Latvija ir ieinteresēta atkal rīkot Eiropas čempionātu vīriešiem

0
Kristaps Porziņģis. Foto: AP/Scanpix

Latvijas Basketbola savienība (LBS) savā mājaslapā pēc vakardienas valdes sēdes piedāvā interviju ar organizācijas prezidentu Raimondu Vējoni, kurš apstiprināja, ka LBS ir ieinteresēta rīkot “Eurobasket 2025”.

– Dienas karstākā ziņa: valdība atļāvusi profesionālajiem sportistiem – Latvijas pieaugušo izlašu un komandu sporta spēļu, arī basketbola, augstāko līgu komandu dalībniekiem – no 1. jūnija atsākt pilnvērtīgus treniņus, neievērojot divu metru distanci…
– Šo pozitīvo informāciju saņēmām tieši valdes sēdes laikā. Prieks, ka Ministru kabinets atbalstījis risinājumus, ko sadarbībā ar sporta nozari piedāvāja Saeimas sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Brīdim, kad varēs atsākt normālus treniņus, LBS gatavojās jau laikus, tāpēc valdei īpašs lēmums nebija jāpieņem. Jau izstrādāts grafiks gan sieviešu, gan vīriešu valstsvienību dalībnieku treniņiem, un esam gatavo no 1. jūnija izmantot visas atļautās iespējas.

Darba plāni gatavi ir arī jaunatnes izlasēm. Jauniešiem pagaidām būs jātrenējas, ievērojot ierobežojumus, taču, cerams, situācijas attīstība ļaus vasaras gaitā ierobežojumus mīkstināt un atsākt sacensības. Ar Lietuvas un Igaunijas basketbola organizācijām jau esam vienojušies par Baltijas kausa izcīņas turnīru rīkošanu U14, U15 un U16 vecuma grupās meiteņu un puišu komandām, tiklīdz to ļaus apstākļi. Jā, šovasar jauniešiem nebūs Eiropas čempionātu, bet tajos aizvadītās spēles ir tikai viens neliels posms jauno basketbolistu sagatavošanas procesā. Ilgtermiņā daudz lielāka nozīme ir kvalitatīvam treniņprocesam izlašu treneru vadībā, arī savstarpējai konkurencei treniņos. To visu vēlamies nodrošināt arī šovasar, lai pēc iespējas mazinātu pandēmijas ietekmi uz jauno sportistu turpmāko karjeru. Ieguldītais darbs atmaksāsies gan nākamajās izlašu sacensībās, gan daudzu gadu garumā.

– Uz jauno basketbolistu attīstību vērsts arī valdes apstiprinātais reģionu izlašu projekts. Kāds ir tā būtība?
– Veidojot katra gadugājuma Latvijas izlases komandu, treneri darbā līdz šim varēja pārbaudīt 20, 25, varbūt 30 basketbolistus. Ļoti iespējams, iespējams, šim “sietam” cauri izslīdēja kāds laikus nepamanīts talants. Lai palielinātu izaugsmes iespējas gan jaunajiem spēlētājiem, gan arī nelielo sporta skolu treneriem, projekts paredz veidot sešas reģionu izlases, kuru dalībnieki trīs reizes gadā skolēnu brīvlaikā pulcētos kopā uz treniņiem, bet vasaras sākumā izspēlētu miniturnīru. Aptuveni rēķinot, šāda programma katru gadu aptvertu vismaz 100 jauno basketbolistu, jo katrā darba ciklā katrā no sešiem reģioniem piedalītos vismaz 15 spēlētāji un sastāvs mainīties. Latvijas izlašu treneru vadībā darbā tiktu iesaistīti 15-20 sporta skolu treneri. Skaidri Iezīmētos izaugsmes ceļš: sporta skola – reģionu izlase – jaunatnes izlase. Pirmajā darba gadā plānots šādi organizēt darbu U14 vecuma grupā puišiem. Detalizēti par projektu varēs pastāstīt tiešie īstenotāji. Kā visām jaunām idejām, arī par reģionu izlašu projektu vēl ir jautājumi, uz kuriem atbildes meklēsim darba gaitā. Jāvirzās uz priekšu.

– Vai šo LBS programmu īstenošanai pietiks līdzekļu?
– Nacionālo izlašu programmām piešķirtie līdzekļi ir saņemti, un esam gatavi tos izmantot ar ilgtermiņa efektu. Ko ietaupīsim uz ceļošanas un Eiropas čempionātu dalības maksu rēķina, to liksim lietā treniņprocesā. Kopā ar kolēģiem Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas vadībā bijām vizītē pie finanšu ministra, vēršot uzmanību uz krīzes izgaismotajām problēmām gan sportistu sociālajā nodrošinājumā, gan visas sporta sistēmas darbībā. Ministrs apliecināja, ka netiek izskatīts valsts budžetā sporta programmām paredzēto līdzekļu samazinājums. Savukārt Saeimas sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa vadītajā darba grupā izskanēja informācija par līdzekļiem, kas varētu tikt novirzīta krīzes seku mazināšanai. Par šo tēmu vēl būs sarežģītas sarunas un konkurence ar citām nozarēm. Valdē runājām par to, ka basketbola interesēs ir panākt, lai atbalstu saņemtu arī klubi, kas krīzes sekas pagaidām jutuši visasāk.

