Rīgas domes budžeta prioritātes: sociālā drošība, pirmsskolas izglītība un infrastruktūras objektu attīstība

Trešdien 27.janvārī, Rīgas domes sēdē sāk izskatīt pašvaldības budžetu 2021. gadam, kura galvenās prioritātes ir sociālā drošība, pirmsskolas izglītības pieejamība un pilsētas infrastruktūras objektu attīstība.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņs Staķis: “Šis ir izglītības, sociālās jomas un infrastruktūras attīstītības budžets. Tas nozīmē pašvaldības pretimnākšanu ģimenēm ar bērniem, lai cilvēki būtu droši par savu rītdienu. Tas nozīmē arī rūpes par neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem šajā sarežģītajā laikā. Un tas nozīmē nolaistās pilsētas infrastruktūras pakāpenisku atjaunotni un mazāk sastrēgumu ielās. Uz to ir vērts šis budžets. Tāpat ir gandarījums, ka ir izdevies ietaupīt līdzekļus, mainot nosacījumus iepriekš noslēgtajiem un Rīgai neizdevīgajiem līgumiem!”

Pilsētas budžeta izdevumi plānoti 1,040 miljardi eiro, kur izglītības nozarei paredzētais izdevumu apjoms 2021. gadā pirmoreiz pārsniedz 400 miljonus eiro, tas ir 404 miljoni eiro, kas ir 38,8% no pamatbudžeta programmām paredzētā kopējā izdevumu apjoma. Palielināts līdzfinansējums privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm no 250,61 eiro līdz 266,69 eiro (bērniem no 1,5 līdz 4 gadu vecumam) un no 188,71 eiro līdz 199,63 eiro (bērniem no 5 līdz 6 gadu vecumam), paplašināti atbalsta pasākumi pirmsskolas pedagogiem, no 1. janvāra  par 70 eiro palielināts atalgojums  auklītēm un no 1. septembra par 40 eiro darba samaksa tiks palielināta arī pedagogiem. Skolās plānota datortehnikas iegāde par 1,2 miljoniem eiro, lai uzlabotu skolu kapacitāti strādāt attālināto mācību režīmā, kā arī planšetdatoru iegādei un e-bērnudārza platformas nodrošināšanai, lai pirmsskolas pedagogi mūsdienīgi spētu sazināties ar audzēkņu vecākiem.

Lai arī pilsētas izdevumi pārsniedz ienākumus (916,64 miljoni eiro), budžeta uzturēšanas izdevumi netiek segti, aizņemoties līdzekļus bankās un pilsēta neslīgst parādos. Rīga salīdzinoši veiksmīga pabeidza iepriekšējo gadu un 119,4 miljonus eiro tērēs iedzīvotāju vajadzībām no iepriekšējo gadu uzkrājumiem.

Šogad pašvaldība plāno ietaupīt samazinot finansējumu komandējumiem, iestāžu administratīvajiem izdevumiem, juridiskajiem pakalpojumiem, ierobežojot dienesta auto izmantošanu un atceļot deputātu privilēģijas bez maksas izmantot pašvaldības autostāvvietas, pārskatot noslēgto kredīta līgumu procentus, dotācijas kapitālsabiedrībām, kā arī daļēji samazinot finansējumu kultūras un masu pasākumiem. Atrasts arī veids kā 2021. gadā, esošā līguma ietvaros, samazināt dotāciju “Rīgas mikroautobusu satiksmei” par 5,9 miljoniem eiro. Tāpat ar šī gada 1. janvāri beidzās viens no uzņēmuma “Rīgas satiksme” līgumiem ar SIA “Rīgas karti”, kas pirmajā gadā dos piecu miljonu eiro ietaupījumu.

Sociālajai nozarei paredzēti izdevumi 112,3 miljoni eiro (10,8%) no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Sociālajai jomai vairāk nekā 10% no kopējiem izdevumiem piešķirti pirmo reizi kopš 2016. gada. Sociālajā nozarē strādājošajiem ar 1.janvāri tiek palielināts atalgojums vidēji par 70 eiro, kas attieksies gan uz pašvaldības iestādēs strādājošajiem sociālajiem aprūpētājiem un sociālajiem darbiniekiem, gan līgumorganizācijās strādājošajiem. Lielākā papildus izdevumu daļa tiks novirzīts aprūpes mājās pakalpojumam.

Rīgas pašvaldība turpinās noteikt piemaksas pašvaldības policistiem (25% no amata algas) un sociālajiem aprūpētājiem (kopā ar valsts piemaksām 50% apmērā no algas), kuri amata pienākumu izpildes laikā var nonākt tiešā saskarsmē ar Covid-19 slimniekiem un kontaktpersonām.

Rīgas pašvaldības konsolidētā investīciju programma 2021. gadā plānota 43,5 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši noteiktajām prioritātēm 72,6% no investīciju programmas sastāda finansējums jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecībai – 11,2 miljoni eiro (visu programmā iekļauto pirmsskolas izglītības iestāžu ēku būvniecību plānots pabeigt 2022. gadā), finansējums Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas B daļas 2. posma realizēšanai – 14,4 miljoni eiro un līdzekļi Brasas tilta pārbūvei – seši miljoni eiro (tilta pārbūvi plānots pabeigt 2022. gadā).

Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu plānots finansējums nozīmīgākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem – Salu tilta kompleksa atjaunošanas 2. kārtai, kā arī satiksmes pārvada pār dzelzceļa līniju Rīga–Skulte un Austrumu maģistrāles posma Ieriķu iela–Vietalvas iela izbūvei. Nodrošināts arī finansējums, lai atjaunotu darbus uz A. Deglava ielas pārvada. Satiksmes nozarei tikai no Eiropas Savienības līdzfinansētiem projektiem vien ir paredzēti 56,5 miljoni eiro.

Kopā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu dažādiem vides projektiem šogad plānots tērēt 11,5 miljonus eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tostarp palielināts finansējums koku stādīšanai un uzturēšanai, meliorācijas sistēmām plūdu novēršanai, jaunu šķiroto atkritumu laukumu projektēšanai, vides trokšņa kartes atjaunošanai u.c. projektiem.

Savukārt iekškvartālu un piebraucamo ceļu infrastruktūras atjaunošanai šogad atvēlēti divi miljoni eiro.

Pilsētas budžetā plānotas arī aktivitātes uzņēmējdarbības atbalstam – līdzfinansējums privātīpašniekiem ēku sakārtošanai 1,4 miljonu eiro apjomā, uzņēmējdarbības atbalstam Rīgā 161 000 eiro.

Budžeta ieņēmumi plānoti gandrīz 916,64 miljonu eiro apjomā, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, jo ieņēmumus ietekmē valstī īstenotie pasākumi nodokļu politikas jomā, savukārt lielākā ietekme uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa dinamiku būs pašvaldību budžetu īpatsvara samazinājums no 80% līdz 75%.