Deputāts Eglītis: Latvija atbalsta pieeju, ka lielās starptautiskās korporācijas maksā nodokļus peļņas gūšanas vietā

0

Latvija atbalsta pieeju, ka lielajām starptautiskajām korporācijām jāmaksā nodokļi peļņas gūšanas vietā, kā arī jāatklāj informācija par nodokļu maksājumiem, aģentūrai LETA norādīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Gatis Eglītis (JKP).

Minētais jautājums aktualizējās pēc britu laikraksta “The Guardian” vēstītā, ka 12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī. 

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām – tādas kā “Apple”, “Facebook” un “Google” – izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka šī situācija ir delikāta, jo Latvija atbalsta šo principu lielo korporāciju nodokļu maksājumiem, taču attiecīgā nostāja balsojumā ieņemta, lai nesamazinātu Latvijas ietekmi uz nodokļu jautājumu izskatīšanu ES kopumā. Latvija atbalsta to, ka lēmumi par nodokļiem ES tiktu pieņemti vienprātīgi, savukārt attiecīgā jautājuma izskatīšanai tika piemērota nepareiza juridiskā procedūra, kas šādu pieeju neparedz, norādīja politiķis.

Eglītis piebilda, ka Latvijas “holdingu režīms” ir pietiekami konkurētspējīgs. 

Politiķis arī atzina, ka valsts atbildīgajām iestādēm nākotnē skaidrāk jāsagatavo informācija par tik būtiskiem jautājumiem, lai Ministru kabineta un Eiropas lietu komisijas rīcībā būtu atbilstošas ziņas pirms lēmumu pieņemšanas. 

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) līdzīgi norādījis, ka jautājumā par Eiropas digitālā nodokļa pieņemšanas procedūru Latvijai ir bažas zaudēt suverēnās tiesības lemt par savu nodokļu sistēmu.

Viņš uzsvēra, ka Latvija iestājas par lielo uzņēmumu peļņas atklāšanu. Reizē premjers norādīja, ka “mēs nevaram atbalstīt sistēmu, kurā paši nevaram lemt par saviem nodokļiem”. Kariņš norādīja, ka, lai digitālais nodoklis būtu efektīvs, tāds būtu jānosaka visā ES teritorijā.

Finanšu ministrija (FM) iepriekš skaidroja, ka Eiropas Komisija šo direktīvu, kas tieši skar tiešo nodokļu jomu, ir izvēlējusies virzīt, pamatojoties uz vispārējo, kad balsošana notiek pēc kvalificētā balsu vairākuma, nevis specifisko nodokļu kārtību, kad balsošana notiek uz vienprātības pamata.

“Jautājumi, kas skar tiešo nodokļu jomu, ir jāskata ECOFIN padomei, ievērojot arī vienprātības noteikumu, kas attiecas uz balsošanas kārtību. Latvijas pozīcija ir pilnībā balstīta uz Eiropas Padomes Juridiskā dienesta atzinumu, kurā norādīts, ka Eiropas Komisijas izvēlētais priekšlikuma juridiskais pamats ir neatbilstošs, un, līdzīgi kā pārējie nodokļu jautājumi, jāskata atbilstoši speciālajai likumdošanas procedūrai,” norāda FM.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka Latvija iestājas par vienprātības saglabāšanu nodokļu jomā, jo ir jāņem vērā valstu ekonomiskās attīstības līmenis, struktūra un noteiktie mērķi. Pēc FM skaidrotā, mazākām ES dalībvalstīm tā ir vienīgā iespēja nodrošināt savu nacionālo interešu pārstāvību un aizstāvību.

“Ir būtiski, lai neveidotos precedenti, kas to neievēro. Turklāt ES darbojas efektīva sistēma, kas izvērtē nacionālos nodokļu režīmus, un, ja kāds no tiem tiek atzīts par tādu, kas nelabvēlīgi ietekmē citas ES dalībvalstis, tas tiek koriģēts vai atcelts,” norāda FM.