Ceturtdien, 1. jūlijā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja izskatīja un apstiprināšanai Rīgas domes sēdē nolēma virzīt Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programmu, kā arī Rīgas mobilitātes vīziju un dizaina koncepcijas Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas laukumam un Kristapa ielas un Melnsilu ielas krustojumam.
Rīgas mobilitātes vīzija atspoguļo pilsētvidi Rīgā pēc aptuveni 30 gadiem, ja pilsētā tiks īstenota mērķtiecīga un ilgtspējīga mobilitātes politika. Tā balstās uz pieciem “atslēgas soļiem”, kuros mērķtiecīgi strādājot, jau tuvākajā laikā Rīgas pilsētā ir iespējams nodrošināt tādu mobilitātes sistēmu, kas veicinās ikdienas dzīves kvalitātes paaugstināšanos.
Sabiedriskais transports kā mugurkauls
“Jau šodien Rīga piedāvā plašu sabiedriskā transporta klāstu, augstas kvalitātes sliežu transportlīdzekļu izvēli un sabiedriskā transporta izmantošanas kultūru. Galvenais solis ir balstīties uz šīm kvalitātēm, turpinot attīstīt sabiedrisko transportu kā Rīgas mobilitātes mugurkaulu. Tajā pašā laikā tehnoloģijas aizvien vairāk integrēsies mūsu ikdienas dzīvē, ievērojami sekmējot transporta attīstību Rīgā.”*
Uz cilvēkiem orientēta mobilitāte
“Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā Rīga jau ir nolēmusi likt cilvēkus pirmajā vietā, “mobilitātes piramīdā” par prioritāti nosakot gājējus un velosipēdistus. Atslēgas solis ir vienkārši sekot šai piramīdai, strādāt ar to un īstenot projektus, lai Rīga 2050. gadā kļūtu par daudz labāku pilsētu pastaigām un riteņbraukšanai.”*
Sabalansēta attīstība
“Cilvēku mobilitātes izvēles ir cieši saistītas ar urbāno struktūru. Koncentrējiet dzīvi un esiet attapīgi, nosakot attīstības robežas, lai samazinātu pilsētas izplešanos. Rīgā, kur iedzīvotāju skaita pieaugums tuvākajos gados nav sagaidāms un kur telpa attīstībai ir pieejama centrālajos rajonos, tas būs izdevīgi. Tāpat “limita noteikšana” attiecas arī uz automašīnu stāvvietām un ielu telpas pārvaldību.”*
Pievilcīga pilsētvide ikdienas dzīvei
“Rīgai 2050. gadā saviem iedzīvotājiem ir jānodrošina visaugstākās kvalitātes pilsētvide. “Īsu attālumu pilsēta” ir labāka pilsēta dzīvošanai. Tā ir pilsēta, kurā lielu lomu var spēlēt staigāšana un riteņbraukšana. Īsas distances ir saistītas ar kompaktu attīstību, blīvumu un labu teritorijas plānošanu. Tāpat īsās distances ir saistītas arī ar visu apkaimju augstas kvalitātes publiskajām ārtelpām, radot pievilcīgus vietējos galamērķus.”*
Sadarbība
“Rīgā ir liels skaits vietējo uzņēmumu, izglītības iestāžu un kultūras iestāžu.Turklāt iedzīvotāji ir vērtīgs resurss lēmumu pieņemšanas procesos. Labāku ikdienas dzīvi 2050. gadā var sasniegt tikai ar kopīgiem centieniem un kopīgu vīziju.”*
Katrs no atslēgas soļiem Rīgas mobilitātes vīzijā atainots no esošās situācijas un nākotnes perspektīvas, kā arī dota iedvesma posmiem un aktivitātēm, kuras jāīsteno, lai vīziju ieviestu.
“Daudzus gadus pilsētas ir plānotas, fokusējoties uz cilvēku pārvietošanu no pilsētas centra uz zaļajām zonām priekšpilsētās un nodrošinot automašīnu vieglāku piekļuvi uz pilsētas centru un no tā. Tā rezultātā izveidojušās mazapdzīvotas centrālās zonas un automašīnu dominēšana publiskā ārtelpā. Vai Rīga 2050. gadā varētu kļūt par pavisam citādāku pilsētu? Es ticu, ka Rīga būs ilgtspējīgāka, kompaktāka un sociāli saskanīgāku pilsēta. Pilsēta ar publiskām ārtelpām tās pamatā, kas cilvēkiem piedāvā dažādas satikšanās iespējas. Pilsēta, kas atdod iedzīvotājiem daļu viņu vērtīgā laika. Pilsēta, kas piesaista dzīvot, strādāt un viesoties tajā, pateicoties tās augstās kvalitātes pilsētvidei, ērtajai piekļuvei galamērķiem un efektīviem, ērtiem mobilitātes risinājumiem,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
Rīgas mobilitātes vīziju papildina konceptuālie dizaini divām teritorijām: Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas laukumam un Kristapa-Melnsila ielu krustojumam, kas uz praktisku piemēru pamata palīdz izprast, kā Rīgas mobilitātes vīzijā noteiktos principus iespējams pielietot, domājot par esošas vides transformāciju.
