Trešdien, 12. maijā, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas vadītās Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē tika uzklausīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieces Ineta Cīrules ziņojums par aktuālajiem problēmjautājumiem Rīgas pašvaldības iestāžu darbā saistībā ar konstatētajiem koruptīvajiem gadījumiem. Komitejas sēde tika organizēta pēc abu minēto amatpersonu iniciatīvas, lai vērstu kā deputātu, tā arī atbildīgo pašvaldības iestāžu amatpersonu, vienlaikus arī plašākas sabiedrības uzmanību sistēmiska rakstura pārkāpumiem Rīgas domē un tās iestādēs, meklējot efektīvākos risinājumus korupcijas mazināšanā.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola: “Uzklausot KNAB ziņojumu, esam nonākuši pie trīs galvenajiem slēdzieniem, pie kuriem turpmāk mums būs jāstrādā, būtiski uzlabojot pašvaldības pretkorupcijas sistēmu. Pirmkārt, pašvaldībai jāsāk nodarboties ar aizplūdušo nozagto finanšu līdzekļu atgūšanu. Šobrīd tādas lietas, kurās tiek izsaimniekoti pašvaldības līdzekļi, beidzas ar to, ka vainīgajai amatpersonai tiek uzlikts disciplinārsods, bet finanšu līdzekļi reāli netiek atgūti. Otrkārt, pašvaldībai ir jāpārskata valsts amatpersonu saraksts, jo šobrīd daudzi pašvaldības darbinieki jau strādā ar tādu informāciju un finanšu līdzekļiem, kas kategorizējas valsts amatpersonas statusam. Treškārt, pašvaldībai jānodrošina efektīvs iekšējās kontroles mehānisms, lai nodrošinātu labas pārvaldības principus Rīgas pašvaldībā, tajā skaitā arī attiecībā uz kapitālsabiedrību darbiniekiem.”
I. Cīrule informēja, ka KNAB ir izmeklējis 38 krimināllietas, kurās iesaistītas Rīgas pašvaldības struktūrvienību amatpersonas. No minētajiem kriminālprocesiem pēdējo divu gadu laikā (2019., 2020. g.) kriminālvajāšanai ir nosūtīti deviņi kriminālprocesi. Minētajā laika periodā ir pieņemti arī 13 lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās. Šobrīd KNAB lietvedībā ir četri kriminālprocesi un septiņas administratīvo pārkāpumu lietas.
I.Cīrule norādīja, ka informācija par pārkāpumiem Rīgas pašvaldības struktūrvienībās tiek saņemta regulāri, bieži par līdzīgiem pārkāpumiem, kas liecina par sistēmiskām nepilnībām. Īpaši bieži kā pārkāpums konstatēta fiktīva nodarbinātība un finansējuma izšķērdēšana, kā arī iestādes inventāra un aprīkojuma izmantošana privātām vajadzībām. Bieži pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veic struktūrvienību augstākās amatpersonas, bet viens no biežākajiem administratīvo pārkāpumu iemesliem ir amatpersonas tiesību un pienākumu nepārzināšana, kā arī likumdošanas interpretācija savā labā.
Kā piemēru I.Cīrule minēja konkrētu faktu, kad fiktīvas nodarbinātības rezultātā pašvaldības kapitālsabiedrībai kopējā nodarītā materiālā zaudējuma summa veidoja gandrīz 250 000 eiro. Savukārt kāda nodibinājuma amatpersonas izkrāpušas un izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros gan dodoties ārvalstu ceļojumos kopā ar dzīvesbiedriem, gan piešķirot dāvanas sev un radiniekiem, un pat rīkojot radinieka kāzas.
KNAB pārstāve norāda, ka līdz šim domes izveidotā iekšējā pretkorupcijas sistēma ir formāla pieeja, kas netiek ieviesta praksē, jo sistēmas nepilnības tiek regulāri izmantotas noziedzīgu nodarījumu veikšanai. Jāņem vērā arī tas, ka struktūrvienības ir ļoti atšķirīgas un būtu nepieciešama individuālu risinājumu piemērošana.
KNAB ieteikumi ir mērķtiecīgi uzlabot saimniecisko ieņēmumu un izdevumu kontroli un uzskaiti visās struktūrvienībās un aktīvi atbalstīt un veicināt individuālu pašvaldības struktūrvienību pretkorupcijas pasākumu ieviešanu atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, kā arī nodrošināt regulāru struktūrvienību augstāko amatpersonu kontroli un uzraudzību. Tāpat būtu nepieciešams pārskatīt struktūrvienību iekšējās kārtības noteikumus par iestādes mantas izmantošanu un noteikt skaidru kārtību rīcībai ar mantu.
