Pētījums: pandēmija izmainījusi Latvijas iedzīvotāju priekšstatu par to, kas ir labs mājoklis

Mūsu ierasto dzīvi 2020. gads pārvērta līdz nepazīšanai. Ierobežojumu dēļ samazinājās mūsu pieeja ārējai pasaulei un bijām spiesti vairāk paļauties uz savu mājokli, cerībā, ka tas apmierinās visas mūsu vajadzības. Mājās sākām darīt to, ko līdz šim darījām citur vai citādi. Pētījuma rezultāti liecina, ka vairāki jaunie paradumi varētu būt aktuāli arī tad, kad pandēmija beidzot būs aiz muguras. Speciālisti skaidro, kā šis pavērsiens izmainīs mūsu turpmāko dzīvi mājās.

Daudziem mājoklis kļuva par patvērumu

Šogad daudzi cilvēki visā pasaulē savā dzīvesvietā pavadīja vairāk laika nekā jebkad. Nodarbēm, kuru dēļ parasti devāmies ārpus mājām, pēkšņi varējām ļauties tikai savā mājoklī, un daudziem tas bija īsts izaicinājums, jo bija jārod vieta ģimenes locekļu atšķirīgajām interesēm un vajadzībām. Lai gan dažiem bija grūti mājās strādāt, rūpēties par ģimenes pavardu, nodoties hobijiem un atpūtai, tomēr daudziem mājoklis šajā laikā bija patvērums. IKEA ikgadējā pētījumā “Dzīve mājās”* atklājās, ka 73 % Latvijas iedzīvotāju piekrīt šim apgalvojumam.

“Pār cilvēkiem valda pieraduma spēks, un mums ir svarīga stabilitātes sajūta, tāpēc negaidītas izmaiņas rada neapmierinātību. Tas izskaidro, kāpēc pandēmijas sākumā daudziem bija tik grūti pieņemt ierobežojumus – cilvēku emocionālā pašsajūta pasliktinājās. Šajā laikā daudzi bija spiesti pārveidot savu mājokli, padarot to piemērotu darbam, mācībām un sportam. Taču, aprodot ar situāciju, mājas kļuva par tādu kā atbalsta punktu vai vietu, kur patverties no neziņas pilnās ārpasaules, un pavēra bezgalīgas iespējas, pat neizejot pa mājas durvīm. Daudziem šajā laikā bija jāmaina mājokļa iekārtojums, lai ērti būtu visiem mājiniekiem. Pirms pandēmijas ierobežojumiem daļa cilvēku neapzinājās sava mājokļa daudzās priekšrocības,” stāsta psihoterapeits Artūrs Miksons.

Jaunas prioritātes

Karantīnas laikā atklājām jaunus veidus, kā izbaudīt mājās pavadīto laiku, un pētījuma rezultāti liecina, ka dažas šajā laikā aizsāktās nodarbes būs aktuālas arī pēc pandēmijas beigām.

“Pavadot tik daudz laika mājās, daudzi bija spiesti biežāk gatavot ēdienus, un 24 % respondentu atzina, ka to darīja ar prieku un labprāt to darītu arī turpmāk. Cilvēki atklāja jaunus veidus, kā pavadīt laiku kopā ar ģimeni, un viņiem patika gan tas, gan darbs mājās. Attiecīgi 36 % un 21 % respondentu plāno to darīt arī tad, kad pandēmija jau būs pagātne,” stāsta IKEA interjera dizaina nodaļas vadītājs Darius Rimkus.

Psihoterapeits uzsver, ka ierobežojumi izgaismoja to, kā mums katram pietrūka vai tieši pretēji – kur tērējām pārāk daudz laika, naudas, pūliņu un enerģijas. “Daudziem bija vairāk laika netraucēti ieklausīties sevī, izvērtēt savu dienas ritumu, citiem vairāk laika pavadīt kopā ar saviem mīļajiem, pat tad, ja pirms pandēmijas labprāt daudz darbojās atsevišķi, katrs savā mājas galā. Tādām ģimenēm šī bija iespēja radīt jaunas kopīgas tradīcijas,” saka A. Miksons.

Nākotnes mājoklis

Mājoklis bija jāpielāgo jaunajiem apstākļiem. Ierobežojumu rezultātā savu mājokli pārveidoja 34 % aptaujāto. Vēl vairāk – 42 % respondentu apsvērtu iespēju pārvākties dzīvot tālāk no savas darbavietas, ja mājās apstākļi uzlabotos, proti, ja būtu vairāk brīva vietas un piekļuve ārtelpai. Mājokļa atrašanās vietas nozīme mazinās; tātad mainās prioritātes un viedoklis par to, kas uzskatāms par labu mājokli.

“Pavadot šo laiku mājās, daudziem ir mainījušās prioritātes un radusies vēlme būt tuvāk dabai – 35 % aptaujāto sapņo par savu dārzu vai zaļo stūrīti mājās. Atskatoties uz dzīvi mājās 2020. gadā, daudziem tagad svarīgāka ir ērta darbavieta vai vieta savam hobijam. Attiecīgi 25 % un 37 % pētījuma dalībnieku vēlas to iekārtot vai uzlabot. Turpmāk dzīvesvieta pildīs vairākas funkcijas, tāpēc tai jāspēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem,” skaidro IKEA interjera dizainers. 

Viņš iesaka mājās atvēlēt vietu darbam, sportam, atpūtai, un vairāk vietas jāizbrīvē arī virtuvē ēdienu glabāšanai, jo tagad mājās gatavo biežāk, bet iepērkas – retāk. 

“Apkārtējā vide ietekmē mūsu noskaņojumu un spēju koncentrēties. Dzīve pandēmijas laikā mudina aizdomāties par savas dzīvesvietas nozīmi un to, kādas ir tās funkcijas. Jāmācās plānot: jāizvērtē, vai ir visas nepieciešamās mēbeles, vieta hobijam un darbam. Ir mainījies priekšstats par dzīvi mājās, jo ir mainījušās mūsu vajadzības. Lai mājās justos labi, mums ir jāpielāgojas. Līdz ar valsts robežu slēgšanu, atklājām, cik skaista ir mūsu pašu zeme. Ja uztveram to kā metaforu, to var attiecināt arī uz savu mājokli. Saprotot, ka pašreizējos dzīves apstākļus var uzlabot, pilnveidot un pielāgot savām vajadzībām, veidosies skaidrāka izpratne, ko frāze “laba dzīve mājās” nozīmē katram no mums,” aicina aizdomāties A. Miksons. 

* IKEA pētījums “Dzīve mājās” ir starptautiska aptauja, ko veic reizi gadā, lai noskaidrotu, kā cilvēki dzīvo mājās un ar kādiem izaicinājumiem viņi sastopas ikdienā. Pētījums “Dzīve mājās 2020” tika veikts 2020. gada jūlijā un augustā. Latvijā šajā pētījumā piedalījās 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Zaļā Josta - Reklāma