Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK) šodien, 10. decembrī, lēma izsludināt ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām. Tas ir pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
10. decembra operatīvie dati liecina, ka Covid-19 gultas vietu noslodze ir sasniegusi vidēji 76%, savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā Covid-19 noslodze sasniegusi pat 90%. Vienlaikus epidemioloģiskās prognozes liecina, ka slimnīcās noslodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt. Pēdējo 7 dienu dati liecina, ka stacionēto pacientu skaits ir palielinājies par 44%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš (dienā vidēji 93 jauni pacienti). Lai gan slimnīcas turpina pārfrofilēt esošās gultas vietas un vēl ir iespējas to darīt un rast citus risinājumus, secināts, ka šobrīd ir nepieciešams izsludināt ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, jo ar pieejamajiem resursiem vairs nav pietiekami.
Ārkārtas medicīniskā situācija nozīmē, ka ārstniecības iestādēm būs plašākas iespējas rīkoties ar resursiem. Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, tātad piesaistīt citu specialitāšu ārstus. Tāpat būs iespējams citādāk plānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama.
Šāds juridisks statuss arī paātrina lēmumu pieņemšanas procesu un VOMK ir plašākas pilnvaras uzdot ārstniecības iestādēm pārvirzīt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus un pacientu plūsmu. Piemēram, ja kādā slimnīcā nevarēs nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, kurus nedrīkst pārtraukt sniegt iedzīvotājiem, tos organizēs citā ārstniecības iestādē. Tāpat 2. un 3. līmeņa slimnīcām būs jāpārņem pacienti no reģionālajām un universitātes slimnīcām, kuru veselības stāvoklis un turpmākā ārstēšanas gaita to pieļaus.
Veselības ministrija arī atbalsta iespēju pacientu plūsmas izsekošanai dot iespēju izveidot reģiona koordinatorus.
Jānorāda, ka jau šobrīd vēl citas slimnīcas ir paudušas gatavību iesaistīties Covid-19 pacientu uzņemšanā, piemēram, Aizkraukles slimnīca ir gatava atvērt 40 Covid-19 pacientu gultas, Ludzas medicīnas centrs – 30, savukārt Dobeles un apkārtnes slimnīca – 16 Covid-19 pacientu gultas. Jau iepriekš lemts par Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības lielāku iesaisti, valdībai piešķirot nepieciešamo finansējumu 15 gultas vietu izveidei. Arī slimnīcas, kur šobrīd tiek stacionēti Covid-19 pacienti, turpina pārprofilēt esošās gultas vietas, pielāgojot tās Covid-19 pacientu aprūpei.
Vienlaikus tāpat kā līdz šim slimnīcas pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju, primāri sniedzot neatliekamo palīdzību. Ja būs nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumus ierobežot plašāk, tāpat kā iepriekš lēmumu apstiprinās valdība.
Attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem, jāuzsver, ka arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Katra ārstniecības iestāde individuāli sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, aicinām sazināties ar Nacionālo veselības dienestu pa telefonu 80001234.
Autors: Anna Strapcāne, VM Komunikācijas speciāliste