– Izlašu programmu sakarā – vai ir kāds pamats neoficiāli izskanējušām ziņām, ka FIBA varētu atcelt novembrī paredzētās Eiropas čempionātu kvalifikācijas turnīru spēles?
– Nē. FIBA aprindās šāda iespēja ir pārrunāta tikai ļoti teorētiskā līmenī, bet, tā kā starptautiskais kalendārs ir ļoti saspringts, absolūta prioritāte ir novembra spēļu ciklu aizvadīšana gan sieviešu, gan vīriešu valstsvienībām.

– Vēl par Eiropas čempionātiem – kādu finālturnīru rīkosim arī paši?
– FIBA aptaujājusi nacionālās federācijas, lūdzot apliecināt vispārēju interesi rīkot vīriešu “EuroBasket2025” un konkrētu vēlmi rīkot Eiropas sieviešu čempionātu 2023. gadā. Uz sieviešu turnīra rīkošanu nolēmām nepretendēt, ņemot vērā, ka pēdējos desmit gados divreiz jau esam to darījuši. Bet “EuroBasket2025” Rīgā būtu labs izaicinājums. FIBA nosūtīts apstiprinājums, ka esam ieinteresēti startēt nākamajā konkursa kārtā.

– FIBA tikko atjaunoja starptautisko kalendāru 3×3 basketbolā, paredzot sacensības atsākt augustā.
– Cerēsim, ka vasaras beigās apstākļi ļaus ceļot un spēlēt vismaz Eiropā. Izlases dalībnieki, ievērojot ierobežojumus, jau trenējas un pēc 1. jūnija varēs darboties pilnvērtīgi. Ja būs iespēja, arī spēlēs Latvijā un pie tuvākajiem kaimiņiem. Ir vairākas iestrādes un LBS valdē apstiprināti dokumenti, kas vērsti uz 3×3 sistēmas attīstību, taču to īstenošana atkarīga no iespējām pilnvērtīgi trenēties un spēlēt.

– No starptautiskās arēnas atgriežamies Latvijā. 2020./2021. gada sezonā būs valsts kausa izcīņa?
-Latvijas basketbola līgas klubu sanāksmē tuvinājušies klubu viedokļi par izspēles sistēmu, interesi piedalīties apliecinājuši daudzi 2. un 3. divīzijas klubi. Vēl jāsagatavo atbildes uz dažiem jautājumiem, un, ceru, nākamajā valdes sēdē 11. jūnijā varēsim apstiprināt turnīra nolikumu. Tad arī informēsim par detaļām.

– Diskusijas sociālajos tīklos izraisījusi Latvijas Jaunatnes basketbola līgas izspēles sistēma. Kāds patlaban ir statuss?
– Manis vadītā LBS valde nav pieņēmusi jaunu lēmumu par LJBL čempionāta norises kārtību. 2019. gada 1. augustā LBS iepriekšējā sasaukuma valde, apstiprināja LJBL čempionāta nolikumu 2019./2020. gada sezonai, kas iepriekš bija izskatīts un pēc nopietnām diskusijām akceptēts LBS Jaunatnes komisijā. Nolikums paredzēja pakāpeniski atgriezties pie 20 gadus (1993-2012) LJBL izmantotā sporta skolu komplektu principa, 2019./2020. gada sezonā superlīgai nosakot formulu 8 komplekti + katrā grupā 4 labākās komandas, bet 2020./2021. gada sezonai nosakot formulu 10+2. Pamatojums – lielās ceļošanas izmaksas, liekot lielo skolu komandām uz spēlēm doties katrai atsevišķi, kā arī grūtības izveidot un ievērot katrai vecuma grupai atšķirīgu spēļu kalendāru. Pēc 2020. gada sezonas rezultātiem, pārejot uz formulu 10+2, ārpus superlīgas, paliktu sešas komandas, kuras savās grupās rangu tabulā ieņēma 8.-12. vietu.

Jaunatnes komisijas jaunais sastāvs, kurā turpina darboties arī pieci iepriekšējā sasaukumā strādājušie, iestājās par Nolikumā iestrādātā principa maiņu, lai atgrieztos pie principa “labākais pret labāko”. Tāds viedoklis atbalstīts arī neoficiāli sarīkotajā jauniešu treneru aptaujā. Aprīļa beigās LBS valdes sēdē bez Jaunatnes komisijas viedokļa izskanēja arī citi argumenti – nepieciešamība rīkoties prognozējami, ievērojot iepriekš apstiprināto nolikumu un brīdinājums, ka nedrīkst ignorēt ekonomiskos faktorus situācijā, kad nav iespējams precīzi prognozēt “Covid-19” pandēmijas krīzes ietekmi uz iespējām finansēt jaunatnes basketbola sistēmu, tai skaitā sporta skolu budžetiem. Es pats un vairāki valdes locekļi piedalījāmies Jaunatnes komisijas sēdē, uzklausot Jaunatnes komisijas argumentus un veicinātu izpratni par valdes pozīcijas iemesliem. Lai pieņemtu izsvērtu lēmumu, LBS valde uzklausīs arī Treneru un Reģionu komisiju viedokļus.

© 2008 – 2020, Sportacentrs.com