Kad varam baudīt vasaru un atpūsties, kad piekrastes smiltis vilināt vilina, lai pilnvērtīgu prieku nesabojātu, der uzmanīties no ādas apdegumiem un kukaiņu kodumiem.
“Lai gan ādas apdegums var sagādāt vairāk raižu, nekā, piemēram, odu kodumi, noteikti vajadzētu parūpēties gan par vienas, gan otras situācijas nepieļaušanu, bet, ja tomēr tas ir atgadījies, zināt, ka rīkoties,” saka Mēness aptiekas farmaceite Ieva Virza.
Kukaiņu kodumi
Kukaiņi vasarā ir tik pat pašsaprotama parādība, kā sniegs ziemā, tādēļ turēt pa rokai kādu izsmidzināmu līdzekli kukaiņu atbaidīšanai būtu prātīgi. Tiesa, ne visiem, piemēram, odu vai blusu kodumi rada niezi, apsārtumu, taču tiem, kuri saskaras ar šo problēmu, un, jo īpaši tiem, kuriem kukaiņu kodumi izraisa alerģisku reakciju, dodoties dabā noteikti jādomā par profilaksi un arī par iespējamo kodumu seku mazināšanu. Farmaceite stāsta:
“Aptiekā ir pieejamas lokāli lietojamas ziedes pret ādas niezi. Vieglākos gadījumos var palīdzēt vēsas kompreses, atvēsināšana, arī ledus gabaliņa sūkāšana. Alerģiskiem cilvēkiem ar izteiktu ādas reakciju uz kukaiņu kodumiem, iespējams, būs noderīgi lietot kādu perorālo antihistamīna jeb pretalerģijas līdzekli. Taču, ja kodumi ir galvas, sejas, mutes rajonā, ja ir elpas trūkums, smakšanas sajūta, kas liecina par smagu alerģisku reakciju, ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība tuvākajā medicīnas iestādē. Ja situācija nav tik smaga un ar sūdzībām par niezi un pumpām palīdzību meklēsiet aptiekā, farmaceits visticamāk precizēs, vai izsitumu iemesls nevarētu būt, alerģiska reakcija no pārtikas produktiem, piemēram, zemenēm un, atkarība no problēmas cēloņa, ieteiks, kādu līdzekli lietot, lai simptomus mazinātu.”
Pārkaršana un saules apdegums
Pārāk ilgi vai neapdomīgi uzturoties saulē un nepietiekami uzņemot šķidrumu, pārkarst var gadīties gan bērnam, gan pieaugušajam. Farmaceite skaidro, ka raksturīgākie pārkaršanas simptomi ir slikta dūša, vemšana, galvassāpes, reibonis, paātrināta sirdsdarbība, nespēks, arī miegainība. Smagākos gadījumos vērojama ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz pat 40 grādiem, apziņas traucējumi vai samaņas zudums.
“Iespējami divu veidu saules apdegumi – pirmais, kad āda ir apdegusi, sarkana, tomēr pašsajūta ir laba. Tad ir nepieciešams krēms vai losjons kairinātās ādas nomierināšanai. Otrais – ādas apdegums, kam pievienojies vispārējs vājums, nespēks, drudzis, slikta dūša. Šie simptomi norāda uz organisma pārkaršanu. Var just drebuļus vai gluži pretēji – ir spēcīga karstuma sajūta,” skaidro Ieva Virza un iesaka vispirms pārkarsušo apsēdināt vai apguldīt vēsā, ēnainā vietā, lai iespējamā kritiena gadījumā negūtu papildus traumas. Dzirdināšanai lietot vēsu ūdeni, ideālā gadījumā – minerālūdeni, jo svīstot ir zaudēti sāļi. Labs palīgs ir aukstas kompreses uz ķermeņa daļām, kur asinsvadi atrodas tuvu ādai – uz pieres, krūtīm, padusēs.
“Pārkaršanas, saules dūriena, saules apdeguma gadījumā aptiekās ir pieejami līdzekļi pret galvas sāpēm, aukstuma kompreses, alveju saturoši losjoni pēc sauļošanās, kas ādu nomierina, dekspantenolu saturošās putas, krēmi, aerosoli vai ziedes. Krēmi un aerosoli ir viegli, uz ūdens bāzes veidoti līdzekļi, ko izmanto lielākiem ādas laukumiem. Lai radītu vēsuma sajūtu, dažiem līdzekļiem ir pievienots mentols.
