Lai nodrošinātu vienotas kvalitātes un iedzīvotāju vajadzībās balstītus pakalpojumus visā Rīgas teritorijā Rīgas dome trešdien, 20. janvārī, atbalstījusi lēmumu, kas paredz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra izveidi, vienas pieturas aģentūru (klientu centru) veidošanu piecās Rīgas apkaimēs, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra reorganizāciju un pašvaldības izpilddirekciju likvidāciju.
Jautājumi un atbildes par reformu
1. Kas ir ieguvumi no plānotās izpilddirekciju reorganizācijas? Ar ko šis piedāvājums ir labāks par esošo situāciju, un ko iegūs iedzīvotāji?
Reorganizācijas mērķis ir nodrošināt vienotas kvalitātes iedzīvotāju vajadzībās balstītus pakalpojumus visā Rīgas teritorijā. Tās rezultātā pakalpojumu saņemšana kļūs saprotamāka, ātrāka un vienkāršāka. Turklāt, pašvaldība proaktīvi atbalstīs iedzīvotāju iniciatīvas un iesaistīs tos konsultācijās par apkaimju līmeņa iecerēm.
Ieguvumi sadalāmi trīs blokos:
· Iedzīvotāju vajadzībās balstītu pakalpojumu nodrošināšana;
· Pašvaldības saiknes ar iedzīvotājiem stiprināšana;
· Funkciju dublēšanās un sadrumstalotības novēršana.
Pašlaik ir iespējama situācija, kurā par vienu pludmali atbild trīs pašvaldības iestādes. Tikmēr teritorijai no Rātsnama līdz AB dambim ir pieci apsaimniekotāji. Atbildību vajag koncentrēt konkrētās iestādēs, nevis izkaisīt.
Izpilddirekciju vietā apkaimēs tiks izveidotas piecas vienas pieturas aģentūras (klientu centri), kur darbosies apkaimju koordinatori, kuri nodrošinās saikni starp iedzīvotājiem un pašvaldību, un panāks, ka iedzīvotāji savus jautājumus var atrisināt vienā vietā, un netiks sūtīti uz virkni pašvaldības iestāžu. Piemēram, ja biedrība savā apkaimē vēlēsies izvietot soliņu, tad vairs nevajadzēs iet uz virkni departamentu un kapitālsabiedrību, lai to saskaņotu. Par jautājuma virzību rūpēsies apkaimes koordinators.
Vienas pieturas aģentūrās darbinieki palīdzēs iedzīvotājiem atrisināt arī dažādus mazos jautājumus – iesniegt dokumentus, kas paredzēti būvvaldei, palīdzēt e-pakalpojumu lietošanā, nodrošinās attālinātās konsultācijas ar departamentiem u.c.
2. Kādēļ jāveido jauna sistēma, nevis jāuzlabo esošā?
Sistēmā nepieciešamas izlēmīgas pārmaiņas. Par to liecina arī iedzīvotāju aptaujas. SKDS aptaujā tikai 6% rīdzinieku atzina, ka ļoti labi pārzina izpilddirekciju funkcijas un to sniegtos pakalpojumus. Darot kā iepriekš, vēlamo rezultātu nesasniegsim.
Pašlaik izpilddirekcijas Rīgas domei gadā izmaksā trīs miljonus eiro, bet vairumam iedzīvotāju ir grūtības pateikt, ko izpilddirekcijas dara. Tāpēc ir skaidrs, ka sistēma ir jāmaina.
Izstrādājot jauno pārvaldības modeli, ekspertu grupa analizēja arī starptautisko pieredzi, piemēram, Ģentē un Budapeštā, kur pašvaldība īpaši aktīvi strādā apkaimēs. Vienas pieturas aģentūras princips, kā arī apkaimju koordinatori veicina iedzīvotāju uzticību pašvaldībai un motivē aktīvāk iesaistīties pilsētas attīstībā.
3. Vai par reorganizāciju bija pietiekami daudz diskusiju?
Izpilddirekciju reorganizāciju Rīgā sāka jau iepriekšējā domes vadība, kas likvidēja trīs no sešām izpilddirekcijām. Toreizējā pilsētas vadība pieļāva, ka nāksies virzīties arī uz pārējo izpilddirekciju reorganizāciju. Tomēr politiskās gribas trūkuma dēļ šie lēmumi netika pieņemti.
Pašreizējā pilsētas vadība rīkojas izlēmīgi, jo pieņem lēmumus, par kuru nepieciešamību ir runāts jau vairāk nekā 10 gadus. Izpilddirekciju jautājumu atkal aktualizēja Rīgas domes pagaidu administrācija. Savukārt pašvaldība jau Mārtiņa Staķa vadībā izveidoja ekspertu darba grupu, kas trīs mēnešus strādāja pie jaunā modeļa.
