Mūžībā 91 gada vecumā aizgājusi aktrise Velta Skurstene, informēja viņas meita Zane Lāce.
“Cilvēks nodzīvoja garu un bagātu mūžu. Nu viņa dvēselīte dus,” sacīja aktrises meita.
Skurstene dzimusi 1930. gada 19. decembrī Talsos, liecina Latvijas Radošo savienību padomes informācija. Pēdējos gados viņa īpaši popularizēja ventiņu dialektu un arī runāja tajā. 1951. gadā viņa pabeidza Natālijas Draudziņas ģimnāziju Rīgā un iestājās Valsts Teātra institūtā.
No 1956. līdz 1958. gadam Skurstene strādāja Valsts Leļļu teātrī. No 1958. līdz 1989. gadam – Valsts Jaunatnes teātrī. Paralēli darbam teātrī viņa piedalījusies dažādos iestudējumos un raidlugās Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Daudziem atmiņā ir viņas attēlotais skurstenslauķa zēns Gustiņš, Bokas jaunkundzi “Brālītī un Karlsonā”, kā arī Sietiņienes loma filmā “Dāvana vientuļai sievietei”.
Savulaik Skurstene sadarbojās ar skaņu ierakstu firmu “Melodija”, ierakstot lugas un pasakas bērniem.
Pagājušajā gadā, kad Skurstene svinēja 91 gada jubileju, viņa uzsvēra ka “deguns vienmēr jātur gaisā!”
Intervijās viņa stāstīja, ka pašai viena no mīļākajām lomām ir bijusi ēzelītis Iā. Pirms diviem gadiem intervijā Andrejam Volmāram “Panorāmā” aktrise sacīja, ka par savu pirmo lomu uzskata dzejoļa skaitīšanu Talsu baznīcā sešu gadu vecumā.
“Ir noslēdzies ļoti bagāts, daudzpusīgs un pilnvērtīgs mūžs,”
tā atvadu vārdus aktrisei Latvijas Radio sāka Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Uzzinot par Veltas Skurstenes aiziešanu mūžībā, viņam pirmkārt nākusi prātā viņas 1976. gadā atveidotā Raiņa lugas “Zelta zirgs” Melnā Māte, kas tagad viņu paņēmusi: “Bet paņēmusi aktrisi un personību, kura varēja būt visāda – varēja spēlēt meitenes un puikas, visdažādākos dzīvniekus, tintes trauciņus, sievietes, mātes, vecāsmātes un dāmas – ārkārtīgi plašā spektrā!”.
Aktrise vienmēr bijusi enerģijas, prieka un optimisma pilna. “Un man šķiet, ka tas veidols, sākot no ēzelīša Iā un Bokas Jaunkundzes līdz viedajai Tantei Gunāra Priedes lugā “Aivaru gaidot”, parāda spēku, ko mums, dažādām paaudzēm, viņa skatuvē, radio, televīzijā ir devusi. Tas ir ārkārtīgi pilnvērtīgs un ļoti skaists devums visai latviešu kultūrai,” teica Siliņš.
