Nieka asins stobriņā tik daudz informācijas! Centrālās laboratorijas ārsti JANU OSĪTI tas it nemaz nepārsteidz, jo bioķīmijas pasaulē viņa ir savējā. Pēdējo pāris gadu laikā gan nācies izturēt pamatīgu slodzi, tomēr darbs laboratorijā viņaiaizvien šķiet aizraujošs un daudzveidīgs. Ikvienam noderīgi ir ārstes padomi, kā pareizi sagatavoties laboratorisko testu veikšanai.
Laboratorijas ārsts – tā nav ļoti izplatīta specialitāte, tāpēc priekšstatu par šāda darba īpatnībām var gūt, vienīgi jautājot pašam ārstam. Jana saka: „Laboratorijas ārsts ir ārsts, kam patīk tehnoloģijas, patīk ieviest jaunudiagnostiku, visu laiku sekojot līdzi inovācijām. Laboratorijas ārsts pastāvīgi strādā kopā ar klīnicistiem, piedalās arī zinātniskos pētījumos. Laboratorijai ir plašs un daudzveidīgs pacientu loks, ir sadarbība ar studentiem, rezidentiem, dažādu specialitāšu ārstiem – neirologiem, endokrinologiem, kardiologiem, jebkurascitas nozares ārstiem. Nekad neatsaku piedalīties zinātniskajos darbos.”
Janas Osītes mamma visu mūžu bija saistīta ar mikrobioloģijas jomu, tāpēc laboratorijas vide arī Janainebija sveša. Pabeidzot medicīnas studiju sesto kursu, noslēguma darba tēma bija saistīta ar laboratoriju, un tam sekoja lēmums pievērsties laboratorijas ārsta darbam.
„Man patīk inovācijas un to ieviešana, ar interesi sekoju līdzi jaunumiem, daudz lasu. Laboratorijā strādāju ar visām medicīnas jomām, un tas ir ļoti interesanti. Darbs rosina vairāk un plašāk izglītoties dažādās medicīnas novitātēs. Šeit ārstam nav tik tiešas saskares ar pacientiem, strādāju galvenokārt ar ārstiem – konsultēju, kopā ar kolēģiem palīdzam ieviest jaunas analīžu tehnoloģijas. Bez laboratorijas šodien nekādi nevar iztikt! Arī Covid-19 pandēmija to pierādīja.”
No sendienām līdz tagadnei
Izmeklējumu nepieciešamība bijusi apzināta jau Avicennas un Sokrāta laikos, varbūt pat agrāk. Senatnē ķermeņa izdalījumus ārsti pētīja pēc izskata, smaržas, dažreiz arī garšas. Var uzskatīt, ka mūsdienu laboratorijas izmeklējumus aizsāka Paracelzaizmeklējums, ko viņš veica XVI gadsimtā. Nākamais lēciens šajā jomā noticis XVII gadsimta otrajā pusē. Antonijs van Lēvenhuks izgudroja mikroskopu, kas ļāva redzēt vispirms asins šūnas un pēc tam mikroorganismus. Mikroskops izrādījās vitāli nepieciešams šūnas struktūras izpētē, kas ar laiku kļuva ārkārtīgi palīdzoša dažādu slimību ārstēšanā. „Laboratorijas izmeklējumu attīstības vēsturi varu stāstīt bezgalīgi ilgi. Zinātnes progresa rezultātā mūsdienu medicīnā pieejams milzīgs moderno tehnoloģiju metožu arsenāls, ko apvieno termins laboratorijas diagnostika – fizikālās un ķīmiskās, bioķīmiskās un bioloģiskās pētniecības metodes, kas ļauj analizēt bioloģisko šķidrumu un cilvēka audu sastāvu un īpašības, kā arī identificēt patogēnus jeb slimību izraisītājus. Vispārējā praksē laboratoriskā izmeklēšana ir pirmajā vietā starp visiem diagnostiskajiem izmeklējumiem gan lietošanas biežuma, gan sniegtās informācijas apjoma ziņā. Analīzes rezultātu ticamība ir atkarīga no laboratorijā izmantoto testu, reaģentu, aprīkojuma kvalitātes. Lepojos, ka mums ir viens no modernākajiem aprīkojumiem pasaulē, kas paredzēts medicīnas laboratorijām! Svarīga loma, protams, ir darbinieku atbildībai un profesionalitātei – mūsu laboratorijā nav neviena, kurš neatbilstu augstākajiem profesionalitātes rādītājiem,” ar lepnumu par kolēģiem saka Jana Osīte.
Pandēmijas rūdījums
Vērtīgu pieredzi un grūdienu laboratorijas darba pilnveidošanai deva sarežģītais pandēmijas laiks. „Pieredze ir milzīga! Pandēmijas laikā sākām straujiattīstīt molekulāro diagnostiku, turklāt bija nepieciešams arī paplašināt laboratoriju. Pandēmija nedeva laiku sagatavoties. Var teikt, ka līdz pat šim pavasarim, kad paraugu skaits samazinājās, dzīvojām laboratorijā, jo ar24 stundu diennakti bija par maz – vajadzēja spētsagādāt statistikas datus, ko valsts katru rītu gaidīja, bija jābūt pilnīgi pārliecinātiem par to, ko darām. Taču nevienu brīdi nedomājām par to, cik smagi strādājam.Visi sadarbojamies kā viena ģimene,” saka Jana un piebilst, ka arī pašreiz ir darba ir pilnas rokas, joCentrālā laboratorija strauji paplašinās un aizvien cenšas ieviest kaut ko jaunu.