Notika konsultācijas ar apkaimju biedrībām, deputātiem, departamentiem, pašām izpilddirekcijām un citām institūcijām. Pēc šīm diskusijām, ir sagatavots piedāvājums un ir vajadzīgs politisks lēmums par šo ekspertu sagatavoto atzinumu. Eksperti gatavo piedāvājumu, un politiķi ir tie, kuri to vai nu atbalsta, vai nu noraida.
4. Vai reorganizācijas mērķis ir nomainīt jaunajai varai netīkamus vadītājus – iepriekšējo Rīgas domes varas partiju biedrus?
Tā nav. Rīgas domes politiskā vadība cilvēkus nevērtē pēc politiskās piederības. Tāpēc pašvaldība uz šo jautājumu raugās neitrāli – mērķis nav ne īpaši pasargāt kādas partijas biedrus, ne arī vērsties pret viņiem.
5. Vai izpilddirekciju likvidācijas rezultātā cilvēki zaudēs darbu?
Juridiski šī ir likvidācija, bet pēc būtības tā ir reorganizācija. Proti, pašvaldība neatsakās no nevienas savas funkcijas, šīs funkcijas paliks – tās nonāks citās pašvaldības iestādēs (departamentos). Tāpēc būs nepieciešami arī darbinieki, kuri šīs funkcijas pilda. Prognozējam, ka lielai daļai no izpilddirekciju 132 darbiniekiem būs iespēja turpināt strādāt pašvaldības iestādēs, kas pārņems attiecīgās funkcijas. Darba attiecību pārtraukšana visvairāk izpaudīsies administratīvajā un vadības līmenī.
6. Pašlaik nav atbilžu uz būtiskiem jautājumiem saistībā ar funkciju pārdali un nepieciešamo finansējumu jaunās sistēmas uzturēšanai un ieviešanai – vai tas nozīmē, ka jaunā sistēma nav atbilstoši sagatavota?
Uz Rīgas domes 20. janvāra lēmumu ir jāraugās kā uz reformas “starta šāvienu”, nevis gala lēmumu. Ir vajadzīgs šis konceptuālais politiskais lēmums, lai darbu varētu sākt komisija, kas jau lems tālāk par visām detaļām un visiem jautājumiem, kas attiecas uz šo reorganizāciju. Neviena reforma nenotiek ar vienu balsojumu, tas ir process. Komisijas darbs noslēgsies 30. aprīlī.
Ar 20. janvāra domes balsojumu šajā procesā noslēdzas viens starpposms, un sākas jauns posms, kurā šī reforma tiks izstrādāta jau līdz pilnīgai detalizācijai.
Daudzus jautājumus domes var sākt risināt tikai pēc šī balsojuma, kad ir iegūts politiskais mandāts. Lai varētu vērtēt, iegūt informāciju, sagatavot lēmumus par konkrētiem darbiniekiem un funkcijām, ir nepieciešams vispirms politiskais mandāts to darīt. Pretējā gadījumā sanāktu, ka pašvaldība īstenotu reorganizāciju bez politika lēmuma, kas būtu nepareizi.
Trīs Rīgas izpilddirekcijas pagaidām turpina darboties un nav likvidētas – tas notiks nākotnē, un uz to pamata pašvaldība veidos Apkaimju iedzīvotāju centru un vienas pieturas aģentūras pilsētas apkaimēs, kur darbosies arī apkaimju koordinatori.
7. Izpilddirekciju funkcijas pārņems departamenti. Vai pastāv risks, ka departamenti nebūs ieinteresēti kvalitatīvi pildīt šī funkcijas, jo tiem nav informācijas par vietējām problēmām pilsētas apkaimēs?
Tieši pretēji, pašvaldības tuvināšanās iedzīvotājiem ir viens no šīs reformas pamatmērķiem.
Pirmkārt, ja funkcijas īstenošana notiek citā ēkā, tas nenozīmē, ka funkcija attālinās no iedzīvotājiem.
Otrkārt, pašlaik izpilddirekcijās zināmā mērā bāzējas tās pašvaldības funkcijas, kas bijušas “pabērna” lomā. Tagad šīs funkcijas pašvaldība paceļ augstākā, departamentu līmenī. Un pašvaldības vadība sekos līdzi tam, lai šīs funkcijas departamentos tiktu kvalitatīvi pildītas.
Turklāt, nododot funkcijas departamentiem, to izpilde un budžets tiks plānots daudz kvalitatīvāk, jo attiecīgie departamenti būs atbildīgi par procesu kopumā, nevis tā kā līdz šim, kad daļu darba veica departaments, daļu izpilddirekcija, bieži vien to nekoordinējot.
