Vieda Eiropa un zaļā enerģija: inovāciju samitā apspriež Eiropas attīstības prioritātes 

Aizvadītajā nedēļā Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā norisinājās ikgadējais Huawei Eiropas inovāciju dienas samits. Kā šī gada tēma tika pieteikta “Inovācijas daudzveidīgai Eiropai”, un tās ietvaros tika izvērstas plašas ekspertu lekcijas un paneļdiskusijas, kurās politikas veidotāji un tehnoloģiju eksperti sniedza savu redzējumu par digitalizācijas attīstību, zaļās enerģijas pārveidi un viedajiem risinājumiem Eiropas attīstībai. Galvenie ekspertu secinājumi saistīti ar nepieciešamību rīkoties ātri un mērķtiecīgi, lai stātos pretim enerģētiskajiem izaicinājumiem, kā arī Eiropai straujāk attīstīties tehnoloģiju jomā un panākt digitalizāciju vairākās nozarēs – kā liecina jaunākie dati, Eiropa atpaliek no ASV ne tikai digitālo tehnoloģiju radīšanā, bet arī esošo digitālo tehnoloģiju ieviešanā. Līdz 2020. gadam 37% Eiropas uzņēmumu joprojām nebija ieviesuši nevienu modernu digitālo tehnoloģiju risinājumu, savukārt ASV tie bija vien 27%.

Ceļš uz viedo Eiropu – izaugsmei un drošībai

Ernő Schaller-Baross, Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas pārstāvis, savā runā pauda uzskatu, ka diemžēl Eiropā aizvien pastāv tehnoloģiju un inovāciju plaisa un piekļuve viedajiem risinājumiem nav vienlīdzīgi nodrošināta visām Eiropas kopienām. Lai gan atsevišķas valstis šajā jomā ir guvušas ievērojamus panākumus, dažos reģionos pat tehnoloģiski attīstītas dalībvalstis atpaliek digitālo investīciju un veiktspējas ziņā. Kā skaidro eksperts, tehnoloģiju izplatības trūkums faktiski izskaidro lielu daļu Eiropas lēnā kopējā produktivitātes pieauguma, jo ievērojama daļa ES uzņēmumu neīsteno digitālo tehnoloģiju stratēģiju un neplāno ieguldīt līdzekļus savā digitālajā pārveidē, turklāt, kas nav mazsvarīgi, vairums šo Eiropas uzņēmumu ir koncentrēti dažos infrastrukturāli mazāk attīstītos reģionos. Digitalizācijai ir jābūt vienam no Eiropas ekonomikas atveseļošanas stūrakmeņiem.

Kā liecina aplēses, līdz 2025. gadam Ungārijas IKP var palielināties pat par 9 miljardiem eiro, ja izdosies paātrināt digitalizāciju un viedo tehnoloģiju ieviešanu apdzīvotās vietās un uzņēmumos, tādējādi veicinot Ungārijas ekonomikas virzību uz tehnoloģiju izmantošanu. Šādi rezultāti vēlreiz pierāda, cik lielu pienesumu valsts attīstībai un Eiropai kopumā var sniegt digitalizācija. Viedās un digitalizētās vides piedāvāto iespēju izmantošana ir arī būtisks nosacījums uzņēmumu attīstībai – raugoties uz inovāciju un tehnoloģiju jomu, mums ir jāsaprot, ka bez atbilstošu partnerību izveides un prioritāšu noteikšanas uzņēmējdarbības attīstībai mēs nekad nespēsim efektīvi stāties pretī izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies šodien. Piemēram, globālai pandēmijai, Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izraisītajai enerģētikas krīzei vai Eiropas mēroga krīzei, kas saistīta ar piekļuvi izejvielām. Lai paaugstinātu Eiropas izredzes digitālo tehnoloģiju jomā, ir nepieciešams tiesiskais regulējums, kas atbalsta starptautiskas investīcijas, starptautisko tirdzniecību un partnerību veidošanu, tādējādi nodrošinot viedajiem risinājumiem nepieciešamo zināšanu, prasmju un rīku plūsmu un tādējādi tuvinot mūs viedai Eiropai. 

“Šī gada Huawei Eiropas inovāciju samitā galvenais fokuss tika likts uz aktuālajiem digitalizācijas un enerģētikas jautājumiem. Aktīva digitalizācija uzlabo Eiropas konkurētspēju citu pasaules reģionu vidū, savukārt zaļās enerģētikas attīstība ne tikai palīdz ceļā, piemēram, uz Zaļo kursu, bet arī veicina pietuvošanos enerģētiskai neatkarībai, kas ir būtiski šī brīža ģeopolitiskajā situācijā. Ir skaidrs, ka tehnoloģiju uzņēmumiem ir liela loma šo problēmu risināšanā, tāpēc mums kā uzņēmumam ir svarīgi gan runāt par šo tematu, gan aktīvi rīkoties,” uzsver HuaweiTechnologies Latvia komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka.

Klimata pārmaiņas un enerģētikas jautājumi – jārīkojas nekavējoties

Paneļdiskusijā, kurā piedalījās gan tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumu, tostarp Huawei, pārstāvji, gan klimata pārmaiņu eksperte, galvenais sarunu uzsvars tika likts uz zaļās enerģētikas pāreju un digitalizācijas jautājumiem. Kā norādīja eksperti, lai Eiropa spētu parūpēties par energoapgādes drošību, klimata un vides mērķu sasniegšanu, kā arī sabiedrības sociālo stabilitāti, nepieciešama ļoti strauja enerģētikas pārejas procesa paātrināšana. Mums vajadzētu izmantot savas tehnoloģiskās priekšrocības un bezpilota lidaparātus jeb dronus, lai ilgtspējīgāk apsaimniekotu pieejamos resursus, kā arī paveiktu daudzus procesus, kas parasti ir ļoti energoprasīgi. Ekspertu prognozes liecina, ka nākotnē gaisā redzēsim arvien vairāk dronu, jo tie būs kļuvuši par pastāvīgu cilvēka pavadoni, turklāt tā ir joma, kurā Eiropa ir vadošais spēlētājs. 

Patlaban visa enerģētikas nozare piedzīvo kardinālas pārmaiņas. No pāris uzņēmumiem, kas ražo enerģiju, mēs pārejam uz modeli, kurā jebkurš no mums var ražot enerģiju, piemēram, uzstādot saules paneļus pie sava mājokļa. Lai to paveiktu efektīvi, būtiska loma ir digitālajām tehnoloģijām. Nevienam nav šaubu, ka tām ir milzīgs potenciāls, un eksperti lēš, ka rūpniecības nozarēs dažādu digitālo tehnoloģiju efektivitāte ir aptuveni 50 %. Tomēr pastāv arī risks, ka netiek pievērsta pienācīga uzmanība emisiju un resursu patēriņa pieaugumam, jo līdz 2050. gadam digitālais sektors varētu patērēt 20 % no kopējā enerģijas patēriņa un 14 % emisiju visā pasaulē. Raugoties uz straujajām klimata pārmaiņām, šādu situāciju mēs nevaram atļauties.

Zaļā Josta - Reklāma