Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse atzinīgi novērtē “zaļā koridora” ieviešanu Rīgas pilsētas būvvaldē

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse atzinīgi novērtē “zaļā koridora” ieviešanu Rīgas pilsētas būvvaldē un redz to kā būtisku soli, lai panāktu ātrāku un mērķtiecīgāku attīstības projektu saskaņošanu Rīgas domes institūcijās. Rīgas pilsētas būvvaldē izveidots “zaļais koridors” būvniecības ieceru ātrākai saskaņošanai ar mērķi Latvijas galvaspilsētā attīstīt uzņēmējdarbībai pievilcīgāku vidi un piesaistīt investorus, šodien paziņoja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedri jau vairākkārt sarunās uzsvēruši to, ka steidzami nepieciešamas izmaiņas projektu saskaņošanas procesos Rīgā. Starptautisku investoru vērtējumā no zemes iegādes līdz “lāpstas duršanai zemē” Rīgā paiet divreiz vairāk laika nekā Viļņā. Galvenā problēma patlaban ir pagarinājumi būvprojektu saskaņošanā ar būvvaldi un inženierkomunikāciju turētājiem. 

“Būvniecības projektu saskaņošana Rīgā līdz šim prasīja vairāk laika, nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās. Šis ir viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ mājokļu un biroju attīstība Rīgā līdz šim ir noritējusi lēnāk nekā, piemēram, Viļņā, kur pēdējā desmitgadē ir uzbūvēts trīsreiz vairāk mājokļu un divreiz vairāk biroju, nekā Rīgā. Esam pateicīgi, ka jaunā domes un būvvaldes vadība ir ieklausījusies investoru viedoklī un būvvaldē ieviesusi “zaļo koridoru” – līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienestā pastāv lielo nodokļu maksātāju pārvalde. Ir jāuzsver, ka “zaļais koridors” nenozīmē zemākas prasības būvniecībai vai arhitektūrai, bet gan tikai to, ka nozīmīgu investīciju projektu izskatīšana netiek novilcināta,” saka Mārtiņš Vanags, NĪAA valdes priekšsēdētājs.

“Zaļais koridors” būvvaldē ļaus attīstītājiem saņemt iestādes lēmumu un būvatļauju īsākos termiņos, nekā tas noteikts normatīvajos aktos. Tāpat turpmāk būvprojektu būs iespējams iesniegt pa daļām – tās daļas, kas jau būs sagatavotas, bet nebūs saņēmušas citu institūciju atzinumus, varēs iesniegt būvvaldē, tādējādi potenciāli novēršot iespējamos būvprojekta trūkumus jau savlaicīgi. Līdz ar “zaļā koridora” ieviešanu varam sagaidīt pozitīvas izmaiņas būvniecības projektu saskaņošanā un tuvāko gadu laikā nodrošināt investoriem pievilcīgāku vidi Rīgā.