Treškārt, atgādinām, ka līdz ar šo reorganizāciju piecās apkaimēs izveidosim vienas pieturas aģentūras, kas nodrošinās pašvaldības saikni ar iedzīvotājiem, un iedzīvotāju jautājumu risināšanu.
8. Vai līdz ar šo reorganizāciju pazudīs visas labās iniciatīvas un aktivitātes, kuras līdz šim ir iesāktas apkaimēs, rīkojot dažādus ielu svētkus un citus pasākumus?
Rīgā paliks iesāktās labās iniciatīvas, tostarp vietējās nozīmes svētki un aktivitātes.
Kaimiņu dienas Ziemeļblāzmas parkā, Miķeļdienu ieskandināšana Viesturdārzā, Pārdaugavas svētki “Es mīlu Pārdaugavu”, Piemiņas brīdis “Lāčplēša dienas ietvaros”, Brīvdiena Mazjumpravas muižā, Svecīšu iedegšana pretī Šķirotavas stacijai Lāčplēša dienā – šīs visas ir labas un atbalstāmas izpilddirekciju aktivitātes un tās turpināsies. Tāpat pilsēta turpinās attīstīt kultūras dzīvi un vietējo kopienu aktivitātes arī citos veidos.
Turklāt apkaimju koordinatoru pienākums būs darboties arī tajās apkaimēs, kur līdz šim biedrību vai iedzīvotāju grupu aktivitāte ir bijusi mazāka, lai arī tajās motivētu iedzīvotājus iesaistīties kopienas aktivitātēs un tās rīkot.
9. Savulaik jau ir bijuši eksperimenti, atverot konsultāciju centrus apkaimēs, bet tie nesasniedza rezultātu. Kādēļ lai šī reorganizācija būtu veiksmīga?
Tāpēc, ka to ir sagatavojuši un turpinās gatavot eksperti, un tāpēc, ka pašvaldības vadība ir definējusi šo kā savu prioritāti. Mums ir pārliecība, ka reforma būs veiksmīga, bet savu vērtējumu galu galā par to sniegs iedzīvotāji.
Konsultāciju centri bez konkrētas stratēģijas un personāla apmācībām ir tikai vietas. Pašvaldības mērķis ir nodrošināt darbinieku proaktīvu rīcību un iedzīvotāju uzrunāšanu, lai šie centri būtu daļa no kopienas.
10. Kādēļ vienas pieturas aģentūras (klientu centri) ir tieši piecās apkaimēs? Kādēļ ne desmit vai trīs?
Vienas pieturas aģentūru (klientu centru) skaitam vajadzētu palielināties laika gaitā, kad pirmās aģentūras būs sākušas veiksmīgi strādāt. Pirmo piecu aģentūru izveidi var uzskatīt par pilotprojektu.
Centri darbosies jau trīs esošajās vietās (Brīvības ielā, Āgenskalnā un Maskavas forštatē) un nāks klāt arī Vecmīlgrāvja un Bolderājas aģentūras, lai pilsētas dzīvē tiktu iesaistītas arī pašas tālākās mūsu apkaimes.
Tiks vērtēts, kā centri darbojas, pašvaldība veiks iedzīvotāju aptaujas un apzinās nepieciešamos uzlabojumus, lai centri strādātu aizvien kvalitatīvāk. Kad būs iegūta pieredze ar pirmajām piecām aģentūrām, apzināts iedzīvotāju viedoklis un nepieciešamie uzlabojumi, plāns paredz attīstīt arī citas šādas iestādes mūsu apkaimēs.
11. Kā tiks mērīts, vai šī reorganizācija ir bijusi vai nav bijusi veiksmīga?
Ņemot vērā, ka 2021. gadu var uzskatīt par pilotprojektu, tam tiks izstrādāta monitoringa sistēma ar kvalitātes rādītājiem, kuri tiks regulāri mērīti, lai nodrošinātu visu uzstādīto mērķu sasniegšanu. Gada beigās pašvaldības vadība izvērtēs, kādas izmaiņas nepieciešamas, lai centri darbotos vēl efektīvāk. Viennozīmīgi diskusijās tiks iesaistīti deputāti, biedrības, kā arī paši iedzīvotāji gan rakstiskā formā, gan klātienē.
Paredzēts regulāri mērīt iedzīvotāju viedokli par jauno sistēmu, kā arī būt regulārā saziņā ar apkaimju biedrībām. Tāpat jaunajām struktūrām arī vajadzēs atskaitīties par paveikto.
12. Jaunās amata vietas vadītājs – kā to meklēs?
Plānots, ka uz Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja amatu tiks organizēts konkurss.
