Aptaujā noskaidrots, kas mudinātu Baltijas valstu iedzīvotājus pāriet uz elektromobiļiem

No visiem Baltijas valstu iedzīvotājiem tieši lietuvieši visbiežāk izvēlas ilgtspējīgākus transporta līdzekļus un mājokļus, kur iespējams uzlādēt elektromobiļus, atklāts aptaujas rezultātos, kas veikti pēc Schneider Electric pasūtījuma.

Uz elektrisko transportlīdzekli tuvākajā laikā vēlētos pāriet 19% aptaujāto lietuviešu, 13% latviešu un 12% igauņu. Taču vispopulārākā Baltijas valstu iedzīvotāju izvēle ir hibrīdauto. Iegādāties šāda tipa automašīnu apsvērtu 38% aptaujātolietuviešu, 26% latviešu un 29% igauņu.

Iegādāties hibrīdauto biežāk apsver tieši lielo pilsētu iedzīvotāji – šāda tipa transportlīdzekli plāno iegādāties 47% Viļņas, 31% Rīgas un 34% Tallinas aptaujāto iedzīvotāju.

“Baltijas valstīs elektromobiļu popularitāte neaug tik strauji. To izrāvienu kavē pieaugušās elektroenerģijas cenas, mazattīstītais uzlādes staciju tīkls, īpaši mikrorajonos, un elektromobiļu augstās cenas. Tāpēc pagaidām mūsu reģionaiedzīvotāji vairāk sliecas izvēlēties piesardzīgāku variantu – hibrīdauto, kura ekspluatācija sagādā mazāk neērtību.Pārsteidz, ka daudzi mūsu reģiona iedzīvotāji joprojām mēdz izvēlēties dīzeļdzinējus, lai gan to popularitāte un īpatsvars Eiropas tirgū ar katru gadu ievērojami samazinās,” teic Gatis Arājums, Schneider Electric produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs.

Pat 26% Igaunijas, 22% Latvijas un 19% Lietuvas respondentu apsvērtu iespēju tuvākajā laikā iegādāties auto ar dīzeļdzinēju. 13% aptaujāto latviešu, 17% igauņu un tikpat daudz lietuviešu apgalvo, ka apsvērtu iespēju iegādāties benzīna automašīnu. Savukārt 29% aptaujāto lietuviešu, 41% latviešu un 32% igauņu tuvākajā laikā neplāno iegādāties nekādu automašīnu.

Uzlādes stacija pieejamība ir svarīgs faktors, izvēloties nākotnes mājokli

Lai arī elektromobiļa iegāde tuvākajā laikā lielajam vairumam Baltijas valstu iedzīvotāju vēl nav prioritārs jautājums, uzlādes stacija kļūst par ļoti svarīgu faktoru, izvēloties jaunu mājokli. Pat 52% aptaujāto lietuviešu apgalvo, ka, ja šodien iegādātos jaunu māju, būtu svarīgi, lai tajā būtu uzstādīta uzlādes stacija. Savukārt Latvijā šī iespēja ir aktuāla 35% aptaujāto iedzīvotāju, Igaunijā – 31%.

“Aptaujas dati atklāj jaunu tendenci nekustamā īpašuma tirgū: iedzīvotājiem uzlādes stacija kļūst par arvien svarīgāku kritēriju, izvēloties mājokli, īpaši lielajās pilsētās. Pat 58% aptaujāto Viļņas iedzīvotāju, 44% Rīgas un 35% Tallinas iedzīvotāju vēlētos iespēju uzlādēt elektromobili mājās. Šī tendence ir aktuāla visiem reģiona nekustamo īpašumu attīstītājiem,” stāsta Gatis Arājums.

Līdz šim, pēc Gata Arājuma teiktā, visās trīs Baltijas valstīs lielāka uzmanība pievērsta ātrās uzlādes staciju tīkla attīstībai lielpilsētu ielās, ceļmalās un autostāvvietu zonās, nevis dzīvojamajās un biroju ēkās.

