V. Ķirsis: Ielu rekonstrukcija jāplāno kontekstā ar savlaicīgu inženiertīklu nomaiņu

Lai sabalansētu ielu labiekārtošanu un nepieciešamību ierīkot dažādas komunikācijas, nepieciešams lielus ielu rekonstrukcijas darbus plānot vismaz trīs līdz piecus gadus uz priekšu, lai pirms tiem varētu veikt pilnīgi visu inženiertīklu nomaiņu, uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

“Arī komunikācijām vajadzīga telpa uz ielas, taču, ja laicīgi veic plānošanas darbus, tad ielā var satilpt gan komunikācijas, gan koki. Tāpēc nākotnē strādāsim tā, lai tiktu sabalansētas vajadzības gan pēc zaļākas vides, gan nepieciešamajiem inženiertīkliem,” norāda vicemērs.

V. Ķirsis un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks tikās ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas ūdens” pārstāvjiem, lai pārrunātu inženiertīklu turētāju problēmas saistībā ar liela apjoma remontu un avāriju likvidācijas darbu veikšanu, kā arī to salāgošanu ar nepieciešamajiem vides uzlabošanas pilsētā plāniem.

Par tikšanās vietu simboliski tika izvēlēta apkaime pie kanalizācijas sūkņu stacijas Austuves ielā, kur šobrīd risinās sadzīves kanalizācijas DN1500 vada avārijas novēršanas darbi. Kā pastāstīja “Rīgas ūdens” Tehniskā departamenta direktors Gatis Krauze, šie darbi risinās jau no 17. marta. Šis padomju laikos, 60. – 80. gados, izbūvētais kanalizācijas vads neizturēja ķīmiskā piesārņojuma radīto slodzi, kas korodēja dzelzsbetona konstrukcijas un armatūru.

“Rīgas ūdens” operatīvi savāca izplūdušos notekūdeņus, tādējādi izdevās izvairīties no milzīga apdraudējuma videi, jo tikai aptuveni 80 metru attālumā no bojājuma vietas atrodas Daugava. Pēc avārijas vietas atrakšanas nācās konstatēt, ka kanalizācijas vada bojājumi ir lielāki, nekā tas sākotnēji šķita, tāpēc nācās pilnībā mainīt bojāto posmu 89 metru garumā. Avārijas novēršanu sarežģīja būvbedri pārpildījušie notekūdeņi, kuru atsūknēšanai nepieciešamās specifikas sūkņi nebija pieejami ne tikai Latvijas, bet pat visas Baltijas teritorijā. Atsūknēšanas darbus izdevās veikt, izveidojot uz vietas nelielu sūkņu staciju.

Pašlaik joprojām notiek avārijas likvidācija. Šis kanalizācijas vads savienojas ar kanalizācijas sūkņu staciju Austuves ielā, kura savukārt apkalpo 28 000 – 35 000 m3 notekūdeņu diennaktī, kas ir aptuveni 25% no visas Rīgas pārsūknētajiem un attīrītajiem notekūdeņiem. Šī stacija savāc notekūdeņus no Ķengaraga, Maskavas forštates, Dārzciema, Pļavniekiem, Šķirotavas un Dreiliņiem.

G. Krauze uzsvēra, ka šoreiz zināmā mērā ir paveicies, jo bojājuma vieta atrodas zaļajā zonā, kur avārijas novēršanas darbi netraucē ne satiksmei, ne iedzīvotājiem, taču pilsētā ir ne mazums vietu, kur līdzīga diametra kanalizācijas vada avārija radītu daudz jūtamākas sekas. Šāda veida avārija realitātē parāda, kāpēc ir nepieciešamas inženierkomunikāciju aizsargjoslas, un kāpēc tajās nav vēlamas nekādas blakus aktivitātes, tostarp koku stādīšana.

“Tas parāda, ka ir nepieciešams savlaicīgi plānot ielu rekonstrukciju un pirms tās jāveic novecojušos komunikāciju maiņa, ņemot vērā iespējas veikt uzlabojumus arī vidē, piemēram, veicot apzaļumošanu un stādot kokus. Savukārt ielās, kur darbi jau veikti, piemēram, A. Čaka ielā, jāmeklē kompromisa risinājumi, lai iedzīvotāji tiktu pie kokiem un netiktu apdraudētas svarīgi maģistrālie inženiertīkli,” pēc tikšanās atzina O. Pulks.