Ja pēc pārkaršanas ir krampji un apziņas traucējumi, svarīgi nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ja stāvoklis nav tik smags un pēc padoma dosieties uz aptieku, farmaceits centīsies noskaidrot, kāda ir pārkarsuša cilvēka pašsajūta, cik ilgi viņš uzturējies saulē un kādu palīdzību jau ir saņēmis.”
3 ieteikumi
• Lietot pietiekamu šķidruma daudzumu. Pieaugušajiem – 2 – 2,5 litrus tīra ūdens dienā. Der arī nesaldināta tēja.
• Atcerēties par piemērotu pretiedeguma krēma vai losjona lietošanu – pieaugušajiem ar saules aizsargfaktoru SPF 30 un augstāk, bērniem – SPF 50.
• Turēt pa rokai antihistamīna līdzekli, kas mazina ādas reakciju un tūsku. Vecākās paaudzes līdzekļi dod miegainuma efektu, taču, atsevišķos gadījumos, tas pat ir labi, jo ļauj gulēt, nomierināties, uzlikt aukstu kompresi.
Ādas apdegumi
Neuzmanīgi rīkojoties piknika laikā pie atklātas uguns vai grila, var gadīties iegūt apdegumu.
“Ja apdegums ir virspusējs (vietējais apdegums), iespējams, varēsiet iztikt bez ārsta palīdzības. Pretēji tautas medicīnas tradīcijām, uz apdeguma nekādā gadījumā nedrīkst smērēt eļļu, sviestu vai krējumu. Vispirms apdegumu apslaka ar vēsu, tīru, ideālā gadījumā – tekošu ūdeni, tad – uzliek sterilu pārsēju vai speciālo apdegumiem piemēroto plāksteri. Apdegumu var apstrādāt ar antiseptiskas iedarbības līdzekli,dekspantenolu saturošām putām, krēmu vai ziedi, lai apdegums ātrāk dzītu un šūnas straujāk atjaunotos. Krēmi uzsūcas labāk, nekā ziedes, kas ir treknākas, līdz ar to arī efekts un iedarbības laiks atšķiras. Ja apdeguma vieta sāp (vai profilaksei) var lietot, kādu bezrecepšu nesterodīdo pretiekaisuma līdzekli,” skaidro Ieva Virza un brīdina – ja apdeguma skarti ir dziļākie ādas slāņi vai pat muskuļi, nekavējoties jādodas uz slimnīcu, nevis jāķeras pie pašārstēšanās.
Ja apdegums nav dziļš, taču mājās nav piemērota līdzekļa tā apkopšanai, farmaceits, precizējot, kad iegūts apdegums un kā, piedāvās apdeguma kopšanas līdzekli.
“Ja negadījums noticis pirms pāris dienām, pirmā palīdzība vairs nav nepieciešama, tāpēc būtu svarīgi noskaidrot papildus sūdzības. Ieteicams būtu lietot ādu atjaunojošus krēmus un ziedes, kas mazinās iespēju veidoties paliekošām rētām un pigmenta laukumiem.”
„Mēness aptieka” ir farmācijas nozarē mīlētākais un atbildīgākais zīmols Latvijā. Iedzīvotāju aptaujā, izmantojot īpašu starptautiski atzītu metodoloģiju, Latvijas mīlētāko zīmolu TOP trešo gadu pēc kārtas „Mēness aptieka” ieguvusi pirmo vietu farmācijas nozarē.
„Mēness aptieka” ir ilgtspējīgākais zīmols farmācijas nozarē Latvijā. Par to liecina jaunākie 2022. gada Eiropas Ilgtspējīgu zīmolu indeksa (Sustainable Brand Index) rezultāti. „Mēness aptiekai” kā visā Latvijā pieejamam aptiekas zīmolam ilgtspēja iedzīvotāju vērtējumā ir būtisks rādītājs.
“Mēness aptieka” 2022. gadā ir saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work(“Labākās darbavietas”) sertifikātu, ko piešķir par darbinieku labsajūtas rādītājiem uzņēmumā.
