Veselības centru apvienības (VCA) sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane
Cilvēka organisms šķidrumu nevar uzkrāt tā, kā tas izdodas, piemēram, kamielim, tādēļ mums ūdens jāuzņem regulāri. Lai arī ūdens nesatur barības vielas, tomēr tas ir nepieciešams ikvienu ķermeņa funkciju veikšanai, tostarp gremošanai, barības vielu transportēšanai un ķermeņa temperatūras regulēšanai, kā arī citiem daudziem ķīmiskiem procesiem.
Ūdens vajadzīgs, lai uzturētu un veidotu visus ķermeņa audus, tas ir visu sekrētu (asaru, siekalu un kuņģa sulas) sastāvā, tas ir orgānu un locītavu mitrinošo šķidrumu pamatā, ūdens arī mitrina ādu padarot to maigu un gludu. Lai cik savādi izklausās, bet ar gadiem cilvēka ķermenis kļūst „sausāks”. Salīdzināsim! Jaundzimušā organisms satur 75-80 % ūdens, bet pēc 60 gadu vecuma tie ir tikai 50 procentu. Vesels cilvēkszaudē šķidrumu elpojot, urinējot, svīstot un ar vēdera izeju, taču atjaunot spēj, regulāri uzņemot šķidrumu.
Simptomi, kas liecina par nepietiekamu ūdens patēriņu
Neliela dehidratācija jeb atūdeņošanās (1-2% svara zuduma gadījumā) var izraisīt vieglas galvas sāpes, reiboni, nogurumu, koncentrēšanās spēju samazināšanos, lielāks ūdens zudums –koordinācijas traucējumus, halucinācijas, kognitīvo spēju traucējumus. Gados veci cilvēki vairāk pakļauti dehidratācijasriskam, kā rezultātā iespējami nopietni kognitīvo spēju traucējumi.
Cik daudz ūdens optimāli būtu jāuzņem?
Nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu. Pasaules Veselības organizācijas speciālisti norāda, ka nepieciešamais ūdens daudzums katram organismam ir atšķirīgs, savukārt citu ārvalstu speciālisti rekomendē pieaugušiem vīriešiem, vecākiem par 51 gadiem 3,7 litri dienā (no kuriem 2,7 litri būtu jāizdzer), bet sievietēm 2,7 litri dienā (no kuriem 2,2 litri vajadzētu izdzert). Aprēķini balstīti uz pieņēmumu, ka personai ik dienu ir 60 minūšu fiziskā aktivitāte ar vidējas intensitātes slodzi un uzņemtais enerģijas daudzums ir ap 2200 kcal.
Kādas ir Latvijas speciālistu rekomendācijas? Vadoties pēc Veselības Ministrijas izstrādātajiem uztura ieteikumi, optimālais diennaktī nepieciešamais šķidruma daudzums, kas jāuzņem ēdot un dzerot, kā arī lietojot ar ūdeni bagātusproduktus, ir aptuveni 2–2,5 litri jeb 30–35 ml uz cilvēka 1 kg ķermeņa svaru. Piemēram, ja cilvēks sver 70 kg, tad dienā būtu nepieciešams uzņemt vismaz 2100 – 2450 ml šķidruma. Vismaz pusi no ieteicamā šķidruma daudzuma jāuzņem ar ūdeni, nesaldinātām tējām bez kofeīna (piemēram, piparmētru, kumelīšu tējas). Uzņemtā un zaudētā šķidrumadaudzums katram cilvēkam var būt individuāls un atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp cilvēka ķermeņa svara un auguma garuma, lietotā uztura (uzņemot daudz šķiedrvielu piemēram, klijas, linsēklas, arī uzņemtā šķidruma daudzums jāpalielina), fiziskās aktivitātes, apkārtējās vides temperatūras.
Noteikti jāpalielina uzņemtā šķidruma daudzumu karstumā un lielas fiziskas slodzes laikā – sportojot, veicot fiziski smagu darbu, kā arī saslimšanas gadījumā, piemēram, caurejas, vemšanas, vai stipras svīšanas gadījumos, taču šādās reizēs labāk noderēs ūdens ar augstāku mineralizācijas pakāpi virs 1,5 g/l un lielāku Na (nātrija) un Cl (hlorīda) saturu.
Fiziskā aktivitāte
Slodze, jo sevišķi karstos ārējās vides apstākļos, var radīt lielu kopējā ūdens zudumu sviedru veidā. Cilvēka svīšanasintensitāte ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem, piemēram cilvēkiem veicot ikdienas aktivitātes ļoti karstā klimatā (tuksnesī), svīšanas intensitāte ir no 0,3 līdz 1,2 litri stundā.Palielināts tauku daudzums organismā nelabvēlīgi ietekmē darbspējas karstumā. Slodzēs, kur ir jāpārvieto savs ķermenis, tukliem cilvēkiem ir lielāks enerģijas patēriņš un siltuma produkcija nekā cilvēkiem ar normālu ķermeņa masu.
