Iesnu rašanās iemesli var būt dažādi un, atkarībā no tiem, ir svarīgi iesnas pareizi ārstēt, lai gan gūtu vēlamo efektu, gan nenodarītu ļaunu veselībai, piemēram, pārāk ilgi un nevietā lietojot deguna aizlikumu samazinošu līdzekli.
Saaukstēšanās vai alerģisks rinīts? Šis jautājums var radīt apjukumu, taču, farmaceits, aptiekas klientam uzdodot precizējošus jautājums, var tos atšķirt un palīdzēt problēmu mazināt. “Jāņem vērā, ka katram gadījumam nepieciešama sava, vispiemērotākā terapeitiskā izvēle, lai ārstēšana būtu droša un efektīva,” saka farmaceits, “Mēness aptiekas” vadītājs Vadims Brižaņs.
Kā attīstās iesnas?
“Alerģiskās iesnas rodas, ieelpojot vielas, pret kurām organisms ir pastiprināti jutīgs, piemēram, dažādu augu ziedputekšņi, putekļu ērcītes, kaķu blaugznas, kosmētiskie līdzekļi, pelējums. Ieelpojot kādu no alergēnien, tie rada šūnu bojājumu, kā rezultātā izdalās ķīmiskas vielas (arī histamīns), kas izraisa alerģiskā rinīta simptomus.
Savukārt saaukstēšanās iesnu cēlonis ir vīrusu patogēns, kas iekļūst ķermeņa aizsardzības sistēmā. Lai gan daudzi vīrusi izraisa līdzīgus simptomus, galvenie iesnu izraisītāji ir rinovīrusi. Inficējoties ar rinovīrusu, infekcijas daļiņas var nokļūt, piemēram, uz rokām. No tām kontakta ceļā vīrusu var pārnest uz cita cilvēka ķermeni. Pieskaroties degunam vai mutei, vīruss iekļūst organismā.
Alerģiska rinīta un saaukstēšanās salīdzinājums
Simptomi | Alerģiskais rinīts | Saaukstēšanās |
Deguna tūska | Ir | Ir |
Izdalījumi | Dzidri visu laiku | Pakāpeniski kļūst biezi, strutaini |
Iekaisis kakls | Nav | Ir |
Rašanās | Pēkšņi | Pakāpeniski (kakls – deguns – klepus) |
Ilgums | Neierobežots | Aptuveni nedēļu |
Biežums | Visu laiku vai tad, kad ir alergēns | Vienu divas reizes gadā |
Izplatība | Cilvēks ar šādiem simptomiem ģimenē (darbavietā) ir vienīgais | Ģimenes locekļiem (kolēģiem) var būt identiski simptomi |
Kā izvairīties no alerģiskām iesnām un kā tās ārstēt?
“Alerģiska rinīta nepieļaušana ir efektīvāka stratēģija, nekā jau esošu simptomu mazināšana, jo sevišķi, ja alergēns ir zināms. Piemēram, var izvairīties no suņiem vai kaķiem, atteikties no telpaugiem, iespēju robežās palikt telpās ziedputekšņu sezonas laikā vai, ejot ārā, izmantot sejas masku. Var atbrīvoties no visiem paklājiem mājās, uzstādīt augstas efektivitātes gaisa filtrus,” skaidro farmaceits.
Ārstēšanai noderēs jūras ūdens sāls, kas, pareizi lietots, palīdz novērst dažus simptomus, ja to izmanto ikdienas deguna kopšanai, deguna eju tīrīšanai un mitrināšanai, kā arī aizlikta deguna gadījumā, lai palīdzētu izvadīt gļotas, nomierināt sausu, kairinātu vai sāpīgu deguna gļotādu.
Ja divu nedēļu laikā nav uzlabojumu, jāpārtrauc jūras ūdens sāls šķīduma lietošana un jāapmeklē ārsts, lai noteiktu simptomu cēloni.
Alerģisku iesnu ārstēšanai izmanto arī otrās paaudzes antihistamīnus. Salīdzinot ar pirmās paaudzes preparātiem, tie mazāk izraisa miegainību.
“Sezonāla alerģiska rinīta ārstēšana jāpārtrauc pēc simptomu izzušanas un tā jāatsāk, kad atkal parādās simptomi. Savukārt pastāvīga alerģiska rinīta gadījumā var ieteikt ilgstošu ārstēšanu alergēnu iedarbības periodu laikā,” teic farmaceits.
Kas raksturīgs saaukstēšanās vīrusa izraisītām iesnām?
Saaukstēšanos izraisa dažādi vīrusi un biežāk pirmais simptoms ir iekaisis kakls. Sāpes kaklā var būt no vieglas kņudināšanas līdz pat spēcīgām un ļoti traucējošām. Drīz attīstās arī iesnu simptoms, kas sākas kā deguna tecēšana jeb rinoreja. Ar laiku izdalījumi kļūst biezāki, izraisot smagu deguna nosprostojumu. Vēlāk var pievienoties arī klepus.
“Lai pasargātu sevi un citus no saaukstēšanās vīrusa infekcijas, klepot vai šķaudīt vajadzētu elkonī, nevis plaukstā, jo tas novērstu daļiņu nokļūšanu rokās un nodošanu citiem; ikvienam, jo sevišķi vīrusu aktīvās sezonas laikā, ieteicams bieži mazgāt rokas ar ziepēm vai izmantot attīrošu gelu,” norāda Vadims Brižaņs.
Kā palīdzēt aizliktam degunam?
Deguna nosprostojums ir viens no apgrūtinošākajiem saaukstēšanās simptomiem, turklāt nereti deguns tiek šņaukts pārlieku centīgi.
“Visbiežāk aizlikta deguna simptomu mazina, lietojot dekongestantus. Tie sašaurina pietūkušus deguna asinsvadus, atverot nāsis, lai varētu brīvi elpot. Ir gadījumi, kad dekongestanti nav droši lietošanai (ja vien tos nav ieteicis ārsts). Pirms tos lietot, vajadzētu konsultēties ar farmaceitu, ja jums ir, piemēram, sirds slimība, hipertensija, cukura diabēts, vairogdziedzera slimība, urinēšanas problēmas palielinātas prostatas dēļ, ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti.
Svarīgi ir rūpīgi izlasīt dozēšanas norādījumus, lai novērstu nelabvēlīgus efektus. Tāpat jāņem vērā, ka lokāli deguna dekongestanti pēc lietošanas varētu izraisīt īslaicīgu dedzināšanu, šķaudīšanu vai palielinātu šķidruma izdalīšanos no deguna. Lai novērstu infekcijas izplatīšanos, preparāts spreja formā jālieto tikai vienai personai.
Ja dekongestants lietots pārāk bieži vai pārāk ilgu laiku, tas var izraisīt medikamentozo rinītu. Būtu jāpārtrauc lietot lokālos deguna dekongestantus pēc piecām lietošanas dienām un jākonsultējas ar ārstu, ja simptomi saglabājas,” skaidro farmaceits.