Rīgas domes Satiksmes departaments: ielu uzturēšanai ziemā Latvijas apstākļos drošākas alternatīvas par sāli pagaidām nav

Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti, pirmdien, 18.janvārī, uzklausīja Satiksmes departamenta ziņojumu par Rīgas ielu apstrādi ar sāli.

Kā informēja Satiksmes departaments, Rīgā līdzīgi kā daudzās citās pasaules pilsētās kā brauktuvju pretslīdes materiāls tiek izmantota tehniskā sāls jeb nātrija hlorīds, kas Latvijas apstākļiem šobrīd ir ne vien iedarbīgākais, bet arī ekonomiski izdevīgākais materiāls.

Departamentā norādīja, ka absolūti nekaitīgu pretapledojuma materiālu nav. Tehnoloģiski tuvākā alternatīva sāls kaisīšanai ir kalcija magnija acetāts jeb CMA, tomēr tā iedarbības ātrums ir zemāks nekā sālim un sniega kausēšanas efektivitāte pie -5 grādiem arī ir mazāka. Turklāt tā izmaksas ir 8-12 reizes lielākas.

Pēc departamenta teiktā, uz brauktuvēm un veloinfrastruktūras kaisītās sāls apjomu ietekmē laikapstākļi. Ja uz ielām veidojas ledus, brauktuvju kaisīšanai izmantotās sāls daudzums sasniedz 10 gramus uz vienu kvadrātmetru. Sniega laikā sāls daudzums tiek palielināts līdz 20-30 gramiem uz vienu kvadrātmetru brauktuves, bet puteņa laikā – līdz 40 gramiem. Vispirms tiek kaisītas maģistrālās ielas un ielas, kurās ir sabiedriskā transporta maršruti, veloceliņi un rajona nozīmes ielas. 

Rīgas ielu kopgarums ir 1201 kilometrs. Pašvaldībai jāuztur 139 tilti, tuneļi un viadukti. Tīrāmā un kaisāmā platība kopumā ir aptuveni 7,4 miljoni kvadrātmetru. Kopumā Rīgai ir 34 ielu tīrīšanai un pretslīdes materiālu kaisīšanai paredzētas automašīnas un 16 transportlīdzekļi veloinfrastruktūras tīrīšanai.

Departamentā norādīja, ka sāls kā brauktuvju pretslīdes materiāls tiek izmantots arī daudzviet citur pasaulē, tostarp Skandināvijas valstīs, Vācijā, Ziemeļamerikā un Japānā.

Pēc ekspertu teiktā, kā alternatīvas sāls izmantošanai ielu kaisīšanai ir organiskie materiāli – acetāti, formiāti un spirti, kā arī abrazīvie materiāli – smilts, akmens un koka šķelda.

Pamatā dažādu pretslīdes materiālu salīdzināšanas kritēriji ir šādi:

·            aktuālā kausēšanas spēja – ledus masa, ko spēj kausēt reaģenta vienība pie zināmas temperatūras (Latvijai aktuāli pie –50C, jo pie tās un augstākās gaisa temperatūras statistiski visbiežāk veidojas ceļu apledojums);

·            darba temperatūras diapazons – zemākā praktiskās pielietošanas temperatūra, ņemot vērā turpmāko vielas atšķaidīšanu uz seguma (līdz –200C ekstremālajās situācijās Latvijā);

·            aktīvās iedarbības laiks – periods, kamēr reaģents atrodas uz ceļa un nav pilnīgs tā darbspējīgas koncentrācijas zudums (ieteicams ne mazāks par 2 stundām).

·            ekoloģiskā slodze un korozīva iedarbība.

No organiskajiem materiāliem vistuvākās alternatīvas sālim ir kalcija magnija acetāts (CMA) un nātrija formiāts (NaFo). Vienlaikus to pastāvīga izmantošana ir attiecīgi 8-12 un 9-14 reizes dārgāka nekā sālim. Patlaban viena sāls kaisīšanas reize pašvaldībai izmaksā 32 350 eiro, bet intensīvas snigšanas laikā – 113 350 eiro.

No neorganiskajām vielām Rīgā tiek izmantots arī kalcija hlorīds (CaCl2), kas labāk darbojas zemas temperatūras apstākļos, proti, līdz -20 grādiem pēc Celsija. Pastiprināta sala laikā tas tiek pievienots sālim, lai nodrošinātu labāku pretslīdamības iedarbību, īpaši uz tiltiem un pārvadiem. Tomēr jāņem vērā, ka arī CaCl2 ir sālim līdzīgi blakusefekti, bet tā izmaksas ir vidēji 5-9 reizes lielākas nekā sālim.

Abrazīvo materiālu (smilts, koka šķelda, akmens materiāli) pretslīdes iedarbība uz brauktuvēm ir mazāka nekā sālim, turklāt jāņem vērā, ka to intensīva pielietošana aizsprosto pilsētas drenāžas sistēmu un būtu jāparedz resursi arī brauktuvju un veloinfrastruktūras attīrīšanai no minēto pretslīdes materiālu pārpalikumiem.

Satiksmes departamenta sagatavoto ziņojumu deputāti uzklausīja un pieņēma zināšanai.