Šogad stājušās spēkā izmaiņas Vakcinācijas noteikumos*, kas paredz elastīgāku iespēju rīcībai ar valsts iegādātajām vakcīnām pret gripu, ja veidojas vakcīnu atlikums. Tādējādi paredzams, ka gan šajā, gan turpmākajās sezonās būs iespējams efektīvāk plānot vakcinācijas pret gripu procesu un veicināt sabiedrības aizsardzību pret smagu slimības gaitu ar gripu, teikts šodien Ministru kabinetā izskatītajā informatīvajā ziņojumā par vakcīnu pret sezonālo gripu iegādi.
2022./2023.gada gripas sezonai ir iegādātas vairāk nekā 109 tūkstoši vakcīnu devas pret gripu 1,4 miljonu eiro vērtībā. Līdz ar to Veselības ministrija aicinājusi valdību indikatīvi saglabāt neizmantoto finansējumu 767 tūkstošu eiro apmērā nozares rīcībā, lai iegādātos vakcīnas pret gripu 2023./2024.gada sezonā.
Jāuzsver, ka pretgripas vakcīna ir derīga tikai vienai sezonai, kā arī vakcinācijas nodrošinātā imunitāte ilgst tikai vienu sezonu. Nākamajai sezonai tiek veidotas un ražotas jaunas pretgripas vakcīnas, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas rekomendēto vakcīnas sastāvu. Papildus jāņem vērā, ka sabiedrības vēlmi vakcinēties ietekmē dažādi blakus faktori, piemēram, gripas izplatība, slimības smagums, Covid-19 izplatība u.c., tādēļ nav iespējams precīzi aprēķināt to pretgripas vakcīnu daudzumu, kāds katrā sezonā būtu pietiekošs riska grupu vakcinācijai un vienlaikus, lai neveidotos gripas vakcīnu atlikums.
Izmaiņas, kas stājušās spēkā šogad, paredz proaktīvi nodrošināt plašākas sabiedrības grupas ar pretgripas vakcīnām, kas iegādātas no valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to, no 1. novembra varētu tikt izskatīta iespēja, atbilstoši pieejamajiem pretgripas vakcīnu apjomiem, valsts apmaksātu vakcināciju pret sezonālo gripu saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām veikt bērniem no 24 mēnešu līdz 17 gadu (ieskaitot) vecumam un iedzīvotājiem vecuma grupā virs 50 gadiem; savukārt no 1. decembra – ikvienam iedzīvotājam.
Jau ziņots, ka ik gadu valsts nodrošina apmaksātu vakcināciju pret gripu bērniem vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem (ieskaitot), grūtniecēm, ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem; ilgstošas sociālās aprūpes centru darbiniekiem, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem, ilgstošas sociālās aprūpes centru klientiem, personām vecumā no 65 gadiem u.c.riska grupu pacientiem.
Parasti gripas sezona vidēji ilgst no oktobra līdz nākamā gada aprīlim. Gripas epidēmija var ilgt no 6 līdz pat 12 nedēļām, bet gripas vīrusu cirkulācija turpinās arī pēc epidēmijas beigām. Tāpēc vakcinācija, īpaši riska grupu pacientiem, ir ieteicama jau rudens sākumā, bet ir iespējama visas gripas sezonas laikā.
Ik gadu ar gripu pārslimo vidēji 10 % no iedzīvotāju populācijas. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas cieš seniori un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, kā arī smaga slimības gaita biežāk iespējama maziem bērni un grūtniecēm. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.
*Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”
