M. Staķis: Rīga kļūst par moderni pārvaldītu un iedzīvotājiem pretimnākošu pilsētu

Rīga ir sākusi ceļu uz to, lai kļūtu par pilsētu, ar kuru varam lepoties  – moderni pārvaldītu un iedzīvotājiem pretimnākošu, tā pirmdien, 11. janvārī, jaunievēlētā pašvaldības sasaukuma pirmajām 100 darba dienām veltītajā preses konferencē uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

M. Staķis norādīja, ka Rīgas domes Pārmaiņu koalīcija, sākot darbu, saņēmusi smagu mantojumu – pilsētas varu bija novājinājusi tās pārvaldības atstāšana pašplūsmā, “savējo” likšana amatos, korupcijas skandāli un ilgtermiņa attīstības vīzijas neesamība, kā arī darbs sākts Covid-19 krīzes apstākļos.

“Mēs kā komanda šīs 100 dienas esam strādājuši, lai panāktu godīgu un atvērtu pilsētas pārvaldību, veidotu modernu pilsētvidi un nostādītu pilsētu uz ilgtspējīgas attīstības trajektorijas. Mūsu mērķis ir Rīga, ar kuru varam lepoties, un pilsētas vadība, kas nevairās no atbildības un dara darbu,” sacīja Rīgas mērs.

Viens no pirmajiem izaicinājumiem krīzes un sarūkoša budžeta apstākļos bija pilsētas darba turpināšanas nodrošināšana un atbalsta sniegšana to nozaru darbiniekiem, kuriem Covid-19 dēļ ievērojami palielinājusies darba slodze. Tāpēc ar kopīgām pūlēm izdevās atrast naudu Ziemassvētku piemaksām 11 tūkstošiem pedagogu un 25% piemaksai pie algas par darbu Covid-19 riska apstākļos policistiem un sociālajiem darbiniekiem, kuri gandrīz gadu strādājuši pastiprinātas spriedzes un riska apstākļos un pelnījuši materiālu pateicību.

Tāpat nopietns pārbaudījums bija 2021. gada pašvaldības budžeta veidošana, ņemot vērā gan samazinātos ienākumus, gan ierobežoto laiku lēmumu pieņemšanai. Tomēr, pateicoties cītīgam komandas darbam, izdevies izvērtēt visu iestāžu tēriņus un atrast iespējas ietaupīt, vienlaikus nodrošinot finansējuma pieaugumu Pārmaiņu koalīcijas prioritātēm – infrastruktūrai, pirmsskolas izglītībai un sociālajai jomai. Nākamā gada budžetu būs iespējams vērtēt daudz rūpīgāk, un pie tā darbs sāksies uzreiz pēc šā gada budžeta pieņemšanas, kas gaidāma šomēnes.

Šajās 100 dienās sākts darbs pie vairākām vērienīgām reorganizācijām. Piemēram, lai Rīga kļūtu par starptautiskajam biznesam atvērtu, labi pārvaldītu pilsētu, sākta Rīgas tūrisma attīstības biroja likvidācija, uz šī nodibinājuma bāzes veidojot spēcīgu Rīgas investīciju piesaistes un tūrisma aģentūru, kas strādās tiešā Rīgas mēra pakļautībā. “Mums pasaules biznesam ir jāpiedāvā nevis tikai tikpat labs, bet labāks serviss nekā salīdzināma lieluma pilsētās mūsu reģionā, un šis solījums rīdziniekiem tiek pildīts,” norādīja M. Staķis.

Tāpat viens no svarīgākajiem darbiem ir iedzīvotāju iesaistīšana pilsētas pārvaldībā, pašvaldība nākot tuvāk pie saviem cilvēkiem. Kā platformu pilsoniskās sabiedrības, iedzīvotāju, apkaimju iesaistei pašvaldības darbā, tiek veidota Rīgas Nevalstisko organizāciju sabiedriski konsultatīvo padome. Pašvaldības darbā kopumā jau izteikušas gatavību iesaistīties 193 nevalstiskās organizācijas, kas pievienojušās sadarbības memorandam.