Ģimene šo laiku izturēja godam – neslimojot. Janas veselības recepte ir vienkārša: nedomāt par to, ka vari saslimt, un ievērot visus epidemioloģiskās drošības noteikumus.
Lai gan dakteres ģimenē darbīgi un aizņemti ir visi, tomēr izdodas atrast laiku, lai kopā atpūstos. Darbdienas esot dinamiskas – telefoni, datori, kolēģi, taču, kad abiem ar vīru ir brīvs brītiņš, viņi vienmēr cenšas pavadīt laiku kopā ar bērnu – apskatīt Latvijas pilsētas, ceļot, būt dabā, kur maz cilvēku un var izbaudīt mieru un klusumu. Vasarā ģimene labprāt atpūšas pie jūras. „Kad saproti, ka laime ir blakus, nekādi lieli izklaides pasākumi nav vajadzīgi,” atzīst ārste.
14 vērtīgi padomi, kā sagatavoties laboratorijas apmeklējumam
Jana Osīte ir pārliecināta: ja nebūs precīzi noteiktas diagnozes, nebūs arī veiksmīgas ārstēšanas. Ārstam ir rūpīgi jāpārbauda pacienta veselības stāvoklis, jānosaka viņa problēma, balstoties uz novēroto klīnisko ainu un, protams, medicīniskajiem datiem, kas nepieciešami slimības diagnostikā. Svarīgs posms šajā ķēdē ir mūsdienīgas laboratorijas metodes pacienta izmeklēšanā. Taču ikvienam pacientam ir svarīgi arī pašam dot savu artavu – pareizi sagatavoties izmeklējumam, lai analīžu rezultāti būtu patiešām precīzi. Ārste uzsver: „Testu veikšana ir atbildīgs solis.”
Lūk, ko svarīgi ņemt vērā!
• Izņemot ārkārtējas situācijas, 8–12 stundas pirms ierašanās laboratorijā nevajadzētu ēst.
• Iepriekšējās dienas vakarā var ieturēt vieglas vakariņas, nelietojot uzturā bietes, burkānus un citus krāsojošus dārzeņus un ogas.
• Ieteicams atteikties no pikantiem, ceptiem, taukainiem ēdieniem, arī no alkohola lietošanas vismaz divas dienas pirms laboratorijas apmeklējuma.
• Divpadsmit stundu atturēšanās no ēšanas nodrošina kvalitatīvus rezultātus izmeklējumiem, kas saistītas ar aknu un citu fermentu rādītājiem, lipīdiem, glikozes regulēšanu, elektrolītiem, hematoloģiju, piemēram, dzelzs līmeni asinīs, nieru testiem, piemēram, urīnvielu.
• Nav vēlams veikt testus, kad organisms ir atūdeņots jeb dehidratēts, jo tas var ietekmēt, piemēram, elektrolītu patiesā līmeņa raksturojumu organismā (nātrija, kālija un citu vielu daudzumu).
• Analīžu nodošanas dienā dzert var tikai tīru, negāzētu ūdeni, nedrīkst lietot arī kafiju, tēju, sulu.
• No rīta līdz laboratorijas pārbaudei ir stingri aizliegts smēķēt. Nikotīns nokļūst asinsritē un ar asins plūsmu sasniedz virsnieru dziedzerus, kur notiek galvenā hormonu sintēze, kas savukārt ietekmē asins bioķīmisko analīžu rezultātus.
• Pirms asins nodošanas ir jāatsakās arī no košļājamās gumijas lietošanas. Tā kā košļājot smadzenes sāk ražot gremošanas fermentus, kas ir no hormoniem atkarīgs process, košļājamā gumija sabojās gan bioķīmisko, gan hormonu analīzi.
• Ja dienu pirms laboratorijas testu veikšanas lieto aspirīnu, dažus nesteroīdos vai pretiekaisuma līdzekļus, tie var samazināt trombocītu skaitu asinīs.
• Lietoti diurētiskie līdzekļi izraisa asins sabiezēšanu.
• Antibiotikas, sulfonamīdi, pretsāpju līdzekļi (īpaši analgīns), tirostatiskie līdzekļi un steroīdu hormoni samazina leikocītu skaitu asinīs.
• Pirms došanās uz laboratoriju jāatceļ sporta treniņi un jebkuras citas fiziskās aktivitātes, jo tās testu priekšvakarā noteikti ietekmēs izmeklējumus.
• Ja uz laboratoriju iets raitā solī, pirms analīžu paraugu ņemšanas vajadzētu atgūt elpu, mierīgi pasēdēt 20 minūtes.
• Novērojot dinamiku, jāņem vērā konkrētās medicīnas laboratorijas izmeklējumi, lai rezultātu interpretācija nesarežģītu diagnozes noteikšanu, slimības gaitas novērtēšanu un ārstēšanas stratēģijas izvēli. Tas nozīmē, ka ārstēšanas periodā analīzes vajadzētu veikt vienā un tajā pašā laboratorijā (vai tās filiālēs).
Sagatavoja Ludmila Vīksna