“Lai ieviestu Rīgas mobilitātes vīziju, izstrādāta Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programma, kurā noteiktas darbības un aktivitātes, kas jāīsteno, lai sasniegtu ilgtermiņā noteiktos mērķus. No mobilitātes rīcības programmas izriet reālas darbības un projekti. Savukārt Gēla arhitektu biroja piedāvātie un ar sabiedrību un iesaistītajām pusēm kopīgi izdiskutētie un apspriestie konceptdizaini divām pilsētas teritorijām – Centrālās dzelzceļa stacijas laukumam un Kristapa-Melnsila ielu krustojumam – ar praktisku piemēru demonstrē vīzijā noteikto principu ieviešanu pilsētvides projektos,” pauda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Mobilitātes pārvaldes vadītāja p.i. Kristaps Neidols.
Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programma:
Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programma (Mobilitātes rīcības programma) īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa laika posmiem izstrādāta, lai nodrošinātu cilvēku un komercdarbības vides mobilitāti, teritoriju sasniedzamību un objektu pieejamību labākai dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī attīstītu Rīgas pilsētā ilgtspējīgu un viedu mobilitātes sistēmu, kas sniegs savu pienesumu sociālas, ekonomiskas un ekoloģiskas situāciju uzlabošanai pilsētā.
Mobilitātes rīcības programmas sagatavošanā ņemta vērā Rīgas mobilitātes vīzijā līdz 2050. gadam paredzētie pieci “atslēgas soļi”.
Mobilitātes rīcības programmas izstrādē ir veikts apjomīgs darbs, un to veido vairākas sadaļas. Esošās situācijas ziņojums atspoguļo esošo situāciju 2019. gadā un aptver visus mobilitātes aspektus Rīgas pilsētā un tās aglomerācijā, norādot uz izaicinājumiem, kas būtu jārisina.
Īstermiņa rīcības plāns (līdz 2025. gadam), kā arī vidējā termiņa (2026.–2030. gadam) un ilgtermiņa plāns (2031.–2050. gadam) apraksta konkrētus principus, pasākumus un aktivitātes, kas veicami, aptverot visus mobilitātes līmeņus, lai virzītos uz Rīgas mobilitātes vīzijā noteikto un risinātu identificētos izaicinājumus. Svarīga sastāvdaļa ir iekļauto pasākumu un uzdevumu sociālekonomiskais novērtējums, neatkarīgi no tā, vai tie ir uzskaitīti ar visaugstāko prioritāti un vai to ieviešana atkarīga no pieejamā finansējuma. Neatņemama dokumenta sastāvdaļa ir arī izvērsts aktivitāšu saraksts, ko būtu nepieciešams īstenot minētajā periodā, ja ir pieejami nepieciešamie finanšu un organizatoriskie resursi. Aktivitāšu sarakstā iekļauts katra pasākuma apraksts, to indikatīvās izmaksas, potenciālie finansēšanas avoti, par aktivitātes ieviešanu atbildīgās institūcijas un ieviešanas termiņi.
“Mobilitātes rīcības programmā aptverto veicamo aktivitāšu skaits ir liels un arī prasa ievērojamus resursus. Lai mēs virzītos pakāpeniskiem soļiem uz priekšu, jaunajā Rīgas attīstības programmā 2021.–2027. gadam esam integrējuši mobilitātes vīzijas principus un tās piecus “atslēgas soļus”. Pamatojoties uz mobilitātes rīcības programmas īstermiņa un vidējā termiņa aktivitāšu sarakstiem, sagatavotas attīstības programmas rīcības plāna un investīciju plāna mobilitātes sadaļas, tādējādi savietojot mobilitātes rīcības programmā identificētās nepieciešamās darbības ar Rīgas pašvaldības iespējām tās īstenot,” skaidro K. Niedols.
Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programmas izstrāde tika sākta 2018. gada nogalē, un to pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veica piegādātāju apvienība SIA “E. Daniševska birojs” un SIA “Solvers”, sadarbojoties ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, SIA “Rīgas satiksme” un pilsētplānošanas konsultāciju un arhitektūras uzņēmumu “Gehl Architects” (Gēla arhitektu birojs).
