Izstāde “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e”

0

Zobenu cīņas un citi spraigi sižeti, cilvēka izmēra žurkas, izteiksmīgs, aktieru emocijas paspilgtinošs grims un žesti, krāšņi dekorēti tērpi ir tikai neliela daļa no tā, ko izstādes apmeklētāji ieraudzīs ukijo-e mākslinieku darbos. Tā būs Japānas Edo laikmeta (1603–1868) dzīve caur kabuki aktieru tēlojumu.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas grafikas kolekcijā ir ap 380 eksponātu, no kuriem lielākā daļa ir ukijo-e – grafikas paveids, ko burtiski var tulkot kā “mainīgās pasaules ainas”. Ukijo-e meistari pamatā izvēlējās attēlot kabuki teātra aktierus, skaistas sievietes, sumo cīkstoņus, kareivjus, ainas no vēstures un tautas pasakām, ceļojumu skatus, ainavas, dabu un dzīvniekus, kā arī erotiska rakstura darbus, tādā veidā parādot Edo perioda dinamisko, enerģijas pilno populāro kultūru, kas uzplauka lielākajās Japānas pilsētās.

Kabuki ir tradicionālā japāņu teātra forma, kas radās un attīstījās Edo laikmetā, un apvienoja sevī dziedāšanu, mūziku, deju un drāmu. Līdz ar nō un bunraku teātriem kabuki ir atzīts par vienu no Japānas trim galvenajām klasiskā teātra formām un ir iekļauts UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Kabuki sākotnēji attīstījās kā teātris, kas pauda vidusšķiras jeb tirgotāju intereses, savas izrādes veidojot par sadzīviskām tēmām, vēsturiskiem notikumiem un morāli ētisko problēmu risināšanu. Kabuki teātra aktieru attēlojums bija vispieprasītākais ukijo-e mākslinieku un aktieru cienītāju vidū. Muzeja kolekcijā esošās ukijo-e pamatā saistāmas tieši ar kabuki teātra tēmu – aktieru portreti, sižeti no lugām un skati no izrādēm, aktieri dažādos kostīmos, ieņemot kādu nozīmīgu sava varoņa pozu, un aizkulišu dzīve.

Izstādē galvenokārt apskatāmi trīs 19. gadsimtā ražīgu un komerciāli veiksmīgu ukijo-e autoru darbi – Utagava Kuņisada (歌川国貞 / Utagawa Kunisada, 1786–1865), kurš bija arī viens no vadošajiem tendenču noteicējiem savā jomā, Kuņisadas skolnieks un aktīvs kabuki aktieru attēlotājs Tojohara Kuņičika (豊原国周 / Toyohara Kunichika, 1835–1900) un Utagava Kuņijoši (歌川国芳 / Utagawa Kuniyoshi, 1797–1861), viens no pēdējiem lielajiem Japānas ukijo-e meistariem.

Teksts: Kristīne Milere