Ņemot vērā alkohola lietošanas saikni ar sabiedriskās kārtības traucējumiem, svarīgi rast efektīvus risinājumus, lai ierobežotu pārkāpumus šajā jomā un nodrošinātu stingru kontroli alkohola apritē. Ieguvumus no kārtības nodrošināšanas var gūt gan iedzīvotāji, gan pašvaldība, gan arī uzņēmēji, – tā pirmdien, 4. oktobrī, diskusijā par alkohola aprites un pieejamības jautājumiem uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.
Rīgas domē sācies diskusiju cikls, kurā iecerēts apzināt un analizēt esošās kārtības attiecībā uz alkohola aprites ierobežojumiem rezultātus un ietekmi uz sabiedrības veselību Rīgā, kā arī spriest par efektīvākajiem prevencijas pasākumiem. Diskusiju iniciēja Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja kopā ar Sociālo jautājumu komiteju.
Šodien notikušajā pirmajā diskusijā uzmanība tika pievērsta alkohola aprites un pieejamības jautājumiem. Tajā piedalījās Rīgas pašvaldības policija (RPP) galvenais speciālists stratēģiskās plānošanas jautājumos Staņislavs Šeiko, Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Juris Staļģevics, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe, Pēteris Liniņš no Alus darītāju asociācijas, Dāvis Vītols no Latvijas Alkohola nozares asociācijas, domes deputāti un citas ieinteresētās personas.
Diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību uz to, ka Covid-19 pandēmijas laikā pieaudzis alkohola patēriņš, līdz ar to galvaspilsētā pieaugusi agresija ģimenēs, trokšņošana un asociāla uzvedība.
Tāpat tika informēts par paveikto nelikumīgās alkohola aprites ierobežošanā un spriests par iespējamajiem risinājumiem. Kā viena no galvenajām problēmām tika atzīta nelikumīga alkohola tirgošana līdzņemšanai pēc plkst.22, kad uzņēmēji, mēģinot apiet alkohola tirdzniecības noteikumus, veikalus pārveido par kafejnīcām.
Tika atzīts, ka nepieciešami stingrāki preventīvie pasākumi, palielinot sodus nelegālajiem tirgotājiem un tirdzniecības noteikumu pārkāpējiem, kā arī nepieciešami sabalansēti noteikumi, pielāgojot esošās normas. Piemēram, tirdzniecībai pēc plkst.22 varētu licenci izsniegt kafejnīcai ar noteiktu kvadratūru vai galdiņu skaitu, kā arī ierobežot absolūtā spirta daudzumu (līdz 15%) pārdodamajos alkoholiskajos dzērienos.
“Pilsētas pašvaldība ir pirmā, kas saņem sūdzības par nekārtībām pilsētā. Un, protams, mūsu pienākums ir reaģēt. Mēs domājam gan kā cīnīties ar trokšņiem, tā arī cita veida traucējošiem apstākļiem, kas apgrūtina rīdzinieku sadzīvi. Paldies diskusijas dalībniekiem par konkrētiem priekšlikumiem un idejām. Apliecinu, ka no domes puses mēs nevēršamies pret likumīgu uzņēmējdarbību, bet reaģējam uz iedzīvotāju sūdzībām. Mūsu uzdevums ir radīt drošu un patīkamu vidi, kurā strādā atbildīgi uzņēmēji un kur notiek cieņpilna tirdzniecība, kas ir pieņemama visām iesaistītajām pusēm. Mūsu mērķis ir radīt sakoptu pilsētu ne tikai mūsu iedzīvotājiem, bet arī tās viesiem. Rīgas dome ir gatava un vēlas cieši sadarboties ar VP un VID viņu uzdevumu izpildē, lai mazinātu pārkāpumu alkohola aprites jomā, kas ir saistīti ar sabiedriskās kārtības traucējumiem un graujoši ietekmē sabiedrības veselību,” uzsver L. Ozola.
Diskusiju cikls turpināsies 11. oktobrī, kad eksperti runās par sabiedrības veselības jautājumiem.
Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons,
