ERGO Drošības indekss: iedzīvotājus ļoti uztrauc valsts drošība

Vairāk nekā puse jeb 54 % Latvijas iedzīvotāju uztraucas, ka Latvija varētu zaudēt savu politisko un ekonomisko neatkarību, 61 % ir noraizējušies par iespējamu Krievijas iebrukumu Latvijā, bet vēl vairāk – 82 % – aptaujāto nopietni satrauc tas, ka ekonomiskā krīze un politiskā nestabilitāte varētu rezultēties valsts pagrimumā, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO Drošības indeksa* rezultāti. Taču pētījums uzrāda ne vien bažas, bet arī iedzīvotāju apņēmību nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu valsti.

No piecām galvenajām jomām, kas analizētas Drošības indeksa pētījumā, tieši valsts stabilitātes un drošības jautājumā šogad vērojams lielākais kritums jeb ļoti krass iedzīvotāju nedrošības pieaugums: -28 Drošības indeksa punkti, salīdzinot ar -14 punktiem 2019. gadā. Vēl lielākas bažas par nacionālo drošību Latvijas sabiedrībā bijušas tikai 2015. gadā, kad šis rādītājs sasniedza -29 punktus. Satraukuma pieaugums nenoliedzami saistīts ar Ukrainā notiekošo karadarbību.

Vienlaikus pētījuma dati apliecina ne vien iedzīvotāju raizes, bet arī rūpes par valsts drošību. Gandrīz katrs piektais ir apdomājis rīcību šajā jautājumā. Proti, 16 % iedzīvotāju ir apsvēruši iespēju stāties Zemessardzē, lai aizstāvētu valsti militāra konflikta gadījumā, bet 3 % jau aptaujas veikšanas brīdī atzinuši, ka ir pievienojušies Zemessardzei.

Pieaug bažas par etniskiem konfliktiem

Uztraukums par to, ka Latvija varētu zaudēt politisko un ekonomisko neatkarību, ir lielāks sieviešu (64 %) nekā vīriešu (53 %) vidū, bet nacionālajā sadalījumā redzams, ka latviski runājošie par to ir vairāk satraukti (67 %) nekā krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji (43 %).

Drošības indeksa pētījums norāda arī uz iedzīvotāju bažām par bēgļu, patvēruma meklētāju un imigrantu skaita pieaugumu (60 %), iespējamiem Krievijas kiberuzbrukumiem (53 %), kā arī par etniskiem konfliktiem Latvijas teritorijā (64 %). Jāpiebilst, ka nedrošība saistībā ar etniskajiem konfliktiem šogad sasniegusi vēsturiski augstāko atzīmi – iepriekšējā Drošības indeksa pētījumā 2019. gadā šis rādītājs bija -2 punkti, bet šogad tas nokrities līdz -26 punktiem. Visvairāk par to nobažījušies seniori, sievietes vairāk nekā vīrieši un krievvalodīgie vairāk nekā latviski runājošie.

Gandrīz trešdaļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka uzskatu atšķirības saistībā ar jautājumiem par karu Ukrainā ir saasinājušas attiecības ar līdzcilvēkiem. 21 % norāda uz attiecību saasināšanos ar paziņām, 9 % – ar ģimenes locekļiem vai radiniekiem, bet 7 % – ar draugiem.

Kas uztrauc visvairāk?

Augstākais negatīvais Drošības indeksa rādītājs valsts stabilitātes un drošības kategorijā ir jautājumā par iespējamo ekonomisko krīzi un/vai politisko nestabilitāti, kas varētu novest pie valsts pagrimuma: -54 indeksa punkti. Šis jautājums uztrauc 77 % vīriešu un 87 % sieviešu, par to visvairāk nobažījušies iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 75 gadiem (88 %), bet nacionālajā sadalījumā – krievvalodīgie (88 %) vairāk nekā latviski runājošie (79 %). Tādējādi 2022. gada Drošības indeksa pētījumā tas kļuvis par vienu no jautājumiem, kas cilvēkos rada lielākās bažas.

Salīdzinoši mazāk iedzīvotājus uztrauc potenciāls Krievijas kiberuzbrukums Latvijai: -6 indeksa punkti. Par to krietni vairāk uztraukušies latviski runājošie (67 %) nekā krievvalodīgie (29 %) iedzīvotāji un sievietes (61 %) vairāk nekā vīrieši (44 %).

Par ERGO Drošības indeksu

*ERGO Drošības indeksa pētījums tiek veikts kopš 2014. gada ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju noskaņojumu piecās kategorijās: valsts stabilitāte un drošība, materiālā un finansiālā drošība, veselība, fiziskā drošība un drošība par darbu. Aptauja pēc pētījumu centra SKDS metodoloģijas šogad veikta jau piekto reizi, tādējādi sekojot līdzi Latvijas sabiedrības noskaņojuma dinamikai un izmaiņām ilgtermiņā. 

ERGO Drošības indeksa dati apkopoti no 2022. gada 31. augusta līdz 2. septembrim, interneta vidē aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Skalā no -100 līdz +100 punktiem kopējais Latvijas iedzīvotāju drošības rādītājs, analizējot visas kategorijas, šogad ir -5 punkti, un tādējādi sasniedz līdz šim augstāko rezultātu.

Zaļā Josta - Reklāma