Izvērtējot A. Čaka ielas eksperimenta starprezultātus, “Gehl” arhitektu biroja eksperti ieteica saglabāt velojoslas, savukārt Satiksmes departaments piedāvāja divus iespējamos risinājumus turpmākai satiksmes organizācijai Aleksandra Čaka ielā un Krišjāņa Barona ielā.
Pirmdien, 5.jūlijā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti uzklausīja Satiksmes departamenta ziņojumu par A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimenta starprezultātiem un iespējamajiem risinājumiem. Satiksmes plūsmas izmaiņu izvērtēšana tika sākta 2020. gada 1. decembrī. No piedāvātajiem risinājumiem, pirmais paredz saglabāt veloinfrastruktūru A.Čaka ielā; otrais – veloinfrastruktūras pārkārtošanu uz Kr.Barona ielu.
Pirmais variants nosaka, ka A.Čaka ielā būtu izveidota pilnvērtīga velo infrastruktūra ar atbilstošiem satiksmes organizācijas risinājumiem, notiktu luksoforu objektu sakārtošana un darbības plāna uzlabošana, sabiedriskā transporta pieturvietās notiktu pielāgošanas pasākumi, atsevišķos Kr. Barona ielas posmos būtu ierobežota tranzīta satiksmes, tranzīta satiksme būtu ierobežota A.Čaka ielā un sāktos mērķtiecīgs darbs sabiedriskā transporta kavējumu mazināšanai.
Kā šī risinājuma priekšrocības eksperti norādīja to, ka A.Čaka ielā būtu izveidota pilnvērtīga velo infrastruktūra, samazinātos sabiedriskā transporta kavējumi, kā arī uzlabotos satiksmes drošība.
Savukārt otrais variants paredz A.Čaka ielā veidot maģistrālā sabiedriskā transporta koridoru ar sabiedriskā transporta joslām. Līdz ar to Kr. Barona iela būtu veidota kā maģistrālais velo savienojums ar atbilstošu satiksmes organizāciju un atbilstošu infrastruktūras sakārtošanu, kā arī, ierobežojot tranzīta satiksmi.
Par šī risinājuma priekšrocībām atzīts tas, ka Kr .Barona iela būtu veidota kā maģistrālais velo savienojums atbilstoši plānošanas dokumentiem, Kr. Barona iela būtu iela ar mierinātu satiksmi, piemērota sabiedriskajam transportam, pastaigām, velo braukšanai, kafejnīcām un veikaliem.
Skaidrojot iespējamos varinatus, Satiksmes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieka vietnieks projektēšanas jautājumos Mārtiņš Slimbahs pastāstīja, ka A.Čaka ielas apkārtnes iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka ar velojoslu izveidi A.Čaka vairāk ir apmierināti gājēji (45% vairāk apmierināti un 42% vairāk neapmierināti) un velosipēdisti (77% vairāk apmierināti un 20% vairāk neapmierināti). Savukārt vairāk neapmierināti ir tie, kuri ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu (30% vairāk apmierināti un 56% vairāk neapmierināti), kā arī privāto auto (60% vairāk neapmierināti un 25% apmierināti).
Aptauju veicis SKDS šā gada jūnijā, pēc departamenta pasūtījuma. Salīdzinot datus ar decembrī veikto aptauju, vērojams, ka neapmierinātība ar velojoslām A. Čaka ielā ir samazinājusies visās četrās minētajās grupās.
Tāpat arī mērīts un monitorēts A. Čaka ielas gaisa kvalitātes un trokšņa līmenis, salīdzināti pārvietošanās veidi, satiksmes kavējumu dati, ceļu satiksmes negadījumu dati un citi rādītāji.
Tostarp eksperimenta gaitu bija uzdots vērtēt arī “Gehl” arhitektu biroja arhitektiem, kas veica konceptuālu izvērtējumu par esošo un iespējamo pastāvīgo risinājumu ieviešanu A. Čaka ielā, kā arī sniegt viedokli par līdz šim ieviestajiem risinājumiem, iespējamiem uzlabojumiem un sniegt priekšlikumus.
Arhitekta biroja pārstāvji norādīja, ka pētījuši gan kā optimizēt satiksmi tajās ielās, kur veidojas sastrēgumi, gan veikuši salīdzinājumu ar Kopenhāgenas ielām, kur satiksme organizēta līdzīgi kā šobrīd Čaka ielā. Eksperti norādīja, ka šādās situācijās vienmēr visneapmierinātākie ir autovadītāji, savukārt mazo veikalu īpašnieki un uzņēmēji parasti ir daudz apmierinātāko, jo iegūst jaunus klientus. Tāpat arhitekti uzsvēra, ka velojoslas atstāšana nodrošinās maksimāli drošu vidi gājējiem, jo mašīnas atradīsies tālu no ietves.
Tostarp eksperti prezentēja arī vairākus satiksmes organizācijas priekšlikumus, piemēram, veikt ikdienas uzlabojumus, pielāgojot velojoslas autobusu pieturām, dalīt braukšanas joslas noteiktos laikos, kā arī ieviest sezonālās joslas. Tāpat eksperti norādīja, ka A. Čaka ielu nedrīkst pētīt kā atsevišķu vienumu, bet tā jāpēta kopumā ar visu satiksmes tīklu, gan meklējot alternatīvus maršrutus, gan domājot par tām sabiedrības grupām, kuras tiek ietekmētas negatīvi.
“Uzturiet šo savu politisko vēlmi, lai tā nemazinās, un es novēlu stāvēt par savām idejām. Turpiniet šo labi uzsākto darbu – mēs šeit jau redzam iestrādes gan CO2 rādītāju samazināšanā, gan mobilitātes rādītāju uzlabošanā. Šie dati ir ļoti labi un turpina uzlaboties, tāpēc turpiniet šo iesākto darbu,” noslēgumā sacīja “Gehl” arhitekte Solvejg Reigstad.
Lēmums par gala risinājumu tiks pieņemts nākamajā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē, 12. jūlijā.
Jau ziņots, ka 2020.gada 1.decembrī sākās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments. Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pieņemtu datos un mērījumos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.
