Veselības ministrija kopā ar nozares pārstāvjiem izstrādājusi jaunu atalgojuma modeli

0

Turpmāko 7 gadu laikā ārstu atalgojums varētu pieaugt līdz 3833 eiro*. To paredz šodien, 29. jūlijā, Veselības ministrijas prezentētais jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis. Šobrīd ir uzsākts pilotprojekts un ar plānoto piedāvājumu iepazīstināta nozare, lai izmaiņas varētu sākt pakāpeniski ieviest no nākošā gada. 

“Ar lepnumu plašākai sabiedrības vērtēšanai nododam ļoti nozīmīgu pusgada veikumu, pie kura strādāja ļoti motivēti un zinoši veselības nozares pārstāvji. Ir skaidrs, ka atalgojuma tēma ilgstoši atradusies dienaskārtībā un tā ir arī emocionālu raksturojumu pilna. Jaunais mediķu atalgojuma modelis ļaus nodrošināt taisnīgu, konkurētspējīgu, caurskatāmu, elastīgu un mērķtiecīgu darba samaksu ārstniecības personām,” uzsver veselības ministre Ilze Viņķele.

Darbs pie jaunas atalgojuma sistēmas izveides sadarbībā ar Valsts kanceleju sākas šā gada sākumā, iesaistoties ārstiem un māsām no dažādām ārstniecības iestādēm, veselības aprūpes nozares darba devējiem, augstskolu mācībspēkiem un veselības aprūpes politikas veidotājiem, kā arī pārstāvjiem no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas (kopā 34 dalībnieki). Analizējot esošās sistēmas problemātiku, nonāca pie risinājuma, lai jaunā atalgojuma sistēma būtu efektīva un caurskatāma –  ikviens varētu izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu. 

Kā norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Aleksejs Višņakovs, jaunais mediķu atalgojuma modelis ir fundaments, uz kura var būvēt saprotamu un caurredzamu atalgojuma struktūru ārstniecības personām. “Būtiski, ka modelis iekļauj arī tādu nozīmīgu aspektu, ka atalgojums atkarīgs no paša darbinieka personiskā ieguldījuma, kā arī kolektīvā mērķa sasniegšanas. Tas veicina ne tikai motivāciju strādāt valsts sektorā, bet arī ārstniecības kvalitātes uzlabošanu,” atzīmē A. Višņakovs.

Ja šobrīd samērā lielu daļu mediķu atalgojuma veido piemaksas, tad mērķis ir panākt, ka vismaz 70% no darba samaksas ir pastāvīgi fiksēta un uz to ārstniecības persona var paļauties. 30% var būt mainīgā daļa, kas dod papildu motivāciju uzlabot darba kvalitāti, no kā iegūst arī pacients. Arī Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina atzīmēja, kajaunā atalgojuma sistēma ir demokrātiska, progresīva, kā arī saprotama pašiem lietotājiem un sabiedrībai. “Ja mēs raugāmies uz māsu praksi, māsas šobrīd joprojām ir kritiskākais punkts Latvijā. Ja mēs spēsim realizēt jauno sistēmu, studētgribētāji un potenciālie darba ņēmēji vēlēsies īstenot sevi veselības aprūpes sistēmā,” uzsver I. Ortveina.

Atbilstoši izstrādātajam 7 gadu attīstības plānam, darba samaksas palielinājums ārstniecības personām būtu pakāpenisks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu. 

Plānots, ka mērķa alga jeb vēlamā kopējā darba samaksa tiks sasniegta 7 gadu laika, ik gadu nodrošinot atalgojuma pieaugumu. Ja 2019. gadā vidējā darba samaksa ārstam bija 2003 eiro pirms nodokļu nomaksas, 2027. gadā plānots, ka mērķa alga būtu 3833 eiro*. Tas nozīmē, ka ik gadu būtu 11,5% atalgojuma pieaugums.

 Ik gadu 12% atalgojuma pieaugums plānots ārstniecības un pacientu aprūpes personām, piemēram, māsām, ārstu palīgiem u.c.. Ja 2019. gadā vidējā darba samaksa bija 1150 eiro, tad 2027. gadā mērķa alga būtu 2259 eiro*. Savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām, piemēram, māsu palīgiem, pieaugums gaidāms 5% gadā, 2027. gadā mērķa algai sasniedzot 1096 eiro* (2019. gadā vidējā darba samaksa šīm personām bija 766 eiro). 

Lai šo ieceri īstenotu, katru gadu papildus nepieciešami 70-75 miljoni eiro. 

Ņemot vērā, ka jaunais modelis paredz būtisku sistēmas maiņu, nākošais solis ir īstenot pilotprojektu, kas jau ir uzsākts Cēsu klīnikā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcā. Pilotprojekts tiks īstenots trīs mēnešu laikā, paralēli veicot rezultātu analīzi, lai saprastu, vai ir nepieciešamas modeļa korekcijas. Pēc tam tiks gatavoti grozījumi normatīvajos aktos, lai no nākošā gada jauno atalgojuma sistēmu varētu pakāpeniski sākt ieviest. Tas nenotiks uzreiz – plānots to pilnībā ieviest divu gadu laikā. 

Vienlaikus ļoti būtisks aspekts ir nozares atbalsts. Līdz piedāvājuma iesniegšanai valdībā, Veselības ministrija cer saņemt atgriezenisko saiti no pašiem mediķiem, lai kopā vienotos par labāko risinājumu. Vienošanās paredzētu lēzenāku mediķu darba samaksas pieaugumu 7 gadu laikā, tomēr rezultātā kopējais ieguvums mediķiem būs lielāks, nekā bija paredzēts līdz šim apstiprinātajos normatīvajos aktos. 

Ar informatīvā ziņojuma projektu varat iepazīties ŠEIT

Preses konferencē rādītā prezentācija pieejama TE.

*Aprēķini veikti, balstoties uz ekonomiskās attīstības šā brīža prognozēm, ņemot vērā prognozētās tautsaimniecības vidējās darba algas izmaiņas un inflāciju.