Ārlietu ministrs: NATO samitā dalībvalstu līderi demonstrēja politisko vienotību

0
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirms Ministru kabineta ārkārtas , kurā tiks izskatīti ar valsts budžeta likumprojektu saistītie jautājumi.

NATO samita laikā dalībvalstu līderi ir demonstrējuši politisko vienotību, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Jau ziņots, ka, neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprināja jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka alianses dalībvalstu līderi runājuši gan par to, ka NATO ir jāstiprina, gan ka aliansei ir jāsaglabā vienotība, tāpat norādīts uz nepieciešamību aliansei uzlabot savas spējas.

“Daudzi gaidīja drāmu, bet notika taisni otrādi. Ņemot vērā aizvadīto nedēļu laikā izskanējušos viedokļus, ka NATO samita laikā varētu būt gaidāmi nepatīkami pārsteigumi, pārsteigums varētu būt tas, ka samits noritēja atklātā, konstruktīvā un pozitīvā gaisotnē. Turklāt visi lēmumi, kas bija jāapstiprina, tika apstiprināti bez diskusijām,” norādīja Rinkēvičs.

Aicināts atbildēt uz jautājumu, kā noritēja sarunas ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu un vai izkristalizējās iemesli, kāpēc prezidents solījās neatbalstīt Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, ministrs uzsvēra, ka viņam nebija šaubu, ka risinājums tiks panākts.

“Mums nav šaubu par mūsu aizsardzības plānu pašu pamatu. Pārskatītie plāni tika apstiprināti, politiskie šķēršļi ir noņemti, tiks pabeigtas formalitātes un mēs varēsim ļoti mierīgi dzīvot tālāk un darboties režīmā, kāds būs paredzēts attiecīgajos plānošanas dokumentos,” sacīja ministrs.

Tāpat ministrs norādīja, ka pamatā “varam būt gandarīti par progresu, kāds ir panākts samitā, un par lēmumiem, kas ir pieņemti”. Pieņemtajā deklarācijā atspoguļojas dalībvalstu atbalsts politikai, kas nosprausta 2014.gadā, tādējādi demonstrējot politisko vienotību.

Kā ziņots, NATO dalībvalstu līderi pulcējās Londonā, lai atzīmētu alianses dibināšanas 70.gadadienu, tomēr samits solījās būt saspringts vairāku iemeslu dēļ. 

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem. 

Pirms izlidošanas uz NATO samitu Londonā Erdoans paziņoja, ka apspriedīs šo jautājumu ar Polijas un Baltijas valstu līderiem samita gaitā.

Stoltenbergs neatklāja, kā izdevies pārliecināt Erdoanu atbalstīt plānus.

“Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums “Tautas aizsardzības vienības”),” teica Stoltenbergs.

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas “netika konkrēti skatīts”, sacīja Stoltenbergs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts”.

NATO 70.gadadienai veltītā samita noslēgumā dalībvalstu līderi izdevuši kopīgu paziņojumu, no jauna apliecinot savstarpējās saites, neskatoties uz asajiem strīdiem par tēriņiem un stratēģiju pirms samita.

“Lai paliktu droši, mums uz nākotni jāskatās kopā,” teikts paziņojumā, atzīstot Ķīnas radītos izaicinājumus un solot “spēcīgāku rīcību” pret terorismu.

29 dalībvalstu līderi pēc samita Votfordā pie Londonas paziņojumā apliecināja “mūsu nopietno apņemšanos, kā noteikts Vašingtonas līguma 5.pantā, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam ir jāuzskata par uzbrukumu mums visiem”.

Stoltenbergs paziņoja, ka “mēs stāvam kopā, visi par vienu un viens par visiem. Mūsu apņemšanās pildīt 5.pantu, mūsu alianse kolektīvās aizsardzības pantu, ir dzelžaina”.