Slimnīcu līmeņu reformu plāno izstrādāt līdz oktobrim

0
Veselības ministre Ilze Viņķele piedalās preses konferencē pēc Veselības nozares stratēģiskās padomes sēde, kurā sprieda par ārstniecības personu darba samaksas pieauguma jautājumiem.

Slimnīcu līmeņu reformu plānots izstrādāt līdz oktobrim, savukārt vizītes slimnīcās, kur tiek vākta informācija reformas sagatavošanai, – līdz jūlijam, šodien Ministru kabineta sēdē ministrus informēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Reformu plāns, kuru paredzēts pabeigt līdz oktobrim, paredzēs, ka visas sarežģītākās manipulācijas tiks koncentrētas augstākā līmeņa slimnīcās, proti, universitāšu slimnīcās. Pēc slimnīcu līmeņu izvērtēšanas notiks iegūto datu apkopošana un izvērtējums, kam sekos sarunas ar slimnīcu vadītājiem un pašvaldību pārstāvjiem. Izstrādājot attiecīgos grozījumus, lēmums tiks pieņemts, balstoties uz iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti, to nodrošinājumu un speciālistu pieejamību. Pēc Viņķeles teiktā, sarunas ar pašvaldībām un slimnīcām plānots sākt vasarā.

Tāpat plānots strādāt pie iekārtu izvietojuma un iepirkumu vadlīniju ieviešanas – to mērķis būs novērst iekārtu dublēšanos starp slimnīcām, kā arī veicināt efektīvāku resursu izmantošanu starp privāto un publisko sektoru iestādēm, norādīja Viņķele.

Saistībā ar mediķu atalgojuma modeļa reformām patlaban plānots, ka algu modelis tiks izstrādāts līdz martam, tomēr jau šobrīd iezīmējas primārā problēma, proti, ka atalgojuma veidošanās mehānisms ir necaurskatāms, uzsvēra ministre. Pēc viņas teiktā, galvenais uzdevums ir noteikt skaidru atalgojumu – “cik daudz un ko astoņu stundu darba laikā cilvēkam ir jāizdara”. Tāpēc nolemts palielināt fiksēto atalgojuma daļu un atbrīvoties no konkrētām piemaksām vai to īpatsvara pret fiksēto atalgojuma daļu.

Kā skaidroja Viņķele, jaunā darba samaksas modeļa izveides galvenie kritēriji ir taisnīgums attiecībā pret nostrādāto, konkurētspēja atbilstoši darba tirgus tendencēm, caurskatāmība, elastīgums, kas nodrošinātu sistēmas spēju pielāgoties izmaiņām darba tirgū, un mērķtiecīgums jeb modeļa spēja stimulēt strādājošos sasniegt organizācijas mērķus.

Atalgojuma modeļa pārveide notiekot ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem. Tomēr, pēc ministres sacītā, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības ir izvēlējušās atturēties no dalības reformās. Vaicāta par nobīdi termiņos, Viņķele atbildēja, ka tās notikušas finanšu rādītāju pārskatīšanas dēļ.

Pērn īstenoti arī vairāki uzlabojumi, tostarp samazināti gaidīšanas laiki uz veselības aprūpes pakalpojumiem, ieviesti jauni valsts apmaksāti pakalpojumi, kā arī pilnveidota ārstniecības iestāžu uzraudzība, norādīts VM ziņojumā, ar ko šodien iepazīstināta valdība.

Īstenojot plānotās reformas, VM esot pārskatījusi pakalpojumu sniedzēju tīklu un samazinājusi gaidīšanas laiku uz veselības aprūpes pakalpojumiem. Piemēram, rindas uz dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem kopš 2017.gada ir samazinājušās uz pusi – no 407 dienām līdz aptuveni 207 dienām.

Tāpat esot ieviesti jauni valsts apmaksāti pakalpojumi un uzlabota kompensējamo zāļu pieejamība. No šī gada 1.aprīļa, ārstiem izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē būs jānorāda zāļu aktīvās vielas nosaukums, tādējādi pacienti nepārmaksās, pērkot kompensējamos medikamentus.

Viņķele klāstīja, ka ministrija arī šogad turpinās īstenot izmaiņas farmācijas jomā, tostarp mazinot zāļu mākslīgo un faktisko nepieejamību un padarot caurspīdīgāku zāļu vairumtirdzniecību. Tāpat tiks turpināts darbs, lai uzlabotu farmaceitisko aprūpi un zāļu pieejamību mazāk apdzīvotās vietās.

Lai nodrošinātu veselības sistēmas efektīvu un kvalitatīvu pārvaldi, Veselības inspekcija veikusi vairākus tematiskos auditus veselības aprūpes jomā, tostarp mamogrāfijas un insulta pacientu veselības aprūpes auditus. Veselības aprūpes kvalitāte arī turpmāk tiks auditēta, klāstīja ministre. Tāpat tiks izstrādāti klīniskie algoritmi un pacientu ceļi, kā arī pilnveidota ārstniecības iestāžu uzraudzība.

Savukārt mediķu optimāla skaita nodrošināšanai, kā arī efektivitātes un caurspīdīguma palielināšanai, veikti vairāki nozīmīgi uzlabojumi, tostarp pārskatīts ārstniecības personu sadalījums amatu kategorijās, rezidentūras ilgums, kā arī palielināts ārstniecības personu atalgojums.

Ministrijas ieskatā svarīgs priekšnosacījums ir turpināt mediķu atalgojuma palielināšanu, tostarp, lai mazinātu vai apturētu māsu aizplūšanu prom no slimnīcām un radītu motivējošu darba vidi. Tāpat, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem tuvākus veselības rezultātus un rastu risinājumus pieejamības un kvalitātes problēmām, nepieciešams palielināt veselības aprūpes finansējumu, uzsvēra Viņķele.

Jau ziņots, ka VM dati liecina, ka Latvijā veselības aprūpes finansējums uz vienu iedzīvotāju ir trešais zemākais no visām Eiropas Savienības valstīm. Patlaban šī summa ir 639 eiro vienam iedzīvotājam. Tikmēr, piemēram, Dānijā vienam iedzīvotājam gadā tiek tērēti aptuveni 4000 eiro.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece klāstīja, ka, pēc biedrības aprēķiniem, adekvātai veselības aprūpei vienam iedzīvotājam gadā būtu nepieciešami vismaz 1000 eiro. Viņa skaidroja, ka šī statistika primāri ataino veselības aprūpes sistēmas spēju sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem.

Savukārt Ministru prezidents Karišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis veselības ministrei sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli, kas ieviestu “caurskatāmu un vienotu nozarē strādājošo atalgojumu sistēmu” un novērstu tajā iespējamās netaisnības.

Kariņš iepriekš norādījis, ka, izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot pie 2021. un 2022.gada budžetiem.

“Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku. (..),” pauda Kariņš.