Lems par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Raiņa un Aspazijas “Pēperkoku namiņam”

0

Kultūras pieminekļu uzskaites komisija rīt, 7.februārī lems par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu ēkai Salacas ielā 4, Jūrmalā, kas pazīstama kā Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīca jeb “Pēperkoku namiņš”, aģentūru LETA informēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.

Asaris pastāstīja, ka sēdē spriedīs arī par Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīcas tipoloģisko grupu. 

“Patlaban šķiet, ka ēka varētu atbilst vēsturiskā notikuma statusam. Ja Raiņa un Aspazijas vasarnīcai piešķir statusu, tas paredz, ka šo objektu nevar nojaukt. Tā kā daļa sabiedrības, ieskaitot kultūras nozares pārstāvjus, ir iestājušies par objekta saglabāšanu, tas būtu pareizs risinājums,” sacīja Asaris.

Valsts nozīmes vēsturiskā notikuma vietas statusu var piešķirt ēkām, teritorijām vai citiem objektiem, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām, nosaka Ministru kabineta noteikumi “Par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”.

Atbildot uz jautājumu, kā statusa piešķiršana varētu ietekmēt Jūrmalas domes nodomu pārdot ēku izsolē, Asaris norādīja, ka nevar komentēt pašvaldības lēmumus, tomēr līdzīgos gadījumos izsoles noteikumos iestrādā kultūras pieminekļa aizsardzības prasības, kas jaunajam īpašniekam būs jāievēro. 

“To dara tāpēc, lai pēcāk nerastos diskusijas. Potenciālajam īpašniekam ir jāzina, kādu objektu viņš iegādājas un ko ar to var iesākt,” norādīja Asaris.

Uz Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdi ir aicināts arī Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms.

LETA jau vēstīja, ka vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki aicinājuši Jūrmalas domi atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iniciatīvu saglabāt pašvaldības īpašumā Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgo ēku Mellužos. Aicinājumā, kas nosūtīts Jūrmalas domei, lūgts atļaut Jūrmalas aizsardzības biedrībai restaurēt šo ēku par biedrības līdzekļiem, kas būtu biedrības ziedojums pašvaldībai.

Aicinājumu parakstījuši sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, fiziķis, zinātņu doktors un Raiņa vasarnīcas atjaunotājs Valdis Gavars, televīzijas un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare, rakstniece, tulkotāja, diplomāte Anna Žīgure, aktieri Gundars Āboliņš un Juris Kalniņš, aktrise Esmeralda Treimane, arhitekte Zaiga Gaile, biedrību “Rīgas Vāgnera biedrība” un “Žaņa Lipkes memoriāls” dibinātājs Māris Gailis, filoloģijas zinātņu doktore Agnese Irbe, mūziķis Juris Sējāns, režisors Dāvis Sīmanis, kā arī tēlnieki Gļebs Panteļejevs un Olga Šilova.

Kā norādīja biedrība, Jūrmalas domi nav pārliecinājuši simtiem iedzīvotāju iesniegumi un tā joprojām nav atteikusies no nodoma pārdot izsolē “ārēji necilo namiņu kāpās pie jūras, kur aizsākās dižgaru Raiņa un Aspazijas mīlestība un radošā kopdzīve”.

Kronblūms atklāja, ka Jūrmalas dome nav arī atsaukusies uz Jūrmalas aizsardzības biedrības piedāvājumu šo miniatūro namiņu restaurēt par biedrības līdzekļiem, kas būtu ziedojums pašvaldībai, kaut gan pati dome kā namiņa pārdošanas iemeslu min līdzekļu trūkumu.

“Lai nezaudētu unikālo celtni, kas pēc pārdošanas izsolē neapšaubāmi tiks nojaukta, biedrība, aicinot talkā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, lūdz Jūrmalas domi saglabāt ēku pašvaldības īpašumā un pieņemt biedrības piedāvājumu namiņu atjaunot par biedrības līdzekļiem,” skaidroja Kronblūms.

Vienlaikus viņš pavēstīja, ka situāciju līdz 26.februārim, kad plānota namiņa izsole, būtiski var mainīt NKMP lēmums par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu šai ēkai. Biedrības priekšsēdētājs, kurš ar šādu lūgumu ir vērsies NKMP, ir pārliecināts, ka ekspertu sagatavotie materiāli ir pietiekams arguments, lai ēkai šāds statuss tiktu piešķirts.