Latvijā trešajā ceturksnī zemākais bezdarba līmenis Baltijā

Pandēmijas laika ierobežojumi izraisījuši bezdarba pieaugumu visā Baltijā, tomēr Latvija trešo ceturksni noslēgusi ar zemāko bezdarba līmeņa rādītāju starp Baltijas valstīm, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija. Visaugstākais bezdarba rādītājs oktobra beigās bija Lietuvā – 14,1%, kam seko Igaunija ar 7,7%, bet Latvija trešo ceturksni noslēdza ar bezdarbu 7,4% apmērā.

Bezdarba rādītāji Latvijā trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, kad tas bija 10,1%, sarukuši par 2,7%. Tikmēr pārējā Baltijā bezdarbs kopš jūnija ievērojami pieaudzis. Igaunijā bezdarbs no 7,1% jūnijā pieaudzis par 0,6%, sasniedzot 7,7%, savukārt Lietuvā no 6,3% jūnijā pakāpies par 7,8%, un, kā liecina Lietuvas Darba biržas dati, trešajā ceturksnī sasniedzis 14,1%. 

Ņemot vērā pandēmijas otro vilni, kas liecis ieviest ierobežojumus, kuru ietekmē daudzi uzņēmēji spiesti savu darbību ierobežot vai pat uz laiku apturēt, bezdarba pieaugumu var prognozēt visās trijās Baltijas valstīs, norāda “RIA.com Marketplaces” analītiķi. Tai pašā laikā valsts atbalsts grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem ir atšķirīgs. Kamēr Latvijā uzņēmējiem pieejami dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējās subsīdijas apgrozāmajiem līdzekļiem, Igaunijā uzņēmēju un bez darba palikušo atbalstam liela uzmanība veltīta apmācībām, kā arī uzņēmējdarbības uzsākšanai. 

“Ņemot vērā, ka 2019.gadā Igaunijā bezdarba rādītāji bija tikai 4%, pandēmijas ietekme uz ekonomiku bijusi ļoti liela. Taču pozitīvi ir tas, ka paralēli citiem atbalsta pasākumiem Igaunijā valsts sedz apmācību izdevumus ne tikai bez darba palikušajiem, bet arī nodrošina algas pasniedzējiem un koučiem, kuri šādas apmācības organizē. Īpašs atbalsts paredzēts perspektīvām nozarēm, kurās parasti trūkst darbinieku, piemēram IT jomai. Tāpat situāciju varētu uzlabot valdības lēmums no nākamā gada līdz 6000 eiro palielināt valsts atbalstu sava biznesa uzsākšanai,”  saka “RIA.com Marketplaces”  pārstāvis Artjoms Umanets. 

Lietuvā, kur bezdarbs trešajā ceturksnī sasniedzis  rekordaugsto rādītāju 14,1%, bezdarbnieki var pretendēt uz valsts atbalsta maksājumiem teju minimālās algas apmērā. Tomēr neskatoties uz augsto bezdarbu, Lietuvā reģistrēts arī liels darbinieku trūkums. Piemēram, Lietuvas Rūpniecības konfederācijas jaunākie dati liecina, ka nozares uzņēmumos šobrīd trūkst ap 16 tūkstošiem darbinieku. Trauksmi ceļ arī būvniecības nozare, kur pirms pandēmijas bija liels skaits viesstrādnieku no Ukrainas un Baltkrievijas, un šobrīd trūkst aptuveni 2500 darbinieku. Kopumā Lietuvas Nodarbinātības dienests reģistrējis gandrīz 40 tūkstošus vakanču dažādu nozaru uzņēmumos visā valstī. 

Salīdzinājumam, bezdarba pieaugums kopš vasaras sākuma reģistrēts arī Baltijai tuvējā Ukrainā, kur tas no 9,6% jūnijā pieaudzis līdz 9,9% oktobra beigās un bez darba ir vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku. Tai pašā laikā atbildīgās iestādes lēš, ka patiesais bezdarba apmērs varētu būt lielāks, jo kopš pandēmijas sākuma Ukrainā slēgti vairāk nekā 700 tūkstoši uzņēmumu.