“Tas var aizkavēt e-mobilitātes attīstību reģionā un valstu saistību izpildi klimata pārmaiņu jomā. Transports un ēkas ir divi lielākie gaisa piesārņotāji, kas rada vislielākās CO2 emisijas. Viedās digitālās tehnoloģijas, piemēram, „EcoStruxure foreMobility” ekosistēma, tiecoties pēc ilgtspējas, var radīt pozitīvas pārmaiņas abās šajās jomās. Ar to viedais uzlādes tīkls atšķiras no ātrās uzlādes tīkla. Šīs tehnoloģijas palīdz saglabāt stabilitāti un izvairīties no elektrības tīkla pīķiem, ietaupīt enerģiju, samazināt uzlādes izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi. Turklāt viedais uzlādes tīkls spēs palīdzēt tikt galā ar tīkla nestabilitātes izaicinājumiem tajās ēkās, kas pašas ražo enerģiju no atjaunojamiem avotiem,” turpina Gatis Arājums.

Baltijas valstu iedzīvotāji sagaida valsts atbalstu un lielāku uzlādes staciju pieejamību

Ātrāku un raitāku pāreju uz jaunu e-mobilitātes ēru var veicināt tikai valsts atbalsts elektromobiļu pircējiem un labi attīstīts uzlādes staciju tīkls ne tikai uz ielām, bet arī ēkās, – atklātsBaltijas valstīs veiktajā aptaujā.

Patlaban Lietuvā privātpersonas, iegādājoties mazāk piesārņojošu automašīnu, var saņemt līdz 5000 eiro kompensāciju, juridiskās personas – līdz 4000 eiro, savukārt no nākamā gada komersantiem tiks piemērots vēl lielāks atvieglojums: uzņēmumiem, kas iegādāsies elektromobiļus, tiks piemērota 0% PVN likme. Latvijā privātpersonas, iegādājoties jaunu elektromobili, var saņemt atbalstu 4500 eiro apmērā, bet,iegādājoties lietotu elektromobili, 2250 eiro apmērā. TāpatLatvijā tiek izmaksāta 1000 eiro kompensācija, ja vecā automašīna tiek nodota pārstrādei. Igaunijā šobrīd nav valsts atbalsta pasākumu elektromobiļu iegādei, taču valdība plāno ieviest stimulējošu paketi nākamgad.

Kā otru svarīgāko priekšnoteikumu Baltijas valstu iedzīvotāji nosauc plašāku uzlādes staciju pieejamību biroju un dzīvojamajās ēkās, tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās. To norādījuši 49% Lietuvas, 32% Latvijas un 36% Igaunijas respondentu. Uzlādes staciju trūkumu kā problēmu izceļ ne tikai lielo pilsētu, bet arī mazāku pilsētu iedzīvotāji, kur pie daudzdzīvokļu mājām nav iespēju uzlādēt elektromobiļus.

“Ēku loma pārejā uz elektrotransportu būs noteicošā visā pasaulē. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai uzlādes staciju infrastruktūru savā dizainā iekļautu ne tikai nekustamo īpašumu attīstītāji, bet arī pašvaldības, pilsētplānotāji un elektroenerģijas piegādātāji.Tikmēr Baltijas valstīs uzlādes staciju tīkla attīstība ēkās ir atkarīga no privāto investoru iniciatīvas. Tomēr līdz 2030.gadam ap 70% no visiem elektromobiļiem tiks lādēti ēkās – tas ir liels izaicinājums un mums vajadzētu gatavoties tam jau šodien,”uzsver Gatis Arājums.

Schneider Electric aptauju 2022. gada septembrī veicauzņēmums “The Norstat”. Aptaujas laikā trīs Baltijas valstīs aptaujāti 3000 respondentu vecumā no 18-74 gadiem.

Zaļā Josta - Reklāma