Tā saucamā pūļa viļņošanās ir nāvējošs fenomens, kura dēļ Halovīna svinību laikā Seulā bojā gāja vairāk nekā 150 cilvēku. Tiesa, fizika, kas slēpjas aiz tā, ir ļoti vienkārša.
Jau ziņots, ka sestdien Halovīna svinību laikā šaurā ieliņā Seulā līdz nāvei tika sabradāti vismaz 154 cilvēki. Traģēdija norisinājās vienā no populārākajām uzdzīves vietām pilsētā, kur sestdien pulcējās desmitiem tūkstoši cilvēku, vēsta “The Guardian”.
Tajā vakarā nebija plānots viens konkrēts pasākums. Cilvēki vienkārši staigāja no bāra uz bāru, dejoja naktsklubos, atpūtās uz ielas, līdz šaurā ieliņā, kas savienoja galveno ielu ar metro staciju, izveidojās cilvēku sastrēgums.
Aptuveni pēc 22:00 vakarā ieliņa piepildījās ar cilvēkiem. Aculiecinieku stāsti un uzņemtie video atklāj, ka cilvēki tuvāk ielas galam sāka klupt, kamēr pūlis inerces pēc turpināja grūsties uz priekšu.
Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols svētdien izsludinājis valstī sēras un aicinājis amatpersonas rūpīgi izmeklēt šo traģēdiju.
Maksa Planka institūta Berlīnē zinātnieks Medi Musads izdevumam “Business Insider” skaidroja, kāpēc šī traģēdija izvērtās tik nāvējoša.
“Lielākā daļa cilvēku neapzinās briesmas,” teica Musads, piebilstot, ka, pilsētām kļūstot aizvien blīvāk apdzīvotām, cilvēki būtu vairāk jāinformē par iespējamajām briesmām.
Pūļa viļņošanos izraisa vienkāršs princips. Ja cilvēku grupa sasniedz zināmu blīvumu – vairāk nekā seši vai septiņi cilvēki uz kvadrātmetru -, tad pūlis sāk uzvesties līdzīgi ūdenim. Tajā brīdī cilvēki zaudē spēju kontrolēt savu kustību. Ja viens tiek pagrūsts uz priekšu, viņš pagrūdīs nākamo, kurš savukārt pagrūdīs viņam priekšā stāvošo utt.
“Tā kustība tiek nodota tālāk. Tas ir nedaudz līdzīgi ūdens viļņiem, kad, kustībām izplešoties, tās kļūst lielākas,” skaidroja Musads.
Viļņu spiediens var būt tik liels, ka cilvēki burtiski tiek saspiesti pret objektiem, kas pagadās tiem ceļā.
“Šie viļņi ir ļoti bīstami, jo cilvēki var tikt saspiests pret sienu vai cits pret citu. Tikko divi viļņi satiekas, cilvēki tiek pakļauti spiedienam no abām pusēm,” piebilda Musads.
