Pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā 1 miljonu eiro, kopējais pacientu ietaupījums pārsniedz 7 miljonus eiro;
Pacientu līdzmaksājums par vienu recepti vidēji samazinājies par 1,68 eiro;
Jauno kārtību pozitīvi novērtē 66% sabiedrības;
Auditorijas informētības mērījumi apliecina, ka informēti par jauno kārtību ir 90% iedzīvotāju;
Informatīvās kampaņas kopējā atpazīstamība sasniedz 63%, kas ievērojami pārsniedz vidējos sociālo kampaņu atpazīstamības rādītājus valstī – 51%.
Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamiem medikamentiem, no šā gada 1. aprīļa tika mainīta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – ārsts receptē tagad norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz kompensējamās zāles par zemāko cenu, kuras ir tikpat kvalitatīvas, efektīvas un drošas.
Gan veiktās iedzīvotāju aptaujas un pētījumi, gan aprēķinātais pacientu ietaupījums ļauj izdarīt secinājumu, ka jaunā kārtība strādā efektīvi. Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, tagad pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā 1 miljonu eiro, bet kopējais pacientu ietaupījums pārsniedz 7 miljonus eiro. Savukārt Latvijas iedzīvotāju vidū veiktā aptauja liecina, ka jauno kārtību pozitīvi novērtē divas trešdaļas jeb 66% Latvijas iedzīvotāju.
“Jaunās kārtības ieviešanas process vēl nebūt nav noslēdzies – mums ir jāturpina to pilnveidot, novēršot konstatētās nepilnības, piemēram, sistēmas tehniskajā darbībā vai normatīvo aktu precizēšanā. Taču jau šobrīd redzam, ka ir veidojies ietaupījums gan pacientiem, gan valstij, kas arī bija galvenais mērķis. Protams, ieviešanas procesā bija pacienti, kuri nebija apmierināti ar jauno kārtību, ar ko arī rēķinājāmies, taču kopumā jāuzsver, ka galvenais mērķis ir sasniegts,” uzsver Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.
Pacientu vidējais papildus veiktais maksājums jeb līdzmaksājums par vienu recepti, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, laikā no šī gada 1. aprīļa līdz šim brīdim, ir samazinājies vidēji par nepilniem diviem eiro. Proti laikā no 2020.gada 1. aprīļa līdz 30.septembrim pacientu līdzmaksājums samazinājies par 47 % jeb no 3,57 EUR uz 1,89 EUR, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu.
Līdz ar brīdi, kad tapa zināms, ka no 1. aprīļa stāsies spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, uz 2020. gada 1. aprīli 250 kompensējamiem medikamentiem ražotājs ir samazinājis cenu, tai skaitā 50 medikamentiem ar pirms tam jau esošu zemāko cenu. Uz 2020. gada 1. maiju cenas samazinātas vēl 18 medikamentiem, uz 1. jūliju – vēl 75 medikamentiem, uz 2020. gada 1. augustu – 34 medikamentiem, uz 1. septembri – vēl 45 medikamentiem, bet uz 2020. gada 1. oktobri – 69 medikamentiem.
Kā liecina šā gada augustā veiktā Latvijas iedzīvotāju Snapshots interneta aptauja, 66% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē jauno valsts kompensēto medikamentu izrakstīšanas kārtību, 17% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa par šo jautājumu, savukārt negatīvi jauno kārtību vērtē 17%, aptaujāto. Plašāks atbalsts jaunajai kārtībai ir starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un lauku reģionos dzīvojošiem. Zemāks atbalsts – iedzīvotāju ar augstākiem ienākumiem vidū.
Pacienti, kuri iegādājas valsts kompensētos medikamentus, atzinīgi novērtē gan mediķu, gan farmaceitu sniegtās informācijas pietiekamību un kvalitāti. Ar ārstējošo ārstu un medicīnas māsu sniegtajiem skaidrojumiem kopumā apmierināti ir 70% pacientu, bet farmaceitu sniegto informāciju kā pietiekamu vērtē 73%. Augsta paļaušanās uz augstāk minēto speciālistu kompetenci iezīmējas arī jautājumā par vēlamajiem informācijas pasniegšanas kanāliem – arī nākotnē sev nepieciešamo informāciju par valsts kompensētajiem medikamentiem pacienti primāri vēlas saņemt no sava ārsta (57%) vai farmaceita (51%), un tikai pēc tam no valsts iestāžu interneta lapām (40%) vai medijiem.
Savukārt auditorijas informētības mērījumi apliecina, ka kopējais par jauno kompensējamo medikamentu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtību informēto iedzīvotāju īpatsvars sasniedz izteikti augstu rādītāju – 90%. Vecāka gadagājuma cilvēku vidū informētības līmenis pēc informēšanas kampaņas otrā viļņa šī gada septembrī ir 98%, savukārt iedzīvotājiem, kuri valsts kompensējamos medikamentus iegādājas sev vai tuviniekiem šis rādītājs ir attiecīgi 99% un 98%.
Informatīvās kampaņas kopējā atpazīstamība sasniedz 63%, kas ievērojami pārsniedz vidējos sociālo kampaņu atpazīstamības rādītājus valstī – 51%.
Preses relīze ir tapusi Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas numurs 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.