Fiziskās slodzes laikā, kas ilgst 30-60 minūtes var izraisīt dehidratāciju – ja netiek uzņemts pietiekami daudz ūdens (jo svīšanas intensitāte var būt 1-1,5 litri stundā) – tas negatīvivar ietekmētu sirds un asinsvadu, termoregulācijas un veiktspējas reakcijas. Galvenais mērķis šķidruma lietošanaipirms fizikās slodzes ir novērst dehidratāciju vai aizkavētdehidratācijas kaitīgo ietekmi fiziskās slodzes laikā, tādēļ svarīgi ūdeni uzņemt 3-6 stundas pirms fiziskās slodzes – 500 ml, kā arī slodzes laikā ik pēc 15 -20 minūtēm, padzeroties apmēram 120 ml un noteikti padomājot par ūdens uzņemšanu pēc slodzes – apmēram 400 -600 ml uz katru zaudēto ūdens zudumu, liecina Amerikas Nacionālās koledžu sporta asociācijai. Tādēļ būtu vēlams nosvērties pirms slodzes un pēc slodzes, lai zinātu, cik tika zaudēts ūdens daudzums slodzes laikā.
Bērniem arī ūdens ir svarīgs
Treniņa vai sacensību dienā šķidruma zudums ir 2%. Ja šķidrums netiek uzņemts vai tiek uzņemts par maz, nākamajā dienā dehidratācija padziļinās un var sasniegt 5%, kas ir bīstami bērna veselībai. Bērni ūdens vietā mēdz dzert saldinātus gāzētos dzērienus. Tie satur lielu cukura daudzumu, vien nieka 350 ml saldinātas limonādes skārdene satur 40gramus cukura (8 tējkarotes), t.i., pārsniedzot Pasaules Veselības organizācijas ieteicamo cukura dienas devu, kā arījāpiezīmē, ka gāzētie ūdeņi ar garšām neremdēs slāpes, bet dos papildus kalorijas, jo apskatot to uzturvērtības informāciju, var redzēt, ka 100 ml šādu minerālūdeņu satur 3 gramus cukura.
Ūdens un liekais svars
Zinātniski apstiprinājies ūdens lietošanas efekts uz taukaudu metabolisma procesiem. Secināts, ka, izdzerot 500 ml ūdens, metabolisma līmenis palielinājās par 30%. Tas sākas desmit minūtes pēc ūdens iedzeršanas, maksimumu sasniedzot pēc 30-40 minūtēm, un efekts saglabājas stundu pēc ūdens lietošanas.
Ūdens un novecošana
Ādas mitrināšanai nepietiek vien ar ārīgu līdzekļu lietošanu. Āda darbojas kā šķidruma rezervuārs un piedalās organismā šķidruma regulēšanas procesos. Vidējas dehidratācijasgadījumā āda ir piesārtusi, sausa, zaudē elastīgumu (elastīguma zuduma gadījumā pastiepta āda plaukstas virspusē lēnāk atgriežas sākuma pozīcijā). Hroniskas dehidratācijas gadījumā āda ātrāk noveco.
Ieskatāmies tualetes podā!
Urīna krāsa var kalpot kā hidratācijas indikators. Proti, pēcurīna krāsas var noteikt, vai uzņemtais šķidruma daudzums irpietiekams jeb tomēr ikdienā tiek uzņemts par maz. “Slinkam” ūdens patērētājam, visticamāk arī urīns būs tumšāks un koncentrētāks. Urīna krāsu var ietekmēt arī citi faktori (uzturs, medikamenti, slimības), kas nav saistīti ar hidratāciju.
Ūdens aptiekas plauktā
„Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone stāsta par aptiekā iegādājamiem produktiem veldzei un normāla šķidruma daudzuma nodrošināšanai organismā. „Arī aptiekā var iegādāties ūdeni. Aptiekā var iegādāties gan gāzēto ūdeni, gan negāzēto, dažādos tilpumos – puslitra, litra un arī pusotra litra tilpumā. Aptiekā ir nopērkami uztura bagātinātāji –putojošās tabletes, ko var lietot dehidratācijas gadījumos. To sastāvā ietilpst dažādi mikroelementi – nātrijs, kas kopā ar kāliju veicina ūdens regulēšanu organisma šūnās, kā arī nodrošina barības vielu iekļūšanu šūnā, nātrija joni piedalās nervu impulsu pārvadē un aktivizē fermentus. Kālijs nepieciešams ne tikai sirdij, bet arī kauliem, gludajai muskulatūrai, optimālai šķidruma bilancei organismā, kā arī normālai nervu sistēmas darbības uzturēšanai. Kālijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem asinsspiediena regulēšanai. Ir arī magnijs, C vitamīns, kalcijs un glikoze, kas nepieciešama šūnu enerģijai. Pat neliels pastāvīgs kālija un magnija deficīts var apgrūtināt ikdienas gaitas, jo rodas tādi simptomi kā krampji, traucēta kuņģu zarnu trakta darbība un parādās sirds un asinsvadu darbības traucējumi. Vasaras karstākajās dienās ir pastiprināta svīšana, tas nozīmē, ka samazinās arī dažādu mikroelementu līmenis organismā. Tāpēc ir līdzekļi, ko var sajaukt kopā ar dzeramo ūdeni un paņemt līdzi izbraukumā vai darba gaitās. Savukārt, ja organisma dehidratācija ir notikusi caurejas dēļ, tad ir ieteicams lietot līdzekli, kurš gan samazinās caureju, gan atjaunos organisma elektrolītu balansu.”
Dzer droši!
Slimības profilakses un kontroles centrs brīdina, pirms padzeršanās īpaši, ja atrodies brīvā dabā, pārliecinies vai dzērienā nav nokļuvusi lapsene vai citi bīstami kukaiņi!