“Pašvaldība arī Covid-19 laikā nenoslēgsies kā ziloņkaula tronī. Mēs esam atvērti un būsim vēl atvērtāki. Strādājam roku rokā ar saviem darba devējiem – rīdziniekiem. Šī ir viena no manām prioritātēm, un arī priekšvēlēšanu solījumiem, kas tiek pildīts,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs.

Viena no būtiskākajām reorganizācijām paredzēta trīs pilsētas izpilddirekcijās, lai izskaustu funkciju dublēšanos, un panāktu pašvaldības tuvināšanos iedzīvotājiem. Reforma paredz izpilddirekciju pārveidošanu par vienas pieturas aģentūrām – pieciem apkaimju centriem ar pieciem apkaimju koordinatoriem.

Rīgas domes vadībai ir svarīga visa pilsēta, nevis tikai centrs, tāpēc pilsētas radošā un kultūras dzīve tiek virzīta tuvāk iedzīvotājiem – lai rīdzinieki varētu priecāties arī apkaimēs. “Šajā laikā, kas daudziem ir tumšs un nomācošs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, mēs operatīvi noorganizējām pilsētas apkaimju parku un pastaigu vietu izgaismošanas projektu, lai sniegtu svētku un gaišuma sajūtu rīdziniekiem. Un tikpat svarīgi, ka šādi arī atbalstījām krīzē nonākušo radošo industriju uzņēmējus. Noteikti šādi projekti tiks turpināti,” informēja Rīgas mērs.

Labākās pārvaldības principi ieviesti arī personāla politikas plānošanā. Lai gan likums to neprasa, ir sarīkots atklāts konkurss uz Rīgas pilsētas izpilddirektora amatu, piesaistot arī personāla atlases kompāniju. “Šim svarīgajam amatam mēs vēlamies atrast labāko cilvēku, kurš atbildēs par visām Rīgas kapitālsabiedrībām, kuru apgrozījums mērāms simtos miljonos eiro. Caurskatāmi iepirkumi Rīgas uzņēmumos, labāko OECD pārvaldības prakšu ieviešana ir tas, ko sagaidām no jaunā izpilddirektora. Un tas no šī cilvēka tiks pieprasīts,” skaidroja M. Staķis.

Tāpat Rīgas domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pašvaldības darbinieki tiek vērtēti tikai atbilstoši viņu profesionalitātei un disciplinārlietas sāktas tikai atsevišķos gadījumos, ja konstatētas iespējamas prettiesiskas darbības un interešu konflikti. Ir amatpersonas, kas ir saņēmušas rājienu, atsevišķiem vadošiem darbiniekiem piedāvāti citi amati rotācijas kārtībā, ir bijuši vadoši darbinieki, kuriem nācies amatu atstāt. “Visas izmaiņas notiek tikai un vienīgi tiesiskā veidā,” uzsvēra Rīgas mērs.

“Lai Rīgas domes darbu padarīt atklātāku, plānots, ka visas manas ārējās tikšanās turpmāk būs redzamas domes mājaslapā riga.lv. Lai sabiedrībai, medijiem būtu zināms, ar ko mērs tiekas, un būtu iespēja arī uzdot jautājumus, kāpēc šāda tikšanās notika, par ko tika runāts. Rīdzinieki ir mani darba devēji, un viņiem ir tiesības zināt, ko es ikdienā daru un ar ko tiekos,” norādīja M. Staķis.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis norādīja, ka galvenie iesāktie darbi ir pieteikuma izstrādāšana investīciju saņemšanai Rīgas infrastruktūras attīstībai no Eiropas RRF fonda, kas ļaus sakārtot pilsētas infrastruktūru un veicināt mobilitāti, kā arī “Rīgas satiksmes” izmaksu samazināšana par 14 miljoniem eiro. Vicemērs uzsvēra, ka īpaši novērtē “Rīgas satiksmes” vadības darbu, veicot izmaksu efektivizāciju un strādājot pie e-talonu sistēmas nomaiņas. Plānots arī veikt tramvaju maršrutu rekonstrukciju un jaunu tramvaju iepirkumu.

