāk un lauki varētu ciest. Lazdiņš pieļāva, ka šogad varētu būt salīdzinoši agra vasarāju sēja. Ilgtermiņa prognozes liecina, ka jau marta sākumā gaisa temperatūra var sasniegt +10 grādus dienas laikā un pozitīvas temperatūras naktīs. Tas nozīmē “zaļo gaismu” pirmajiem darbiem uz laukiem.

Pēc viņa sacītā, lielākos postījumus gājputni nodara zirņu un pupu sējumiem, kā arī ziemāju kultūrām. Pupās un zirņos migrējušie putni rada neatgriezeniskus postījumus pat 100% apmērā un izmaksas par gājputnu nodarītajiem postījumiem ir būtiskas – no 300 līdz 500 eiro uz hektāru. Pēc Lazdiņa teiktā, tieši zosis pēdējos gados labības laukiem Latvijā nodara vislielākos postījumus. “Laika periods, kad sējumi dīgst un notiek gājputnu migrācija, šogad ir sakritis. Izmantojot apstākļus, zosis nesteidzas tālāk, bet izmanto pieejamo barības bāzi,” sacīja Lazdiņš.

Viņš arī atgādināja, ka Latvijas lauksaimniekiem ir iespēja pieteikties kompensācijām par migrējošo sugu nodarītajiem postījumiem, taču situācija ar kompensāciju saņemšanu ir bēdīga. Par pērn nodarītajiem postījumiem, ko lauksaimnieki pieteica Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) un kas tika aprēķināti 900 000 eiro apmērā, vēl šobrīd nav saņemtas kompensācijas.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs teica, ka minēto apstākļu dēļ panākta iespēja arī izmantot letālo atbaidīšanas metodi jeb migrējošo putnu medības, lai pasargātu sējumus no migrējošiem putniem. Patlaban Latvijas lauksaimnieki jau var pieteikties uz šo pasākumu. Šīs nedēļas sākumā DAP no 70 Latvijas lauksaimniekiem bija saņēmusi pieteikumus atļaut izmantot letālo atbaidīšanas metodi un Lazdiņš pauda cerību, ka pieteikumi tiks apstiprināti.

Lazdiņš arī norādīja, ka visas ziemāju kultūras līdz šim šoziem ir ļoti labi attīstījušas, jo nebija jūtama sala, kas nozīmē augstu šā gada graudaugu ražas potenciālu. Bažas radot tas, vai nebūs radikālas gaisa temperatūras svārstības pavasarī. Sinoptiķi gan pagaidām aukstuma viļņus nesola, kas ir pozitīvi. 

“Kopumā veģetācijas periods kultūraugiem šogad varētu būt krietni lielāks nekā citus gadus, līdz ar to varam plānot un cerēt uz augstākām ražām,” cerīgi izteicās Lazdiņš.

LETA jau vēstīja, ka saskaņā ar dabas novērojumu portālā “dabasdati.lv” pieejamo informāciju Tukuma apkārtnē uz kukurūzas lauka, kas atrodas netālu no autoceļa, barojas vairāk nekā 1000 ziemeļu gulbju.

Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko aģentūrai LETA pastāstīja, ka ziemeļu putni pulcējas uz pērn novāktās kukurūzas lauka, jo gulbjiem kukurūza ir enerģētiski visvērtīgākā barība. 

“Pētījumos esam secinājuši, ka gulbji, dzērves un zosis ar saviem bērniem kopā pavada pirmo ziemu un nereti arī kopā atgriežas savā dzimtenē. Taču ziemas beigās vecāki saviem bērniem dod zīmi, ka viņiem jāsāk patstāvīga dzīve,” stāstīja ornitologs.

LETA jau ziņoja, ka pirmie gājputni šogad reģistrēti jau 17.janvārī, kad Aizputes novada Kazdangas apkārtnē tika novēroti seši ziemeļu gulbji – divi pieaugušie un četri jaunie putni.