Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā pirmdien, 2.novembrī, nolemts Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.
Plānots, ka eksperiments ar pagaidu velojoslām tiks sākts decembrī un ilgs līdz aprīlim. Patlaban līdz decembrim Satiksmes departamentam kopā ar Pilsētas attīstības departamentu, “Rīgas satiksmi”, CSDD un citām atbildīgajām iestādēm jāizvērtē un jāievieš labākais un no satiksmes viedokļa drošākais pagaidu risinājums.
“Čaka ielā ir tikko pabeigti remontdarbi, un regulāri tiek saņemti dažādi priekšlikumi, kā šai ielai būtu jāizskatās. Iedzīvotāju interesēs ir, lai iela ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ērta un patīkama, tāpēc mēs aicinājām Satiksmes departamentu ieklausīties arī deputātu skatījumā par šīs ielas nākotni, lai atrastu labāko un piemērotāko variantu. Ielā tiks veikti gan satiksmes intensitātes, gan cita veida mērījumi, lai jau pavasarī mēs varētu veikt eksperimenta analīzi un lemt par tālāko attīstības gaitu,” sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.
Sēdes laikā Satiksmes departamenta vadītājs Vitālijs Reinbahs uzsvēra, ka esošais ielas atjaunošanas projekts paredz tikai seguma atjaunošanu nevis ielas pilnu rekonstrukciju, tamdēļ projektā nav paredzēts mainīt ielas profilu vai paplašināt vai sašaurināt brauktuvi un ietves. Tāpat viņš norādīja, ka projekts arī neparedzēja izvērtēt velojoslu izveides nepieciešamību. Par to ticis diskutēts gan ar projektētājiem, gan ieinteresētajām personām, tomēr, ņemot vērā, ka pastāvēja risks projektu nesākt laikā, no šīs idejas atteicās.
Šobrīd Čaka ielas seguma atjaunošana esot pabeigta, atlicis vien izvietot ceļa zīmes un uzklāt apzīmējumus. Tad nākamgad tiktu veikti darbi pie ielas labiekārtošanas – soliņu uzstādīšana, koku stādīšana un citi labiekārtošanas darbi.
Runājot par velojoslu izveidi Čaka ielā, V. Reinbahs norādīja, ka, pieņemot šādu lēmumu, jāņem vērā arī attīstības stratēģijā noteiktās prioritātes. Tās paredz, ka galvenais satiksmes dalībnieks ir gājējs, tad velobraucējs, tad sabiedriskais transports, privātais transports un tikai tad kravas transports. Viņš sacīja, ka modelējot iespējamos scenārijus, tehniski ir iespējams izveidot velojoslas, jo gan brauktuves, gan ietves platums to atļauj, tomēr arī norādīja, ka, atbilstoši normatīvajiem aktiem, Čaka iela nekad nav bijusi plānota kā maģistrālā velo iela, bet gan sekundāras nozīmes iela. Esot arī izskatīts variants veidot velojoslas uz ietves, tomēr šī ideja atmesta, ņemot vērā esošo ietvju platumu, labiekārtojuma elementus, ceļa zīmju un luksoforu izvietojumu, jo tam nepietiek vietas.
Izveidojot velojoslas uz brauktuves, galvenie ieguvumi būtu centra savienojums ar Purvciemu, velobraucēju skaita pieaugums, izplūdes gāzu samazinājums un vizuālais ielas uzlabojums, tomēr tai pašā laikā būtu arī negatīvā ietekme. Iespējamie negatīvie aspekti būtu – sabiedriskā transporta kavēšanās un sabiedrības iespējamā negatīva reakcija, transporta plūsmas kapacitātes kritums un sastrēgumu pieaugums citās ielās.
Arī “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Jānis Golubevs velojoslu ieviešanu Čaka ielā vērtēja skeptiski. Viņš uzsvēra, ka pilsētas attīstības plānā šī iela nav paredzēta velojoslu ieviešanai, tāpēc to izveidi vērtē kā kritisku. Tāpat Golubevs atsaucās uz CSDD auditu, kurā konstatēts, ka, ņemot vērā ielas konfigurāciju, nav saredzēta iespēja veidot normatīvajiem aktiem atbilstošas velojoslas. Tostarp pēc Golubeva teiktā, 46% pasažieru Rīgā pārvietojas izmantojot sabiedrisko transportu, bet tikai 2-3% ar velotransportu.
Savukārt apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Oto Ozols uzsvēra, ka runa nav tikai par veloinfrastruktūru, bet par pilsētas attīstību kopumā. Viņš norādīja, ka iela nav patīkama ne dzīvošanai, ne tirdzniecībai, tāpēc tieši sabiedriskā transporta uzņēmumiem būtu jāiestājas par patīkamu gājēju pārvietošanos šajā ielā.