Tāpat Ķirsis atzīmēja darbus pie Rīgas pilsētas būvvaldes “zaļā koridora” izveides būvniecības ieceru ātrākai saskaņošanai un Rīgas kā pilnvērtīga valdības partnera nostiprināšanu “Rail Baltica” būvniecībā. 

Runājot par eksperimenta norisi A. Čaka ielā ar mērķi atdzīvināt Rīgas centru, ieviešot pagaidu vejoloslas, vicemērs norādīja, ka šis nav tikai transporta eksperiments, bet pilsētvides eksperiments. “Rīgas centrs iztukšojas, mums ir jādomā par vidi, citādi Rīga pārvērtīsies par tādu kā baranciņu, kur centrs ir tukšs, bet visi iedzīvotāji pārvācas ārpus pilsētas. Šādu pilsētu pasaulē ir ne mazums. Lai to mainītu, mums jāmaina pilsētvide. Čaka iela ir viena no visnemājīgākajām centra ielām, tāpēc mēs sākām ar šo ielu. Šogad stādīsim kociņus, uzliksim soliņus. Ja mums viss izdosies ar Čaka ielu, izdosies arī ar citām ielām. Mantojumā saņemto Rīgas infrastruktūru atjaunosim tādu, kas ir droša visiem rīdziniekiem un viesiem,” sacīja Ķirsis.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka 100 dienu laikā iezīmēti stratēģiski sadarbības un attīstības virzieni, sākts darbs pie konkrētiem sadarbības projektiem, lai piesaistītu Eiropas RRF fonda līdzekļus, kā arī veicināta reģiona potenciāla izmantošana – atjaunotas attiecības ar Pierīgas pašvaldībām. Izveidota patstāvīga sadarbības platforma – apvienība Rīgas Metropole. Apvienībā darbosies 15 pašvaldības, kurās dzīvo 866 182 iedzīvotāju un ir koncentrēta lielākā daļa Latvijas ekonomikas.

“Daudzu problēmu risinājums atrodams ārpus Rīgas robežām. Ja gribam mēroties ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu metropolēm, mums jāspēj domāt plašāk par vienas pašvaldības robežām, domāt un rīkoties reģionāli,” atzīmēja E. Smiltēns.

Vicemērs arī informēja, ka pašvaldībā uzņēmies atbildību pār ārlietu jomu, norādot, ka, atšķirībā no iepriekšējās domes, sadarbība tiks vairāk vērsta rietumu, nevis austrumu virzienā. E. Smiltēns uzsvēra, ka Rīgai ir svarīgs vienots redzējums ar valsti ārpolitikas jautājumos.

“Mans mērķis ir droša Rīga mūsu iedzīvotājiem – drošība publiskajā telpā, kā arī katras ģimenes individuālā drošība!” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola. Pašvaldība to plāno veikt, uzlabojot pašvaldības policijas reaģēšanu uz apdraudējumiem ģimenē, kā arī preventīvo darbu ar sabiedrību. Tāpat jau tiek aktīvi strādāts pie tā, lai uzlabotu civilās aizsardzības sistēmu ar mērķi nodrošināt efektīvu rīcību apdraudējumu gadījumā.

Jau oktobrī sākot darbu, jaunais domes sasaukums pasludināja nepieciešamību ne tikai plānot atbilstošus pretkorupcijas pasākumus, bet arī tos īstenot dzīvē. Pašvaldībā tiek ieviesta atklāta un godīga pārvaldība. Sākts darbs, lai palielinātu atvērto datu pieejamību par pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojumu un nodrošinātu izdevumu tāmju pieejamību, kā arī mazinātu koruptīvas iespējas publiskajos iepirkumos. Korupcijas novēršanas sistēma Rīgā no birokrātisku tabulu aizpildīšanas tiek pārorientēta uz koruptīvu gadījumu identificēšanu un iekšējo izmeklēšanu, norādīja L. Ozola.

“Ir arī ļoti svarīgs darbs ar bērniem un jauniešiem, kam esam atvēlējuši papildus līdzekļus,” informēja domes priekšsēdētāja vietniece.