Kā ceļojumu plānošana palīdz garīgajai veselībai?

Baltijas valstu pilsoņu noskaņojums attiecībā uz ārvalstu ceļojumiem joprojām ir piesardzīgs, taču vakcinācijas aizsākšana ir devusi zināmu optimismu ceļotājiem, liecina Eiropā lielākā pasažieru un loģistikas uzņēmuma DFDS pasūtītā pētījuma dati par Baltijas valstīm. 

“Ceļotāju noskaņojumu joprojām ļoti ietekmē pandēmija un tāpēc lielākā daļa respondentu Baltijas valstīs tuvākajā nākotnē neplāno ceļot uz ārzemēm. Tomēr daļa ceļotāju cer uz Lieldienu periodu un vasaras brīvdienām – lielākā daļa apsver iespēju realizēt ceļojuma plānus ap šo laiku,” komentē Vaidas Klumbis (Vaidas Klumbys), DFDS komunikāciju vadītājs Baltijas valstīs.

Plānošanas pozitīvā ietekme 

Ceļošana uzlādē teju ikvienu no mums, bet kā varam sevi uzmundrināt šajā periodā, kad vēl nav skaidrības, kad tieši situācija nostabilizēsies? “Plānošanai, tai skaitā atpūtas un ceļojumu, ir pozitīva ietekme uz cilvēka psihi,” skaidro psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere. “Plānošana liecina par sakārtotību, struktūru un tam bieži ir nomierinošs efekts, īpaši trauksmainības un neskaidrības apstākļos.” Pēc psihoterapijas speciālistes teiktā, atpūtas plānošana kā aktivitāte ieskicē pozitīvas nākotnes ieceres, kas var palīdzēt arī cīņā ar nomāktību. Pētījuma dati gan liecina, ka pašlaik 78% Latvijas iedzīvotāji neplāno nākamo 6 mēnešu laikā ceļojumu ārpus valsts robežām un kā galvenos iemeslus minot Covid-19 saslimšanas riskus, valstī pieņemtos ierobežojumus un karantīnas iespējamību, kā arī finansiālo stāvokli.

“Interesanti ir tas, ka aptuveni puse respondentu ir teikuši, ka, beidzoties pandēmijai, viņu ceļošanas paradumi nemainīsies, salīdzinot ar situāciju pirms pandēmijas. Tas norāda, ka, stabilizējoties situācijai, ceļotāju plūsma atjaunosies. Kas mainīsies? Noteikti tiks mainīti pārvietošanās līdzekļi, tāpēc tas ir svarīgs jaunums visai tūrisma nozarei, “ komentē  Klumbis.

Personīgais auto gūst popularitāti ārzemju ceļojumos

Aptaujas dati norāda, ka 57% latviešu, 54% lietuviešu un 60% igauņu šobrīd ir daudz mazāk ieinteresēti ceļot uz ārzemēm salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu.

“Vislielākais pieprasījuma kritums vērojams starp personām vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Visās Baltijas valstīs šī vecuma grupa nākamo pusgadu neplāno ceļot. Tomēr mēs redzam arī pretēju tendenci, kad gandrīz katrs trešais respondents vecumā no 18 līdz 24 gadiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā norādīja, ka viņus pašlaik vairāk interesē ceļošana nekā pirms pandēmijas,” norāda DFDS Baltijas valstu komunikācijas vadītājs.

Atbildot uz jautājumu, kādu transporta līdzekli – autobusu, lidmašīnu, vilcienu vai personīgo transportlīdzekli (automašīnu vai motociklu), respondenti izvēlētos ceļošanai uz ārzemēm, vairākums balsoja par labu personīgajam transportam.

“Mēs redzam, ka 38% latviešu, 45% lietuviešu un 36% igauņu, braucot uz ārzemēm, izvēlētos automašīnu kā savu vēlamāko pārvietošanās līdzekli. Latvieši, no pārējo Baltijas valstu pilsoņiem atšķiras ar to, ka ir visvairāk gatavi ceļot ar prāmi, kas var tikt skaidrots ar samērā plašo ceļojumu piedāvājumu no Latvijas ostām,” rezumē DFDS komunikācijas vadītājs. 

“Tiem, kas ceļo ar automašīnu, prāmji ir ērts līdzeklis, lai nakts laikā nokļūtu Rietumeiropā vai Skandināvijā. Mēs redzam, ka 19% latviešu tagad vairāk izvēlas ceļojumus ar prāmi, un tas ir saprotams – atšķirībā no citiem transporta veidiem uz prāmja var izkāpt uz atklātā klāja, elpot svaigu jūras gaisu vai atpūsties privātā kajītē, pilnībā ierobežojot saziņu ar citiem. Prāmji šobrīd ir transporta līdzeklis, kas ceļotājiem piedāvā papildu drošību, kas labi sader ar ceļošanu privātā automašīnā.”

Kāpēc ceļot ir veselīgi?

Solvita norāda, ka atpūta ir pamatnoteikums cilvēku iekšējo resursu atjaunošanā, kas izskaidro cilvēku vēlmi plānot atvaļinājumus. “Atpūtas brīžos mēs atjaunojam savus fiziskos un garīgos resursus. Atpūtas izpausmes ir ļoti individuālas, vieniem tā ir aktīvā atpūta ar pārgājieniem vai velobraucieniem kalnos, otriem – mierīga vienatnē būšana. Galvenais ir ieklausīties sevī un izprast kas palīdzēs iegūt balansu.” 

Lai arī pandēmijas laikā valsts robežu šķērsošana ir ierobežota, Solvita aicina padomāt par atpūtas plānošanas pozitīvajiem aspektiem, jo tieši robežu šķērsošanai arī var būt simboliska nozīme. “Pati ideja par robežu šķērsošanu var paātrināt šo resursu atjaunošanu, jo nomainām vidi un pārslēdzamies, atslēdzam stresu un pieslēdzam jaunas emocijas.” 

Vaidas Klumbis ceļotājiem atgādina, ka atbilstoši pieprasījumam DFDS piedāvā papildu drošības garantijas – ja ceļojuma biļetes tiek iegādātas iepriekš līdz 28. februārim, bet viņu ceļojuma plāni mainās, datumus var vienreiz mainīt bez maksas.

Zaļā Josta - Reklāma